Galvenās atziņas
Kriptovalūtu ieguve ir svarīga orderu izveides un blokķēdes darījumu validācijas procesa daļa. Ieguve nodrošina arī jaunu kriptovalūtas vienību radīšanu.
Ieguvēju veiktā darba izpildei ir nepieciešami apjomīgi skaitļošanas resursi, tomēr tas veicina blokķēdes tīkla drošību.
Ieguvēji apkopo neizpildītos darījumus un organizē tos blokos, kurus pēc tam pārraida tīklā. Ja validācijas mezgli apstiprina bloku, ieguvējs saņem bloka atlīdzību.
Kriptovalūtu ieguves peļņa ir atkarīga no tādiem faktoriem kā aparatūras efektivitāte, elektroenerģijas izmaksas, tirgus svārstīgums un blokķēdes protokolu izmaiņas.
Kas ir kriptovalūtu ieguve?
Iedomājies globālu digitālo virsgrāmatu, kurā tiek reģistrēti visi kriptovalūtu darījumi. Ieguve nodrošina šīs virsgrāmatas precizitāti un drošību. Ieguvēji izmanto specializētus datorus, lai risinātu sarežģītus uzdevumus (minētu skaitļus) un varētu organizēt un apstiprināt iesniegtos darījumus. Pirmais, kuram tas izdodas, saņem atlīdzībā kriptovalūtu.
Kriptovalūtu ieguve ir process, kas gādā par tādu kriptovalūtu kā Bitcoin (BTC) drošību. Tas ir process, kura ietvaros lietotāju darījumi tiek verificēti un pievienoti blokķēdes publiskajai virsgrāmatai. Ieguve ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas ļauj Bitcoin tīklam būt decentralizētam un darboties bez centrālās iestādes uzraudzības.
Turklāt ieguves rezultātā esošajam kriptovalūtas apjomam tiek pievienotas jaunas valūtas vienības. Lai gan tas var izklausīties pēc naudas drukāšanas, kriptovalūtu ieguve ir balstīta uz iekodētu stingru noteikumu kopumu, kas regulē šo procesu un novērš patvaļīgu jaunu kriptovalūtas vienību radīšanu. Šie noteikumi ir iekļauti pamata protokolos un tiek īstenoti decentralizētā mezglu tīklā.
Lai izveidotu jaunas kriptovalūtas vienības, ieguvēji izmanto savu skaitļošanas jaudu un risina sarežģītus kriptogrāfiskus uzdevumus. Pirmais ieguvējs, kuram izdodas atrisināt šo uzdevumu, iegūst tiesības pievienot blokķēdei jaunu darījumu bloku un pārraidīt to tīklā.
Kā notiek kriptovalūtu ieguve?
Īsā atbilde
1. Darījumi tiek grupēti blokos. Kad kāds nosūta vai saņem kriptovalūtu, iesniegtie darījumi tiek sagrupēti "blokā" un gaida apstiprināšanu.
2. Ieguvēji risina uzdevumu. Ieguvēji cenšas uzminēt īpašu skaitli (t. s. vienreizējo kodu), izmantojot savus datorus. Pievienojot šo skaitli bloka datiem, jāiegūst rezultāts, kas ir mazāks par noteiktu mērķa skaitli. Tas līdzinās digitālai loterijas biļetei, kas ietver mīklas risināšanu.
3. Pievienošana blokķēdei
pirmais ieguvējs, kurš atrisina mīklu, iegūst tiesības pievienot savu bloku blokķēdei. Citi ieguvēji šo bloku pārbauda, lai pārliecinātos, ka tas ir derīgs.
4. Atlīdzību iegūšana
Uzvarējušais ieguvējs saņem atlīdzību, kas ietver jaunizveidoto kriptovalūtu un darījumu komisijas maksas no iegūtā bloka.
Garā atbilde
Visi jaunie blokķēdes darījumi tiek nosūtīti uz atmiņas fondu (mempool). Validācijas mezgli veic darījumu derīguma pārbaudi. Ieguvēju uzdevums ir apkopot neapstiprinātos darījumus un organizēt tos blokos. Ņem vērā, ka daži ieguvēji darbojas arī kā validācijas mezgli, taču ieguves un validācijas mezgli ir tehniski atšķirīgi.
Bloku var iztēloties kā blokķēdes virsgrāmatas lapu, kurā tiek reģistrēti vairāki darījumi (līdz ar citiem datiem). Proti, ieguves mezgls ir atbildīgs par neapstiprināto darījumu apkopošanu no atmiņas fonda un sakārtošanu potenciālajā blokā.
Pēc tam ieguvējs cenšas pārveidot šo potenciālo bloku par apstiprinātu bloku. Šajā nolūkā ir jāatrisina sarežģīta matemātiska problēma, un tam ir nepieciešami apjomīgi skaitļošanas resursi. Taču par katru sekmīgi iegūto bloku ieguvējs saņem bloka atlīdzību, kas ietver jaunizveidotas kriptovalūtas vienības un darījumu komisijas maksas. Apskatīsim to tuvāk.
1. darbība: darījumu jaukšana
Bloka ieguves pirmais posms ir neapstiprināto darījumu ņemšana no atmiņas fonda un iesniegšana (pa vienam), izmantojot jaukšanas funkciju. Katru reizi, kad dati tiek jaukti, tiek ģenerēts nemainīga izmēra rezultāts jeb jaucējkods.
Ieguves kontekstā katra darījuma jaucējkods sastāv no ciparu un burtu virknes, kas kalpo kā identifikators. Darījuma jaucējkods atspoguļo visu attiecīgajā darījumā iekļauto informāciju.
Papildus jaukšanai un katra darījuma atsevišķai uzskaitīšanai ieguvējs pievieno arī pielāgotu darījumu, ar kuru sev nosūta bloka atlīdzību. Šo darījumu sauc par sākotnējo monetāro darījumu, un ar to tiek izveidotas pilnīgi jaunas kriptovalūtas monētas. Vairumā gadījumu šis darījums ir pirmais jaunā blokā reģistrētais darījums, kuram seko neapstiprināto darījumu grupa, ko nepieciešams apstiprināt.
2. darbība: Merkles koka izveide
Pēc visu darījumu jaukšanas iegūtie jaucējkodi tiek sakārtoti t. s. Merkles kokā (jeb jaucējkodu kokā). Merkles koku iegūst, sakārtojot pa pāriem darījumu jaucējkodus un pēc tam tos jaucot.
Tad jauniegūtie jaucējkodi tiek atkal sakārtoti pa pāriem un jaukti, atkārtojot šo procesu, līdz tiek iegūts viens jaucējkods. Šo pēdējo jaucējkodu sauc par saknes jaucējkodu jeb Merkles sakni, un tas atspoguļo visus iepriekšējos jaucējkodus, kas tika izmantoti saknes jaucējkoda izveidei.
3. darbība: derīgas bloka galvenes (bloka jaucējkoda) atrašana
Bloka galvene kalpo kā identifikators katram atsevišķajam blokam, kas nozīmē, ka katram blokam ir savs unikāls jaucējkods. Veidojot jaunu bloku, ieguvēji apvieno iepriekšējā bloka jaucējkodu ar sava potenciālā bloka saknes jaucējkodu, lai veidotu jaunu bloka jaucējkodu. Tiem ir jāpievieno arī brīvi noteikts skaitlis jeb vienreizējais kods.
Tātad, cenšoties apstiprināt savu potenciālo bloku, ieguvējam ir jāapvieno saknes jaucējkods, iepriekšējā bloka jaucējkods un vienreizējais kods un tie visi jāiesniedz, izmantojot jaukšanas funkciju. Mērķis ir atkārtot šo procesu tik ilgi, līdz tiek iegūts derīgs jaucējkods.
Saknes jaucējkodu un iepriekšējā bloka jaucējkodu nevar mainīt, tāpēc ieguvējiem ir vairākkārt jāmaina vienreizējais kods, līdz tiek atrasts derīgs jaucējkods. Lai bloka jaucējkods būtu uzskatāms par derīgu, tam ir jābūt mazākam par noteiktu mērķa vērtību, kuru nosaka protokols. Bitcoin ieguvē bloka jaucējkodam ir jāsākas ar noteiktu nuļļu skaitu – šo mērķa vērtību sauc par ieguves sarežģītību.
4. darbība: iegūtā bloka pārraide
Kā redzējām, ieguvējiem ir vairākkārt jājauc bloka galvene, izmantojot atšķirīgas vienreizējā koda vērtības. Viņi to dara, līdz atrod derīgu bloka jaucējkodu. Kad ieguvējs atrod derīgu bloka jaucējkodu, viņš pārraida savu bloku tīklā. Tad visi pārējie validācijas mezgli pārbauda, vai bloks ir derīgs, un, ja tas tiek apstiprināts, katrs pievieno jauno bloku savai blokķēdes kopijai.
Šajā brīdī potenciālais bloks kļūst par apstiprinātu bloku un visi ieguvēji ķeras klāt nākamā bloka ieguvei. Visi ieguvēji, kuriem neizdevās atrast derīgu jaucējkodu, atmet savu potenciālo bloku, un ieguves sacensības sākas no jauna.
Kas notiek gadījumā, ja vienlaikus tiek iegūti divi bloki?
Dažkārt gadās, ka divi ieguvēji vienlaikus pārraida tīklā derīgus blokus un tīklā tiek izveidoti divi konkurējoši bloki. Tādā gadījumā šie ieguvēji sāk nākamā bloka ieguvi, pamatojoties uz pirmā saņemtā bloka datiem, kā rezultātā tīkls īslaicīgi tiek sadalīts divās atšķirīgās blokķēdes versijās.
Abi šie bloki turpina konkurēt, līdz tiek iegūts nākamais bloks aiz kāda no šiem konkurējošajiem blokiem. Pēc jaunā bloka iegūšanas par uzvarētāju tiek atzīts bloks, kurš atrodas jaunā bloka pamatā. Atmesto bloku sauc par pamesto jeb novecojušo bloku, un visi ieguvēji, kas šo bloku bija izvēlējušies, pievēršas ieguvei uzvarējušā bloka ķēdē.
Kas ir ieguves sarežģītība?
Protokols regulāri pielāgo ieguves sarežģītību, lai nodrošinātu nemainīgu jauno bloku izveides ātrumu un tādējādi padarītu jaunu kriptovalūtas vienību izdošanu stabilu un paredzamu. Sarežģītība automātiski pielāgojas proporcionāli skaitļošanas jaudai (jaukšanas ātrumam), kas atvēlēta tīklam.
Katru reizi, kad tīklam pievienojas jauni ieguvēji un palielinās konkurence, jaukšanas sarežģītība paaugstinās, novēršot vidējā bloka izveides laika samazināšanos. Turpretī, ja daudzi ieguvēji pamet tīklu, jaukšanas sarežģītība pazeminās un kļūst vieglāk iegūt jaunu bloku. Pateicoties šīm korekcijām, vidējais bloka izveides laiks saglabājas nemainīgs neatkarīgi no tīkla kopējās skaitļošanas jaudas.
Kriptovalūtu ieguves veidi
Kriptovalūtas var iegūt dažādos veidos. Līdz ar jaunu aparatūru un konsensa algoritmiem mainās arī aprīkojums un ieguves process. Parasti ieguvēji izmanto specializētas skaitļošanas iekārtas un risina sarežģītus kriptogrāfiskus vienādojumus. Apskatīsim dažas populārākās ieguves metodes.
Ieguve ar centrālo procesoru
Ieguve ar centrālo procesoru (CPU) nozīmē datora centrālā procesora izmantošanu, lai veiktu jaukšanas funkcijas, kuras paredz darba apliecinājuma (PoW) modelis. Bitcoin pirmsākumos ieguves izmaksas un darbības uzsākšanas prasības bija zemas, un ar attiecīgo sarežģītību varēja tikt galā parasts centrālais procesors. Ikviens tajā laikā varēja mēģināt iegūt kriptovalūtu.
Tomēr, arvien lielākam skaitam cilvēku iesaistoties BTC ieguvē un palielinoties tīkla jaukšanas ātrumam, gūt peļņu ar ieguvi kļuva arvien grūtāk. Parādoties specializētai ieguves aparatūrai ar lielāku skaitļošanas jaudu, ieguve ar centrālajiem procesoriem galu galā kļuva teju neiespējama. Šobrīd ieguve, izmantojot centrālo procesoru, vairs nav vērā ņemams risinājums, jo vairums ieguvēju izmanto specializētu aparatūru.
Ieguve, izmantojot grafisko procesoru
Grafiskie procesori ir paredzēti dažādu uzdevumu vienlaicīgai apstrādei. Lai arī tos parasti izmanto videospēlēm vai grafiska satura atveidei, tiem ir pielietojums arī ieguvē.
Grafiskie procesori ir samērā nedārgs un elastīgs risinājums, salīdzinot ar specializēto ASIC ieguves aparatūru. Lai gan ir iespējams veikt dažu alternatīvo kriptovalūtu ieguvi, izmantojot grafiskos procesorus, to efektivitāte ir atkarīga no ieguves sarežģītības un algoritma.
ASIC ieguve
Specifiska lietojuma integrētā shēma (ASIC) ir veidota, lai kalpotu vienam konkrētam mērķim. Kriptovalūtu jomā tā attiecas uz specializētu ieguves aparatūru. ASIC ieguve ir ļoti efektīva, taču tā ir salīdzinoši dārga.
Tā kā ASIC ieguvēji izmanto progresīvāko ieguves tehnoloģiju, to iegādes izmaksas ir daudz augstākas nekā centrālo vai grafisko procesoru izmaksas. Turklāt ASIC tehnoloģija pastāvīgi attīstās un senāki ASIC modeļi ātri kļūst nerentabli. Tādējādi ASIC ieguve ir viens no dārgākajiem ieguves veidiem, taču tas ir efektīvākais veids, kas var būt ienesīgs, ja tiek izmantots plašākā mērogā.
Ieguves fondi
Tā kā bloka atlīdzība tiek piešķirta tikai pirmajam sekmīgajam ieguvējam, iespēja iegūt bloku ir ārkārtīgi maza. Ieguvējiem ar mazu ieguves jaudas procentuālo apmēru ir niecīgas iespējas patstāvīgi atklāt nākamo bloku. Šo problēmu risina ieguves fondi.
Ieguves fondi ir ieguvēju grupas, kas apvieno savus resursus (skaitļošanas jaudu), lai palielinātu iespējas iegūt bloka atlīdzību. Ja ieguves fondam izdodas atrast bloku, šajā fondā ietilpstošie ieguvēji sadala atlīdzību atbilstoši darba apjomam, ko tie ieguldījuši.
Ieguves fondi var būt izdevīgi individuāliem ieguvējiem aparatūras un elektrības izmaksu ziņā, taču to dominējošā pozīcija ieguvē rada bažas par centralizāciju un 51 % uzbrukumu iespējamību.
Mākoņieguve
Tā vietā, lai iegādātos savu aprīkojumu, mākoņieguvē tiek nomāta skaitļošanas jauda no mākoņieguves pakalpojumu sniedzēja. Tas ir vienkāršāks veids, kā sākt nodarboties ar ieguvi, taču tam ir arī riski, piemēram, saistībā ar krāpniecību un zemāku peļņu. Ja nolemsi izmēģināt spēkus mākoņieguvē, izvēlies labi zināmu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, Binance.
Kas ir Bitcoin ieguve un kā tā darbojas?
Bitcoin ir populārākā un visplašāk atzītā kriptovalūta, un Bitcoin ieguvē tiek izmantots PoW konsensa algoritms.
PoW ir Satoshi Nakamoto izveidotais oriģinālais blokķēdes konsensa mehānisms, kas bija iekļauts 2008. gadā izdotajā Bitcoin tehniskajā dokumentā. Īsumā – PoW nosaka, kā blokķēdes tīklā tiek sasniegts konsenss starp visiem decentralizētā tīkla dalībniekiem, neiesaistot trešo personu starpniekus. Lai to īstenotu un vienlaikus arī atturētu ļaunprātīgas personas, ir nepieciešami iespaidīgi ieguldījumi elektroenerģijā un skaitļošanas jaudā.
Kā noskaidrojām, ieguvēji PoW tīklā organizē neapstiprinātos darījumus blokos, savstarpēji sacenšoties, risinot sarežģītus uzdevumus ar specializētas ieguves aparatūras palīdzību. Pirmais ieguvējs, kurš atrod derīgu risinājumu, var pārraidīt savu bloku blokķēdē, un, ja validācijas mezgli to apstiprina, ieguvējs saņem bloka atlīdzību.
Kriptovalūtas daudzums bloka atlīdzībā dažādās blokķēdēs atšķiras. Piemēram, Bitcoin blokķēdē sekmīgs ieguvējs bloka atlīdzībā var saņemt 3,125 BTC (dati uz 2024. gada decembri). Bitcoin pusdales mehānisma rezultātā bloka atlīdzībā ietilpstošo BTC daudzums samazinās uz pusi ik pēc 210 000 bloku (aptuveni reizi četros gados).
Vai kriptovalūtu ieguve ir ienesīga?
Lai gan ir iespējams nopelnīt ar kriptovalūtu ieguvi, tas prasa rūpīgu izvērtēšanu, risku pārvaldību un izpēti. Tas ietver arī ieguldījumus un riskus, piemēram, saistībā ar aparatūras iegādes izmaksām, kriptovalūtu cenas svārstīgumu un kriptovalūtu protokolu izmaiņām. Lai mazinātu šos riskus, ieguvēji mēdz izmantot risku pārvaldības pasākumus, vienlaikus izvērtējot potenciālās izmaksas un ieguvumus.
Kriptovalūtu ieguves ienesīgums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Viens no tiem ir kriptovalūtu cenas izmaiņas. Ja kriptovalūtas cena paaugstinās, palielinās arī ieguves atlīdzību vērtība bezseguma valūtā. Un pretēji – pazeminoties cenām, var mazināties arī ienesīgums.
Arī ieguves aparatūras efektivitātei ir liela nozīme ieguves ienesīgumā. Ieguves aparatūra var maksāt dārgi, tāpēc ieguvējiem ir jārod līdzsvars starp aparatūras izmaksām un potenciālajām ieguves atlīdzībām. Jāņem vērā arī elektrības izmaksas – ja tās ir pārāk lielas, tās var pārsniegt ieņēmumus un padarīt ieguvi nerentablu.
Turklāt ieguves aparatūru ir nepieciešams visai bieži jaunināt, jo tā samērā ātri noveco. Jaunie modeļi ir efektīvāki par vecajiem, un, ja ieguvējam nav līdzekļu iekārtu jaunināšanai, tam būs grūti saglabāt konkurētspēju tirgū.
Visbeidzot, būtiskas izmaiņas var notikt protokola līmenī. Piemēram, Bitcoin pusdale var ietekmēt ieguves ienesīgumu, jo uz pusi samazina par katra bloka ieguvi saņemamo atlīdzību. Citos gadījumos ieguves procesu var aizstāt ar citām validācijas metodēm. Piemēram, 2022. gada septembrī Ethereum pilnībā pārgāja no PoW uz likmes apliecinājuma (PoS) konsensa mehānismu, kā rezultātā ieguve vairs nav nepieciešama.
Noslēgumā
Kriptovalūtu ieguve ir ļoti svarīga Bitcoin un citu PoW blokķēžu daļa, jo palīdz aizsargāt tīklu un nodrošina stabilu jauno kriptovalūtas vienību emisiju.
Ieguvei ir noteiktas priekšrocības un trūkumi. Acīmredzamākā priekšrocība ir iespējamā peļņa, saņemot bloku atlīdzības. Tomēr peļņu no ieguves ietekmē vairāki faktori, tostarp elektrības izmaksas un tirgus cenas. Pirms kriptovalūtu ieguves uzsākšanas ir jāveic patstāvīga informācijas izpēte un jāizvērtē visi potenciālie riski.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.