Lai arī pastāv dažādu veidu mainīgās vidējās vērtības, to visu pamatā ir viens mērķis – radīt lielāku skaidrību tirdzniecības grafikos. Lai to nodrošinātu, grafiki tiek izlīdzināti, veidojot vienkārši atšifrējamu tendenču indikatoru. Tā kā mainīgās vidējās vērtības balstās pagātnes datos, tās tiek uzskatītas par atpaliekošiem jeb tendencēm sekojošiem indikatoriem. Neraugoties uz to, šie indikatori var palīdzēt saskatīt svarīgāko informāciju un noteikt tirgus virzību.
Mainīgo vidējo vērtību veidi
Tirgotāji var izmantot dažādu veidu mainīgās vidējās vērtības – ne tikai dienas vai uz svārstībām balstītajā tirdzniecībā, bet arī ilgtermiņa tirdzniecības stratēģijās. Neraugoties uz dažādajiem to veidiem, mainīgās vidējās vērtības parasti iedala divās kategorijās: vienkāršajās mainīgajās vidējās vērtībās (VMVV) un eksponenciālajās mainīgajās vidējās vērtībās (EMVV). Atkarībā no tirgus un vēlamā rezultāta tirgotāji var izvēlēties savai konkrētajai situācijai piemērotāko indikatoru.
Vienkāršā mainīgā vidējā vērtība (VMVV)
VMVV izmanto datus par konkrētu laika periodu un aprēķina aktīva vidējo cenu attiecīgajā datu kopā. Atšķirība starp VMVV un parastu līdzšinējo cenu vidējo vērtību ir tāda, ka VMVV gadījumā senākie dati vairs netiek ņemti vērā, tiklīdz tiek ievadīti jauni dati. Attiecīgi, ja VMVV aprēķina vidējo vērtību 10 dienu periodā, tad visa datu kopa tiek pastāvīgi atjaunināta, iekļaujot tikai pēdējās 10 dienas.
Jāņem vērā, ka visi VMVV ievades dati tiek svērti vienādi – neatkarīgi no tā, cik sen tie ir ievadīti. Tirgotāji, kuri uzskata, ka jaunākajiem pieejamajiem datiem ir lielāka nozīme, bieži norāda, ka vienādi svērtā VMVV negatīvi ietekmē tehnisko analīzi. Lai risinātu šo problēmu, tika izgudrota eksponenciālā mainīgā vidējā vērtība (EMVV).
Eksponenciālā mainīgā vidējā vērtība (EMVV)
EMVV ir līdzīga VMVV, jo tā ļauj veikt tehnisko analīzi, pamatojoties uz iepriekšejām cenas svārstībām. Tomēr vienādojums ir nedaudz sarežģītāks, jo EMVV gadījumā lielāka nozīme un vērtība tiek piešķirta nesenākajiem cenas ievades datiem. Lai arī abas šīs mainīgās vidējās vērtības ir nozīmīgas un tiek plaši izmantotas, EMVV ātrāk reaģē uz pēkšņām cenas svārstībām un tendences maiņu.
Tā kā EMVV parasti ātrāk reaģē uz cenas pretējām izmaiņām, tā ir īpaši populāra īstermiņa tirgotāju vidū. Tirgotājiem un investoriem ir svarīgi izvēlēties pareizā veida mainīgo vidējo vērtību, kas atbilst viņu personīgajai stratēģijai un mērķiem, attiecīgi pielāgojot parametrus.
Kā izmantot mainīgās vidējās vērtības?
Tā kā MVV izmanto iepriekšējās, nevis pašreizējās cenas, tām ir raksturīga noteikta laika nobīde. Jo plašāka ir datu kopa, jo lielāka būs nobīde. Piemēram, mainīgā vidējā vērtība par pēdējām 100 dienām lēnāk reaģēs uz jaunu informāciju, salīdzinot ar MVV, kas aptver tikai 10 dienu periodu. Iemesls ir vienkāršs – jaunam ierakstam lielākā datu kopā būs mazāka ietekme uz vidējo vērtību.
Abi šie rādītāji var būt noderīgi atkarībā no tirdzniecības situācijas. Lielākas datu kopas ir piemērotākas ilgtermiņa investoriem, jo viņus, visticamāk, mazāk ietekmēs viena vai divas lielas svārstības. Savukārt īstermiņa tirgotājiem parasti nozīmīgākas ir mazākas datu kopas, kas sniedz iespēju ātrāk reaģēt uz tirdzniecības apstākļu izmaiņām.
Tradicionālajos tirgos parasti tiek izmantotas MVV par 50, 100 un 200 dienu periodu. Mainīgajām vidējām vērtībām par 50 un 200 dienu periodu rūpīgi seko līdzi akciju tirgotāji, un jebkura šo līkņu šķērsošana parasti tiek uzskatīta par svarīgu tirdzniecības signālu – īpaši tad, ja pēc tam līknes krustojas. Tas pats attiecas arī uz kriptovalūtu tirdzniecību, taču, tā kā šie tirgi ir svārstīgi un darbojas bez pārtraukuma, MVV parametri un tirdzniecības stratēģija katram tirdzniecības profilam var būt atšķirīga.
Krustojumu signāli
Pieaugoša MVV, protams, liecina par augšupejošu tendenci, bet MVV samazināšanās – par lejupejošu tendenci. Tomēr mainīgā vidējā vērtība pati par sevi nav īpaši drošs un spēcīgs rādītājs. Tāpēc MVV bieži vien izmanto kombinācijā, lai identificētu vērtību krustojumus, kas liecina par gaidāmu pozitīvu vai negatīvu tendenci.
Krustojuma signāls veidojas tad, ja grafikā krustojas divas dažādas MVV līknes. Augšupejas krustojums jeb t. s. "zelta krusts" ir modelis, kurā īstermiņa MVV šķērso ilgtermiņa MVV, to pārsniedzot, un tas liecina par augšupejošas tendences sākumu. Turpretī lejupejas krustojums jeb t. s. "nāves krusts" ir modelis, kurā īstermiņa MVV pazeminās, šķērsojot ilgtermiņa MVV, un tas parasti liecina par lejupejošas tendences sākumu.
Citi vērā ņemami faktori
Visi līdz šim apskatītie piemēri ir ietvēruši dienās mērāmus periodus, taču MVV analīzē tā nav obligāta prasība. Tos, kas nodarbojas ar dienas tirdzniecību, vairāk varētu interesēt ar aktīvu saistītā informācija par pēdējām divām vai trim stundām, nevis diviem vai trim mēnešiem. MVV aprēķina vienādojumos var izmantot datus par dažādiem laika periodiem, un iegūtie dati būs lietderīgi, ja vien izvēlētie laika periodi atbildīs tirdzniecības stratēģijai.
Būtisks MVV trūkums ir laika nobīde. Tā kā MVV ir atpaliekošie indikatori, kas ņem vērā jau notikušu cenas kustību, šie signāli bieži vien tiek identificēti pārāk vēlu. Piemēram, augšupejas krustojums var liecināt par piemērotu iegādes brīdi, taču tas ir iespējams tikai tad, kad cena ir jau būtiski paaugstinājusies.
Tas nozīmē, ka pat tad, ja augšupejošā tendence turpināsies, būs zaudēta iespēja gūt peļņu periodā starp šo krustojuma signālu un cenas pieaugumu. Vai, vēl ļaunāk, viltus zelta krusta signāla ietekmē tirgotājs var iegādāties aktīvu par augstāku cenu tieši pirms cenas krituma. Šādus viltus pirkšanas signālus parasti sauc par "buļļu slazdiem".
Noslēgumā
MVV ir spēcīgi TA indikatori, kas ir arī vieni no visplašāk izmantotajiem rādītājiem. Spējot analizēt tirgus tendences uz datiem balstītā veidā, ir iespējams gūt vērtīgu ieskatu tirgus norisēs. Tomēr ir jāpatur prātā, ka MVV un krustojumu signālus nevajadzētu vērtēt vienus pašus – vienmēr ir ieteicams skatīt dažādu TA indikatoru kombināciju, lai mazinātu viltus signālu risku.