Bolindžera joslu skaidrojums
Saturs
Kas ir Bolindžera joslas?
Kā izmantot Bolindžera joslas tirdzniecībā?
Bolindžera joslas un Keltnera kanāli
Bolindžera joslu skaidrojums
SākumsRaksti
Bolindžera joslu skaidrojums

Bolindžera joslu skaidrojums

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Dec 8, 2018Atjaunināts Sep 9, 2022
5m

Kas ir Bolindžera joslas?

Bolindžera joslas (BB) 20. gs. 80. gadu sākumā izgudroja finanšu analītiķis un tirgotājs Džons Bolindžers. Tas ir plaši izmantots instruments tehniskajā analīzē (TA). Būtībā Bolindžera joslas darbojas kā oscilatora mērītājs. Tās norāda, cik liels svārstīgums ir tirgū, kā arī to, vai aktīvs ir pārvērtēts vai pietiekami nenovērtēts.

BB indikatora pamata ideja ir parādīt cenu izkliedi ap vidējo vērtību. Konkrētāk – to veido augšējā josla, apakšējā josla un vidējā mainīgās vidējās vērtības līkne (jeb vidējā josla). Abas malējās joslas reaģē uz tirgus cenas kustību – to atstatums palielinās liela svārstīguma apstākļos (attālinoties no vidējās līknes) un samazinās maza svārstīguma gadījumā (pietuvojoties vidējai līknei).

Standarta Bolindžera joslu formulā vidējā līkne atbilst 20 dienu vienkāršajai mainīgajai vidējai vērtībai (VMVV), bet augšējā un apakšējā josla tiek aprēķinātas, ņemot vērā tirgus svārstīgumu attiecībā pret VMVV (ko sauc par standarta novirzi). Bolindžera joslu indikatora standarta iestatījumi būtu šādi:

  • Vidējā līkne: 20 dienu vienkāršā mainīgā vidējā vērtība (VMVV)

  • Augšējā josla: 20 dienu VMVV + (20 dienu standarta novirze x 2)

  • Apakšējā josla: 20 dienu VMVV – (20 dienu standarta novirze x 2)

Šajā gadījumā tiek izmantots 20 dienu periods un augšējā un apakšējā josla tiek atzīmētas divu standarta noviržu (x 2) attālumā no vidējās līknes. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka vismaz 85 % cenas datu atrodas starp šīm abām joslām, taču šos iestatījumus ir iespējams pielāgot atbilstoši savām vajadzībām un tirdzniecības stratēģijai.


Kā izmantot Bolindžera joslas tirdzniecībā?

Lai gan Bolindžera joslas tiek plaši izmantotas tradicionālajos finanšu tirgos, tās var izmantot arī kriptovalūtu tirdzniecībā. Ir dažādi veidi, kā izmantot un interpretēt BB indikatoru, taču to nevajadzētu izmantot kā atsevišķu instrumentu vai kā pirkšanas/pārdošanas iespēju indikatoru. Vēlams izmantot BB kopā ar citiem tehniskās analīzes indikatoriem. 

Paturot to prātā, iztēlosimies, kā varētu intepretēt datus, ko nodrošina Bolindžera joslu indikators.

Ja cena pārsniedz mainīgo vidējo vērtību un šķērso augšējo Bolidžera joslu virzienā uz augšu, varētu pieņemt, ka attiecīgais aktīvs tirgū ir pārvērtēts. Vai arī, ja cena vairākkārt pieskaras augšējai joslai, tas varētu liecināt par nozīmīgu pretestības līmeni.

Turpretī, ja aktīva cena būtiski nokrītas un vairākkārt pieskaras apakšējai joslai vai to šķērso virzienā uz leju, pastāv iespēja, ka aktīvs tirgū ir nenovērtēts vai arī ir sasniegts spēcīgs atbalsta līmenis.

Līdz ar to tirgotāji varētu izmantot BB (kopā ar citiem TA indikatoriem), cenšoties noteikt savus pārdošanas vai pirkšanas mērķus. Vai arī tāpēc, lai vienkārši gūtu priekšstatu par iepriekšējiem punktiem, kad apstākļi tirgū ir liecinājuši par aktīva pārvērtēšanu vai nenovērtēšanu.

Turklāt Bolindžera joslu attālināšanās vai satuvināšanās var noderēt, cenšoties paredzēt liela vai maza svārstīguma brīžus. Šīs joslas var attālināties no vidējās līknes (kad aktīva cena kļūst svārstīgāka) vai tuvināties tai (ja cenas svārstīgums mazinās).

Tātad Bolindžera joslas ir vairāk piemērotas īstermiņa tirdzniecībai un var tikt izmantotas tirgus svārstīguma analīzei un turpmāko cenas kustību prognozēšanai. Daļa tirgotāju uzskata, ka tad, ja joslas atrodas pārāk tālu viena no otras, pašreizējā tirgus tendence varētu tuvoties konsolidācijas periodam vai tendences maiņai. Savukārt, kad joslas atrodas pārlieku cieši viena otrai, tirgotāji mēdz pieņemt, ka tirgus gatavojas straujai cenas kustībai.

Ja tirgus cenas virzība ir horizontāla, BB parasti sašaurinās, tuvojoties VMVV līknei vidū. Parasti (taču ne vienmēr) mazs svārstīgums un cieši novirzes līmeņi ir vērojami pirms lielām un straujām cenas kustībām, kas parasti notiek, tiklīdz atkal sāk palielināties svārstīgums

Jāatzīmē, ka pastāv arī tirdzniecības stratēģija, ko sauc par Bolindžera joslu sašaurināšanos. Tā sastāv no zema svārstīguma zonu meklēšanas, par ko liecina BB joslu sašaurināšanās. Šī stratēģija ir neitrāla un nesniedz skaidru priekšstatu par tirgus virzību. Tāpēc tirgotāji parasti apvieno šo stratēģiju ar citām TA metodēm, piemēram, ar atbalsta un pretestības līknēm.


Bolindžera joslas un Keltnera kanāli

Atšķirībā no Bolindžera joslām, kas ir balstītas uz VMVV un standartnovirzēm, Keltnera kanālu indikatora modernā versija izmanto vidējo faktisko diapazonu (VFD), lai iestatītu kanāla platumu uz aptuveni 20 dienu EMVV. Līdz ar to Keltnera kanāla formula izskatītos šādi:

  • Vidējā līkne: 20 dienu eksponenciālā mainīgā vidējā vērtība (EMVV)

  • Augšējā josla: 20 dienu EMVV + (10 dienu VFD x 2)

  • Apakšējā josla: 20 dienu EMVV – (10 dienu VFD x 2)

Parasti Keltnera kanāli ir šaurāki par Bolindžera joslām. Tāpēc dažkārt Keltnera kanālu indikators var būt piemērotāks par BB, cenšoties identificēt tendences maiņu un pārvērtētu/nenovērtētu aktīvu tirgū (tas sniedz skaidrākas pazīmes). Turklāt, salīdzinot ar BB, Keltnera kanālu indikators parasti agrāk signalizē par aktīva pārvērtējumu vai nepietiekamu novērtējumu.

No otras puses, Bolindžera joslas parasti labāk attēlo tirgus svārstīgumu, jo joslu attālināšanās un tuvināšanās kustības ir daudz plašākas un skaidrākas, salīdzinot ar Keltnera kanāliem. Turklāt, izmantojot standartnovirzes, BB indikators retāk uzrāda viltus signālus, jo tā platums ir lielāks un līdz ar to ir grūtāk pārsniedzams.

No abiem šiem indikatoriem BB ir populārākais. Taču abi šie rīki var būt noderīgi – jo īpaši īstermiņa tirdzniecībā. Turklāt tos abus var izmantot kopā, iegūstot drošākus signālus.