Kas ir bezseguma valūta?
Vienkārši izsakoties, bezseguma valūta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kura vērtību nosaka to izdevusī valdība, nevis kāda fiziska prece. Šī veida naudai ir ļoti svarīgs tas, cik spēcīga ir valdība, kas nosaka bezseguma valūtas vērtību. Vairumā pasaules valstu preču un pakalpojumu iegādei, ieguldījumiem un uzkrājumiem tiek izmantota bezseguma valūtas sistēma. Bezseguma valūta aizstāja zelta standartu un citas uz precēm balstītas sistēmas, kas tika izmantotas likumīga maksāšanas līdzekļa vērtības noteikšanai.
Bezseguma valūtu uzplaukums
Bezseguma valūta radās pirms vairākiem gadsimtiem Ķīnā. Šičuaņas provincē 11. gadsimtā sāka izdot papīra naudu. Sākumā to varēja apmainīt pret zīdu, zeltu vai sudrabu. Taču vēlāk pie varas nāca Hubilajs, kurš 13. gadsimtā izveidoja bezseguma valūtas sistēmu. Vēsturnieki uzskata, ka šai naudai bija svarīga loma mongoļu impērijas sabrukumā, ko izraisīja pārmērīgi tēriņi un hiperinflācija.
17. gadsimtā bezseguma valūta tika izmantota arī Eiropā – Spānijā, Zviedrijā un Nīderlandē. Zviedrijā šīs sistēmas ieviešana bija neveiksmīga, un valdība to vēlāk aizstāja ar sudraba standartu. Turpmāko divu gadsimtu laikā ar bezseguma valūtām eksperimentēja Jaunajā Francijā Kanādā, Amerikas kolonijās un ASV federālā valdība, iegūstot neviennozīmīgus rezultātus.
20. gadsimtā ASV bija ierobežotā apmērā atgriezusies pie valūtas, kas balstīta uz precēm. 1933. gadā valdība pārstāja veikt papīra naudas apmaiņu pret zeltu. Līdz 1972. gadam prezidenta Niksona vadībā ASV pilnībā atteicās no zelta standarta, kas nozīmēja pilnīgu pāreju uz bezseguma valūtas sistēmu starptautiskā mērogā. Tā rezultātā bezseguma valūtu sāka izmantot visā pasaulē.
Bezseguma valūta un zelta standarts
Zelta standarta sistēma ļāva pārvērst papīra rēķinus zeltā. Faktiski visa papīra nauda bija nodrošināta ar ierobežotu zelta daudzumu, ko glabāja valdība. Uz precēm balstītā valūtas sistēmā valdības un bankas varēja ieviest ekonomikā jaunu valūtu tikai tad, ja tām bija atbilstošas vērtības zelta krājumi. Šāda sistēma ierobežoja valdības iespējas izveidot naudu un palielināt savas valūtas vērtību, pamatojoties tikai uz ekonomikas faktoriem.
Tajā pat laikā bezseguma valūtas sistēmā naudu nevarēja konvertēt uz citu aktīvu. Bezseguma valūta ļauj valsts iestādēm tieši ietekmēt nacionālās valūtas vērtību un piesaistīt to ekonomiskajiem apstākļiem. Valdībām un attiecīgo valstu centrālajām bankām ir daudz lielāka kontrole pār savām valūtas sistēmām. Tās var reaģēt uz dažādiem finanšu notikumiem un krīzēm, izmantojot tādus rīkus kā frakcionālo rezervju banku izveide un kvantitatīvās mīkstināšanas ieviešana.
Zelta standarta piekritēji uzskata, ka uz precēm balstīta valūtas sistēma ir stabilāka, jo tajā kā nodrošinājums tiek izmantots kaut kas fizisks un vērtīgs. Bezseguma valūtas atbalstītāji iebilst, ka zelta cena nekad nav bijusi stabila. Šajā kontekstā jāpiebilst, ka gan uz precēm balstītas valūtas, gan bezseguma valūtas vērtība var svārstīties. Taču bezseguma valūtas sistēmā valdībai ir plašākas iespējas rīkoties ekonomikas ārkārtas situācijā.
Bezseguma valūtas izmantošanas priekšrocības un trūkumi
Ekonomisti un citi finanšu eksperti nav vienisprātis par to, vai bezseguma valūtas sistēma būtu atbalstāma. Atbalstītāji un pretinieki kaislīgi strīdas par šīs valūtu sistēmas priekšrocībām un trūkumiem.
Nepietiekamība: bezseguma valūtu neietekmē un neierobežo fizisko preču (piemēram, zelta) ierobežotā pieejamība.
Izmaksas: bezseguma valūtas var lētāk izgatavot nekā uz precēm balstītu naudu.
Reaģētspēja: bezseguma valūta sniedz iespēju valdībām un to centrālajām bankām elastīgi reaģēt uz ekonomikas krīzēm.
Starptautiskā tirdzniecība: bezseguma valūtas izmanto valstīs visā pasaulē, tāpēc tā ir vispārpieņemta valūtas forma starptautiskos tirdzniecības darījumos.
Lietošanas ērtība: atšķirībā no zelta, bezseguma nauda nav atkarīga no fiziskām rezervēm, kas ir jāglabā, jāaizsargā, jāuzrauga un jāizpilda citas prasības, kas izmaksā dārgi.
Nav patiesās vērtības: bezseguma valūtai nav nekādas patiesās vērtības. Tas ļauj valdībām radīt naudu no nekā, kas rezultātā var novest pie hiperinflācijas un ekonomikas sistēmas sabrukuma.
Vēsturiski riskanta: vēsturiski bezseguma valūta sistēmu ieviešana parasti ir novedusi pie finanšu sistēmu sabrukuma, kas liecina, ka šīm sistēmām ir raksturīgi riski.
Bezseguma valūta un kriptovalūta
Bezseguma valūtai un kriptovalūtai ir zināma līdzība, jo nevienai no tām kā nodrošinājums netiek glabātas fiziskas preces, taču tā ir vienīgā kopīgā iezīme. Bezseguma valūtu kontrolē valdība un centrālā banka, bet kriptovalūtas būtībā ir decentralizētas, ko lielā mērā nodrošina dalīta digitālā virsgrāmata, ko sauc par blokķēdi.
Vēl viena būtiska šo divu valūtu sistēmu atšķirība ir saistīta ar to, kā tiek iegūtas šīs naudas vienības. Līdzīgi kā vairums kriptovalūtu, Bitcoin kopējais daudzums tiek kontrolēts un ir ierobežots. Turpretī bankas var radīt bezseguma valūtas vienības no nekā, vadoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar valsts ekonomikas vajadzībām.
Kriptovalūtām kā naudas digitālai formai nav fiziska ekvivalenta un tās var izmantot visā pasaulē, tāpēc tām ir mazāk ierobežojumu izmantošanai starptautiskos darījumos. Turklāt šie darījumi ir neatgriezeniski, un kriptovalūtu īpašību dēļ tās ir daudz grūtāk izsekot, salīdzinot ar bezseguma valūtu sistēmu.
Jāņem arī vērā, ka kriptovalūtu tirgus ir daudz mazāks, tādēļ tas ir arī daudz svārstīgāks par tradicionālajiem tirgiem. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas pagaidām nav vispārpieņemts norēķinu līdzeklis, taču, kriptovalūtu ekonomikai augot un nobriestot, svārstīgumam vajadzētu mazināties.
Noslēgumā
Abu šo valūtas veidu nākotne nav skaidri paredzama. Kriptovalūtām vēl tāls ceļš ejams, un tās noteikti gaida daudz izaicinājumu, savukārt bezseguma valūtas vēsture apliecina šī naudas veida nepilnības. Tas ir nozīmīgs iemesls, kāpēc daudzi cilvēki apsver iespējas izmantot saviem finanšu darījumiem kriptovalūtu sistēmu – vismaz daļēji.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tika radīts Bitcoin un kriptovalūtas, ir vēlme apzināt jaunu naudas veidu, kas veidots decentralizētā vienādranga tīklā. Pastāv iespēja, ka nebija plānots ar Bitcoin pilnībā aizstāt visu bezseguma valūtu sistēmu, bet gan piedāvāt alternatīvu ekonomikas tīklu. Tomēr tam pilnīgi noteikti ir iespējas izveidot labāku finanšu sistēmu labākai sabiedrībai.