Galvenās atziņas
Bitcoin ir pati pirmā kriptovalūta. To 2008. gadā izveidoja un 2009. gadā ieviesa persona(-as) ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto.
Bitcoin darbojas, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, kas funkcionē kā publiska virsgrāmata. Visus Bitcoin darījumus verificē mezglu tīkls, kas aptver dažādas pasaules valstis.
Bitcoin ir decentralizēts, pārskatāms un atvērtā pirmkoda risinājums, tāpēc tā ir populāra alternatīva tradicionālajām finanšu sistēmām.
Kas ir Bitcoin?
Bitcoin būtībā ir digitālā valūta. Tā ir pati pirmā kriptovalūta, par kuru tika paziņots 2008. gadā (ieviesta 2009. gadā). Izmantojot Bitcoin, lietotāji var sūtīt un saņemt digitālo valūtu jeb Bitcoin (saīsinājumā – BTC).
Atšķirībā no valdību izdotajām tradicionālajām bezseguma valūtām, piemēram, dolāriem vai eiro, Bitcoin ir decentralizēta, kas nozīmē, ka to nekontrolē neviena organizācija, valdība vai cita persona. Darījumi notiek vienādranga tīklā, novēršot nepieciešamību iesaistīt bankas vai citas finanšu iestādes kā starpniekus.
Bitcoin īpaši pievilcīgu padara noturība pret cenzūru, dubulto tēriņu neiespējamība un iespēja veikt darījumus jebkurā laikā un vietā.
Kā Bitcoin darbojas?
Bitcoin pamatā ir blokķēdes tehnoloģija – publiska virsgrāmata, kurā tiek reģistrēti visi darījumi. Tas nozīmē, ka katrs Bitcoin darījums ir pārskatāms, pārbaudāms un drošs.
Blokķēdi var iztēloties kā bloku ķēdi, kurā katrs bloks glabā informāciju par darījumiem. Katru reizi, kad kāds izmanto Bitcoin, viņa darījums tiek pievienots blokķēdei un šis ieraksts tiek saglabāts visā globālajā datoru (t. s. mezglu) tīklā.
Šis decentralizētais tīkls garantē, ka neviens nevar manipulēt ar datiem. Jebkurš var piedalīties šajā ekosistēmā, lejupielādējot Bitcoin atvērtā pirmkoda programmatūru.
Decentralizācija: Bitcoin blokķēdi uztur decentralizēts datoru tīkls, nodrošinot, ka nav vienas centrālas iestādes, kas kontrolētu virsgrāmatu.
Nemainīgums: pēc darījuma pievienošanas blokķēdei, to vairs nevar labot vai dzēst.
Drošība: darījumi tiek šifrēti, izmantojot kriptogrāfiju, un katra bloka verificēšanai nepieciešams atrisināt sarežģītus matemātiskus uzdevumus – šo procesu sauc par ieguvi.
BTC darījuma piemērs
Kad Alise nosūta BTC darījumu Kārlim, blokķēdes datu bāzē tiek atjaunināts viņu kontu atlikums (proti, no Alises konta atlikuma tiek atskaitīts 1 BTC, kas tiek pievienots Kārļa konta atlikumam). Tas atgādina papīra lapu, uz kuras Alise veic pierakstu (kuru ikviens var redzēt), apliecinot, ka viņa iedod Kārlim 1 BTC.
Kad Kārlis nosūta šos līdzekļus Lienei, tīkla dalībnieki var viegli pārbaudīt, vai viņam ir pietiekams BTC atlikums šādam darījumam. Blokķēde darbojas kā digitāla virsgrāmata, kas seko līdzi visiem Bitcoin darījumiem un uzskaita aktuālos lietotāju kontu atlikumus.
Tā kā tīkls ir decentralizēts, visi dalībnieki (mezgli) savās ierīcēs glabā identisku datu bāzes kopiju (blokķēdes virsgrāmatu). Tāpēc viņiem ir pastāvīgi jāsazinās, lai sinhronizētu jauno informāciju.
Bitcoin ieguve
Bitcoin ieguve ir process, kas aizsargā Bitcoin tīklu un nodrošina darījumu apstiprināšanu. Kad lietotājs veic BTC darījumu, viņš pārraida to tīklā, kur to verificē citi mezgli jeb "ieguvēji".
Citiem vārdiem sakot, ieguves process ietver darījumu verificēšanu un reģistrēšanu blokķēdes datu bāzē (virsgrāmatā). Lai to izdarītu, ieguvēji sacenšas, risinot sarežģītu matemātisku problēmu, kuras atrisināšanai ir nepieciešami apjomīgi skaitļošanas resursi.
Pirmais ieguvējs, kurš atrisina šo problēmu, iegūst tiesības pievienot blokķēdei jauno darījumu bloku. Atlīdzībā par to ieguvējs saņem jaunus Bitcoin. Augstās ieguves izmaksas ir viens no aspektiem, kas garantē tīkla drošību, un ieguvējiem piešķirtās bloka atlīdzības ir vienīgais veids, kā tiek iegūti "jauni" Bitcoin. Ar katru iegūto bloku kopējam apjomam tiek pievienots noteikts daudzums jaunu kriptovalūtas vienību.
Darba apliecinājums (PoW)
Blokķēdes drošībai un integritātei Bitcoin izmanto konsensa mehānismu, ko sauc par darba apliecinājumu (PoW). Tā ir svarīga aprakstītā ieguves procesa sastāvdaļa.
PoW ir mehānisms, kas tika radīts kopā ar Bitcoin, lai novērstu dubultos tēriņus digitālās maksājumu sistēmās. Bez Bitcoin arī daudzas citas kriptovalūtas izmanto PoW blokķēdes tīklu aizsardzībai.
"Sarežģītā matemātiskā problēma", kas jārisina ieguvējiem, būtībā ir saistīta ar PoW. Tas tika radīts, lai būtu dārgi izveidot bloku, bet varētu lēti pārbaudīt tā derīgumu. Pieņemsim, ka kāds mēģina krāpties ar nederīgu bloku. Šajā gadījumā tīkls nekavējoties noraidītu šo bloku un ieguvējs nevarētu atgūt ieguvē izmantotos resursus.
Kādiem mērķiem izmanto Bitcoin?
Bitcoin primāri izmanto kā digitālo valūtu un vērtības uzkrāšanas līdzekli. To var izmantot darījumu veikšanai tiešsaistē vai klātienē, līdzīgi kā tradicionālās valūtas. Arvien vairāk uzņēmumu pieņem Bitcoin kā maksājuma metodi. No tiešsaistes mazumtirgotājiem līdz tradicionālajiem klātienes veikaliem.
Bitcoin var izmantot arī, lai ātri un ar samērā zemām darījumu komisijas maksām (salīdzinot ar tradicionālajām bankām un naudas pārvedumu pakalpojumiem) nosūtītu naudu jebkurai personai jebkurā pasaules malā.
Daudzi iegādājas Bitcoin kā ieguldījumu, cerot, ka tā vērtība nākotnē turpinās paaugstināties. Lai gan BTC cena mēdz svārstīties, daļa investoru to uzskata par veidu, kā diversificēt savus portfeļus un nodrošināties pret inflācijas risku ilgtermiņā.
Kas radīja Bitcoin?
Par Bitcoin pirmoreiz uzzinājām 2008. gadā, kad Satoshi Nakamoto publicēja tehnisko dokumentu ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma". Šis dokuments iepazīstināja ar jaunu digitālo valūtu, kas darbotos decentralizētā sistēmā bez valdību un banku sistēmas iesaistes.
2009. gada janvārī tika ieviests Bitcoin protokols, un pirmais Bitcoin darījums notika starp Satoshi Nakamoto un programmētāju Halu Finniju (Hal Finney). Ar šo darījumu Nakamoto nosūtīja Finnijam desmit Bitcoin.
Pēc pirmā darījuma daudzi cilvēki uzzināja par Bitcoin un pievienojās tīklam. Šī digitālā valūta kļuva populāra nelielā tehnoloģiju entuziastu kopienā, pierādot, ka Bitcoin varētu darboties bez centrālas iestādes vai starpnieka līdzdalības.
Vēl viens svarīgs notikums Bitcoin vēsturē ir t. s. "Bitcoin pica", jo tā bija pirmā reize, kad Bitcoin tika izmantoti kā apmaiņas līdzeklis reālās pasaules darījumā. 2010. gada 22. maijā programmētājs Laslo Hanječs (Laszlo Hanyecz) iekļuva vēsturē, iegādājoties divas picas par 10 000 Bitcoin. Šis darījums kļuva slavens kā "Bitcoin picas diena", kas tagad tiek atzīmēts katru gadu 22. maijā.
Kas ir Satoshi Nakamoto?
Satoshi Nakamoto patiesā identitāte joprojām ir noslēpumā tīta. Satoshi varētu būt viena persona vai izstrādātāju grupa jebkurā vietā pasaulē. Tas ir japāņu izcelsmes vārds, taču Satoshi teicamo angļu valodas zināšanu dēļ daudzi uzskata, ka viņš/-a/-i ir no valsts, kurā runā angļu valodā.
Vai Satoshi izgudroja blokķēdes tehnoloģiju?
Bitcoin apvieno vairākas tehnoloģijas, kas jau ilgu laiku ir pastāvējušas, tostarp blokķēdes tehnoloģiju. Ideja par šādu negrozāmu datu struktūru izmantošanu radās jau 20. gs. 90. gadu sākumā, kad Stjuarts Hābers (Stuart Haber) un V. Skots Storneta (W. Scott Stornetta) piedāvāja sistēmu dokumentu laika zīmogu izveidei. Līdzīgi mūsdienu blokķēdēm – tā izmantoja kriptogrāfiskus paņēmienus, lai aizsargātu datus un novērstu to modificēšanu. Taču Bitcoin bija unikāls ar to, ka risināja dubulto tēriņu problēmu, kas tolaik bija raksturīga citām digitālo maksājumu sistēmām.
Kāds ir kopējais Bitcoin apjoms?
Protokolā ir noteikts maksimālais Bitcoin skaits – 21 miljons vienību. Uz 2024. gada septembri ir iegūti nedaudz vairāk nekā 94 % no šī apjoma, taču pārējo valūtas vienību ieguvei būs nepieciešams vairāk nekā simts gadu. Tas ir saistīts ar periodiski notiekošajām Bitcoin pusdalēm, kuru rezultātā aptuveni reizi četros gados samazinās ieguves atlīdzības.
Kas ir Bitcoin pusdale?
Bitcoin pusdale ir periodiski pasākumi, kas uz pusi samazina ieguvējiem piešķiramās bloka atlīdzības. Nākamā Bitcoin pusdale ir gaidāma 2028. gadā – aptuveni četrus gadus pēc pēdējās pusdales, kas notika 2024. gada 19. aprīlī.
Bitcoin pusdale ir tīkla ekonomikas modeļa pamatā, jo ar tās palīdzību tiek nodrošināta kriptovalūtu emisija vienmērīgā tempā, ievērojot prognozējamu, pakāpenisku sarežģītības palielinājumu. Šāds kontrolēts monetārās inflācijas līmenis ir viena no galvenajām atšķirībām starp Bitcoin un tradicionālajām bezseguma valūtām, kuru apjoms būtībā ir neierobežots.
Vai Bitcoin ir drošs?
Viens no galvenajiem ar Bitcoin saistītajiem riskiem ir uzbrukumu un zādzību risks. Piemēram, pikšķerēšanas uzbrukumos tiek izmantoti sociālās inženierijas paņēmieni, lai mudinātu lietotājus atklāt savus pieteikšanās akreditācijas datus vai privātās atslēgas. Tiklīdz uzbrucējam izdodas piekļūt lietotāja kontam vai kriptovalūtu makam, viņš var pārskaitīt upura Bitcoin uz savu maku.
Vēl viens veids, kā uzbrucēji var nozagt Bitcoin, ir ļaunatūras vai izspiedējvīrusu uzbrukumi. Uzbrucēji var inficēt lietotāja datoru vai mobilo ierīci ar ļaunatūru, kas ļauj piekļūt lietotāja Bitcoin makam. Uzbrucēji mēdz izmantot arī izspiedējvīrusus, lai šifrētu lietotāju failus un pieprasītu samaksu Bitcoin kriptovalūtā par failu atbloķēšanu.
Tā kā Bitcoin darījumi ir neatgriezeniski un tos neapdrošina neviena valsts iestāde, lietotājiem ir jāievēro piesardzības pasākumi savu Bitcoin uzkrājumu aizsardzībai. Tas ietver spēcīgas paroles, divu faktoru autentifikāciju un Bitcoin glabāšanu drošos kriptovalūtu makos, kuriem uzbrucēji nevar piekļūt. Ir svarīgi arī lejuplādēt ar Bitcoin saistīto programmatūru tikai no uzticamiem avotiem.
Vēl viens ar Bitcoin saistīts risks ir cenas svārstīgums. Bitcoin vērtība var būtiski mainīties īsā laika periodā, tāpēc tas ir riskants ieguldījums, ja neesi sagatavojies cenas svārstībām un potenciālajiem zaudējumiem.
Noslēgumā
Bitcoin ir mērojis garu ceļu, no visai neciliem pirmsākumiem izaugot par globāli atzītu kriptovalūtu ar plašām izmantošanas iespējām. Neatkarīgi no tā, vai tu apsver iespēju izmantot Bitcoin savos ikdienas darījumos, vēlies veikt ilgtermiņa ieguldījumu vai vienkārši interesējies par tā pamatā esošo tehnoloģiju, ir svarīgi saprast, kā Bitcoin darbojas.
Bitcoin nākotne vēl tikai veidojas, taču ir skaidrs, ka tas turpinās pastāvēt. Arvien lielākam skaitam uzņēmumu to pieņemot kā norēķinu līdzekli un arvien biežāk cilvēkiem to izmantojot ieguldījumiem, Bitcoin turpina mainīt cilvēku priekšstatu par naudu.
Turpini lasīt
Atruna un brīdinājums par risku: šis saturs tiek tev nodrošināts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.