Kriptovalūtu pamatā esošā tehnoloģija ir blokķēde. Tā sniedz iespēju ikvienam klientam tīklā sasniegt konsensu bez nepieciešamības savstarpēji uzticēties.
Pirmsākumi
Blokķēdes tehnoloģijas pamatā esošā ideja tika aprakstīta jau 1991. gadā, kad zinātnieki–pētnieki Stjuarts Hābers un V. Skots Storneta izgudroja skaitļošanas ziņā praktisku risinājumu laika zīmogu pievienošanai digitāliem dokumentiem, lai tiem nevarētu piešķirt atpakaļejošu datumu un tos nevarētu grozīt.
Šī sistēma izmantoja kriptogrāfiski aizsargātu bloku ķēdi, lai glabātu dokumentus ar laika zīmogu, un 1992. gadā sistēmai tika pievienoti arī Merkles koki, padarot to vēl efektīvāku, jo vienā blokā nu varēja apkopot vairākus dokumentus. Tomēr šī tehnoloģija netika izmantota, un patents zaudēja spēku 2004. gadā – četrus gadus pirms Bitcoin ieviešanas.
Atkārtoti lietojams darba apliecinājums
2004. gadā datorzinātnieks un kriptogrāfijas aktīvists Hals Finijs (Herolds Tomass Finijs II) ieviesa sistēmu ar nosaukumu RPoW – atkārtoti lietojamu darba apliecinājumu. Šī sistēma, saņēmusi neapmaināmu vai neaizstājamu darba apliecinājuma tokenu, kas balstīts uz "Hashcash", izveidoja ar RSA šifrēšanas algoritmu parakstītu tokenu, kuru pēc tam varēja pārskaitīt no viena cilvēka citam.
RPoW sistēma atrisināja dubulto tēriņu problēmu, reģistrējot tokenu īpašumtiesības uzticamā serverī, ar kuru bija paredzēts ļaut lietotājiem visā pasaulē verificēt datu pareizību un integritāti reāllaikā.
RPoW var uzskatīt par agrīnu prototipu un nozīmīgu notikumu kriptovalūtu vēsturē.
Bitcoin tīkls
2008. gada nogalē tehnisko dokumentu, kurā bija aprakstīta decentralizēta vienādranga elektroniskās naudas sistēma ar nosaukumu Bitcoin, izmantojot kriptogrāfijas adresātu sarakstu, publicēja persona vai personu grupa ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto.
Pamatojoties uz "Hashcash" darba apliecinājuma algoritmu, bet neizmantojot uzticamas datošanas aparatūras funkciju, piemēram, RPoW, dubulto izdevumu aizsardzību Bitcoin tīklā nodrošināja decentralizēts vienādranga protokols darījumu izsekošanai un verificēšanai. Īsumā – Bitcoin kā atlīdzību, izmantojot darba apliecinājuma mehānismu, "iegūst" atsevišķi ieguvēji, un pēc tam tīklā strādājošie decentralizētie mezgli veic verificēšanu.
2009. gada 3. janvārī Bitcoin tika ieviests līdz ar pirmo Bitcoin bloku, kura ieguvi veica Satoshi Nakamoto, saņemot atlīdzību 50 Bitcoin apmērā. Pirmais bitcoin saņēmējs bija Hals Finijs, kurš pasaulē pirmajā Bitcoin darījumā 2009. gada 12. janvārī no Satoshi Nakamoto saņēma 10 Bitcoin.
Ethereum
2013. gadā Vitālijs Buterins – programmētājs un Bitcoin Magazine līdzdibinātājs – norādīja, ka Bitcoin nepieciešama skriptu valoda decentralizēto lietotņu izstrādei. Nespējot vienoties ar kopienu, viņš sāka izstrādāt jaunu blokķēdē balstītu decentralizētu skaitļošanas platformu – Ethereum – ar skriptu funkcionalitāti jeb viedajiem līgumiem.
Viedie līgumi ir programmas vai skripti, kas tiek izvietoti un izpildīti Ethereum blokķēdē. Tos var izmantot, piemēram, lai veiktu darījumu, izpildoties noteiktiem nosacījumiem. Viedos līgumus sastāda, izmantojot specifiskas programmēšanas valodas, un tie tiek apkopoti baitkodā, ko pēc tam var nolasīt un izpildīt decentralizēta, skaitļošanas ziņā universāla virtuālā mašīna, ko sauc par Ethereum virtuālo mašīnu (EVM).
Izstrādātājiem ir pieejama arī iespēja veidot un publicēt lietotnes, kas darbojas Ethereum blokķēdē. Šīs lietotnes parasti sauc par decentralizētajām lietotnēm (DApp) – Ethereum blokķēdē tādu ir jau simtiem, tostarp sociālo tīklu platformu, azartspēļu un finanšu biržu lietotnes.
Ethereum tīkla kriptovalūta ir Ether – to var pārskaitīt starp kontiem un izmantot norēķiniem par komisijas maksām, kas tiek piemērotas par viedo līgumu izpildē patērēto skaitļošanas jaudu.
Mūsdienās blokķēdes tehnoloģijai tiek pievērsta plaša uzmanība un tā tiek izmantota dažādās jomās, ne tikai saistībā ar kriptovalūtām. Lai uzzinātu vairāk par blokķēdi un citām interesantām tēmām, noskaties citus Binance Akadēmijā pieejamos video.