Kas ir tehniskā analīze (TA)?
Kas ir tehniskā analīze (TA)?
SākumlapaRaksti
Kas ir tehniskā analīze (TA)?

Kas ir tehniskā analīze (TA)?

Iesācējiem
Published Mar 14, 2019Updated Mar 23, 2022
6m

Tehnisko analīzi (TA) bieži vien sauc par grafiku analīzi – šo analīzes veidu izmanto, mēģinot paredzēt tirgus virzību nākotnē, pamatojoties uz līdzšinējiem cenas kustības un apjoma datiem. TA pieeja tiek plaši izmantota akciju un citu aktīvu tradicionālajos finanšu tirgos, taču tā ir arī neatņemama digitālo valūtu tirdzniecības sastāvdaļa kriptovalūtu tirgū.

Atšķirībā no fundamentālās analīzes (FA), kas ņem vērā vairākus ar aktīva cenu saistītus faktorus, TA pievēršas tikai cenas vēsturiskajai kustībai. Tāpēc to izmanto, pētot aktīva cenas svārstības un apjoma datus, un daudzi tirgotāji ar tās palīdzību cenšas atklāt tendences un izdevīgas tirdzniecības situācijas.

Tehniskā analīze visai primitīvā formā tika izmantota jau 17. gadsimtā Amsterdamā un 18. gadsimtā Japānā, taču mūsdienu TA pirmsākumus parasti saista ar Čārlza Dova darbību. Finanšu žurnālists un "The Wall Street Journal" dibinātājs Dovs bija viens no pirmajiem, kas novēroja, ka atsevišķiem aktīviem un tirgiem bieži vien ir raksturīgas kustības tendences, ko var segmentēt un pētīt. Viņa darba rezultātā vēlāk tika radīta Dova teorija, kas veicināja turpmāku tehniskās analīzes attīstību.

Tehniskās analīzes pirmsākumos tika izmantotas rokām gatavotas loksnes, manuāli veicot aprēķinus, taču, attīstoties tehnoloģijām un kļūstot pieejamām mūsdienu skaitļošanas iespējām, TA izmantoja arvien biežāk, un šobrīd tas ir nozīmīgs instruments daudziem investoriem un tirgotājiem.


Kā darbojas tehniskā analīze?

Kā minējām, TA būtībā ir aktīva pašreizējās un iepriekšējo cenu izpēte. Tehniskās analīzes pamata pieņēmums ir tāds, ka aktīva cenas svārstības nenotiek nejauši un parasti laika gaitā veido atpazīstamas tendences.

Būtībā TA ir tirgus piedāvājuma un pieprasījuma analīze, kas atspoguļo kopējo noskaņojumu tirgū. Citiem vārdiem sakot, aktīva cena atspoguļo pretējos pārdošanas un pirkšanas spēkus, kas ir cieši saistīti ar tirgotāju un investoru emocijām (pamatā – bailēm un alkatību). 

Jāpiebilst, ka TA ir uzskatāma par uzticamāku un efektīvāku izvēli tirgos, kas darbojas normālos apstākļos – ar lielu apjomu un likviditāti. Tirgos ar lielu apjomu pastāv mazāks cenas manipulāciju un neierastas ārējas ietekmes risks, kas varētu radīt viltus signālus un padarīt TA nelietderīgu.

Cenu izpētei un izdevīgu tirdzniecības situāciju identificēšanai tirgotāji izmanto dažādus grafiku analīzes rīkus jeb indikatorus. Tehniskās analīzes indikatori var palīdzēt tirgotājiem saskatīt pastāvošās tendences un sniegt informāciju par tendencēm, kas varētu veidoties nākotnē. Tā kā TA indikatori mēdz būt kļūdaini, daļa tirgotāju risku mazināšanas nolūkā izmanto vairākus indikatorus.


Populārākie TA indikatori

Parasti tirgotāji tehniskajā analīzē izmanto dažādus indikatorus un rādītājus, lai censtos noteikt tirgus tendences, pamatojoties uz grafikiem un cenas vēsturisko kustību. Viens no visplašāk izmantotajiem un populārākajiem tehniskās analīzes indikatoriem ir vienkāršās mainīgās vidējās vērtības (VMVV). Kā var noprast no nosaukuma – VMVV aprēķina, izmantojot aktīva slēgšanas cenas noteiktā laika periodā. Eksponenciālā mainīgā vidējā vērtība (EMVV) ir modificēta VMVV versija, kas lielāku svērto vērtību piešķir nesenākām slēgšanas cenām.
Vēl viens plaši izmantots indikators ir relatīvais spēka indekss (RSI), kas ietilpst indikatoru kategorijā, ko sauc par oscilatoriem. Atšķirībā no VMVV, kas vienkārši seko līdzi cenas izmaiņām laika gaitā, oscilatori piemēro cenas datiem matemātiskas formulas, iegūstot rādītājus, kas atbilst iepriekš noteiktiem diapazoniem. RSI gadījumā šis diapazons ir no 0 līdz 100.
Bolindžera joslas (BB) ir vēl viens oscilatora tipa indikators, kuru plaši izmanto tirgotāji. BB indikators sastāv no divām sānu joslām, kas ietver mainīgo vidējo vērtību līkni. To izmanto, lai atklātu iespējami pārvērtēta vai nenovērtēta aktīva tirgus apstākļus, kā arī mērītu tirgus svārstīgumu.
Papildus vienkāršākiem TA instrumentiem ir arī tādi indikatori, kas datu iegūšanas procesā balstās uz citiem indikatoriem. Piemēram, stohastisko RSI aprēķina, piemērojot matemātisku formulu parastajam RSI. Vēl viens populārs piemērs ir mainīgās vidējās konverģences atšķirības (MACD) indikators. Lai aprēķinātu MACD, tiek atņemtas divas EMVV, iegūstot galveno līkni (MACD līkni). Pēc tam pirmo līkni izmanto otras EMVV iegūšanai, lai izveidotu otru līkni (signāllīkni). Turklāt tiek veidota arī MACD histogramma, kuras aprēķinos izmanto abu šo līkņu atšķirības.


Tirdzniecības signāli

Indikatori ir noderīgi vispārīgu tendenču noteikšanā, tomēr tos var izmantot arī, lai atklātu izdevīgus pozīciju atvēršanas vai aizvēršanas brīžus (pirkšanas vai pārdošanas signālus). Šie signāli var veidoties pie noteiktiem apstākļiem indikatora grafikā. Piemēram, ja RSI rādījums ir vismaz 70, tas var liecināt, ka aktīvs tirgū ir pārvērtēts. Tas pats princips attiecas uz situāciju, kad RSI pazeminās līdz 30 vai zemāk, kas parasti liecina par nepietiekami novērtētu aktīvu.

Kā iepriekš minējām, tehniskajā analīzē iegūtie tirdzniecības signāli mēdz būt kļūdaini, un TA indikatori rada daudz viltus signālu. Tas jo īpaši attiecas uz kriptovalūtu tirgiem, kas ir daudz mazāki par tradicionālajiem un tāpēc ir svārstīgāki.


Kritika

Lai arī tehnisko analīzi plaši izmanto dažādos tirgos, daudzi speciālisti uzskata to par pretrunīgu un nedrošu metodi, dēvējot to par "pašrealizējošām prognozēm". Ar šo terminu raksturo notikumus, kas piepildās tikai tāpēc, ka daudzi cilvēki tos sagaida.

Kritiķi apgalvo, ka tad, ja finanšu tirgos liels skaits tirgotāju un investoru paļaujas uz noteiktu veidu indikatoriem (piemēram, uz atbalsta vai pretestības līknēm), palielinās šo indikatoru efektivitāte. 

Tajā pat laikā daudzi TA atbalstītāji uzskata, ka katram grafiku analītiķim ir sava pieeja grafiku analīzē un dažādo indikatoru izmantošanā. Tas nozīmē, ka lielam tirgotāju skaitam ir praktiski neiespējami izmantot vienu un to pašu stratēģiju.


Fundamentālā analīze un tehniskā analīze

Tehniskās analīzes galvenais priekšnoteikums ir tāds, ka tirgus cenas jau atspoguļo visus ar konkrēto aktīvu saistītos fundamentālos faktorus. Taču atšķirībā no TA, kas galvenokārt vērsta uz cenas un apjoma vēsturiskajiem datiem (tirgus grafikiem), fundamentālā analīze (FA) izmanto plašāku izpētes stratēģiju, uzsvaru liekot uz kvalitatīviem faktoriem.

Atbilstoši fundamentālajai analīzei, aktīva rezultāti nākotnē ir atkarīgi ne tikai no vēsturiskajiem datiem. Būtībā FA ir metode, ar kuru tiek prognozēta uzņēmuma, uzņēmējdarbības vai aktīva patiesā vērtība, pamatojoties uz dažādiem mikroekonomikas un makroekonomikas apstākļiem, piemēram, uz uzņēmuma vadību un reputāciju, konkurenci tirgū, izaugsmes ātrumu un nozares vispārējo stāvokli.

Tāpēc varētu pieņemt, ka atšķirībā no TA, ko galvenokārt izmanto, lai prognozētu cenas kustību un tirgus reakciju, FA ir metode, ar kuru var noteikt, vai aktīvs ir atbilstoši novērtēts, ņemot vērā konkrēto kontekstu un aktīva potenciālu. Tehnisko analīzi parasti izmanto īstermiņa tirgotāji, savukārt fundamentālajai analīzei priekšroku lielākoties dod fondu pārvaldnieki un ilgtermiņa investori.

Nozīmīga tehniskās analīzes priekšrocība ir tāda, ka tā izmanto kvantitatīvus datus. Tāpēc tā nodrošina sistēmu objektīvai cenas vēsturisko datu izpētei, novēršot nepieciešamību veikt minējumus, kas raksturīgi fundamentālās analīzes kvalitatīvajai pieejai.

Tomēr, neraugoties uz empīrisko datu lietojumu, TA joprojām ietekmē personīgie aizspriedumi un subjektivitāte. Piemēram, ja tirgotājs ļoti vēlas nonākt pie konkrēta secinājuma par kādu aktīvu, viņš var manipulēt ar TA rīkiem, lai iegūtu savu viedokli un pieņēmumus apstiprinošus rezultātus, un tas bieži vien notiek neapzināti. Turklāt tehniskā analīze var izrādīties neefektīva periodos, kad tirgū nav vērojama izteikta tendence.


Noslēgumā

Pastāvot kritikai un ilgstošām, pretrunīgām diskusijām par to, kura metode ir labāka, daudzi kā racionālāku pieeju izvēlas TA un FA kombināciju. Kamēr FA parasti saistās ar ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijām, TA var sniegt vērtīgu informāciju par tirgus īstermiņa apstākļiem, kas var būt noderīgi gan tirgotājiem, gan investoriem (piemēram, cenšoties noteikt izdevīgus pozīciju atvēršanas un aizvēršanas brīžus).