Kas ir steikings? | Binance Academy

Ievads

Steikingu varētu uzskatīt par ieguves alternatīvu, kam ir nepieciešams mazāk resursu. Steikinga gadījumā kriptovalūtu makā tiek glabāti līdzekļi, lai tādējādi atbalstītu blokķēdes tīkla drošību un darbību. Vienkārši izsakoties, steikings ir kriptovalūtu iesaldēšana ar mērķi saņemt atlīdzību.

Vairumā gadījumu kriptovalūtas var ieguldīt steikingā tieši no sava kriptovalūtu maka, piemēram, Trust Wallet. Taču steikinga pakalpojumus saviem lietotājiem piedāvā arī dažādas biržas. Ar Binance steikingu tu vari pavisam vienkārši pelnīt atlīdzību – tev vienkārši jāglabā savas kriptovalūtas Binance biržā. Vēlāk parunāsim par to vairāk.

Lai labāk saprastu, kas ir steikings, tev vispirms ir jāizprot likmes apliecinājuma (PoS) darbības principi. PoS ir konsensa mehānisms, kas nodrošina blokķēdēm iespēju darboties energoefektīvi, vienlaikus saglabājot pienācīgu decentralizācijas līmeni (vismaz teorētiski). Apskatīsim detalizēti, kas ir PoS un kā darbojas steikings.

Kas ir likmes apliecinājums (PoS)?

Ja tev ir zināmi Bitcoin darbības principi, tu, iespējams, pazīsti arī darba apliecinājuma (PoW) jēdzienu. Tas ir mehānisms, ar kuru darījumi tiek apkopoti blokos. Pēc tam šie bloki tiek savstarpēji saistīti, veidojot blokķēdi. Konkrētāk, ieguvēji savstarpēji sacenšas, risinot sarežģītus matemātiskus uzdevumus, un tas, kuram pirmajam izdodas atrisināt šo uzdevumu, iegūst tiesības pievienot blokķēdei nākamo bloku.

Darba apliecinājums ir izrādījies ļoti spēcīgs mehānisms, kas veicina konsensa sasniegšanu decentralizētā veidā. Problēma ir tāda, ka šajā procesā ir nepieciešama apjomīga skaitļošana. Uzdevums, kuru ieguvēji cenšas atrisināt, kalpo tikai tīkla aizsardzībai. Varētu domāt, ka tas ir pietiekams iemesls, lai attaisnotu skaitļošanā ieguldītos resursus. Šobrīd tu, iespējams, prāto – varbūt ir citi veidi, kā saglabāt decentralizēto konsensu bez tik augstām skaitļošanas izmaksām?

Tāds ir likmes apliecinājums. Pamata ideja ir tāda, ka dalībnieki iesaldē savas kriptovalūtas (savu "likmi") un protokols noteiktos intervālos nejauši piešķir kādam no tiem tiesības validēt nākamo bloku. Parasti iespējamība tikt izvēlētam ir proporcionāla ieguldīto kriptovalūtu daudzumam – jo vairāk kriptovalūtu ir ieguldīts, jo lielākas ir izredzes.

Tādējādi bloka veidotāja izvēlē netiek ņemta vērā spēja atrisināt kādus skaitļošanas uzdevumus, kā tas ir darba apliecinājuma gadījumā. Tā vietā bloka veidotāju nosaka, ņemot vērā dalībnieka steikingā ieguldīto kriptovalūtu daudzumu.

Pastāv uzskats, ka steikinga izmantošana bloku veidošanā nodrošina blokķēdēm lielāku mērogojamību. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ethereum tīkls plāno veikt pāreju no PoW uz PoS līdz ar vairākiem tehniskajiem jauninājumiem, ko kopā sauc par ETH 2.0.

Kas izgudroja likmes apliecinājuma mehānismu?

Vieni no pirmajiem likmes apliecinājuma jēdzienu pieminēja Sanijs Kings un Skots Nadals savā 2012. gada rakstā par Peercoin. Viņi raksturoja to kā "vienādranga kriptovalūtas konstrukciju, kas atvasināta no Satoshi Nakamoto radītā Bitcoin".

Peercoin tīkls tika ieviests ar PoW/PoS hibrīda mehānismu, sākotnējā kriptovalūtas apjoma ieguvei izmantojot galvenokārt PoW. Tomēr tas nebija nepieciešams tīkla ilgtspējai ilgtermiņā, un tā nozīmīgums pakāpeniski tika samazināts. Faktiski tīkla drošība lielākoties bija balstīta PoS mehānismā.

Kas ir likmes deleģētais apliecinājums (DPoS)?

Šī mehānisma alternatīvu versiju 2014. gadā izstrādāja Daniels Larimers, nosaucot to par likmes deleģēto apliecinājumu (DPoS). Pirmoreiz to izmantoja BitShares blokķēdē, taču drīz pēc tam šo modeli pārņēma arī citi tīkli. Tādi bija, piemēram, Larimera izveidotie Steem un EOS.

Ar DPoS lietotāji var izmantot savus kriptovalūtu atlikumus balsošanai, un balsstiesības ir proporcionālas konkrētā dalībnieka kriptovalūtas daudzumam. Pēc tam šīs balsis tiek izmantotas, lai ievēlētu delegātus, kas pārvaldīs blokķēdi balsotāju vārdā, tādējādi nodrošinot konsensu un tīkla aizsardzību. Parasti steikinga atlīdzība tiek piešķirta šiem ievēlētajiem delegātiem, kas daļu no saņemtās atlīdzības sadala saviem vēlētājiem proporcionāli to individuālajam ieguldījumam.

Izmantojot DPoS modeli, konsensu var sasniegt ar mazāku skaitu validējošo mezglu. Tādējādi tas uzlabo tīkla veiktspēju. No otras puses – tas var negatīvi ietekmēt decentralizāciju, jo tīkls ir atkarīgs no nelielas validējošo mezglu grupas. Šie validējošie mezgli nodrošina blokķēdes darbību un vispārējo pārvaldību. Tie piedalās konsensa nodrošināšanas procesā un galveno pārvaldības parametru definēšanā.

Vienkārši izsakoties, DPoS sniedz iespēju lietotājiem apliecināt savu ietekmi caur citiem tīkla dalībniekiem.

Kā darbojas steikings?

Kā iepriekš pārrunājām, darba apliecinājuma blokķēdēs jauni bloki blokķēdei tiek pievienoti, izmantojot ieguves procesu. Turpretī likmes apliecinājuma ķēdēs jauni bloki tiek veidoti un validēti, izmantojot steikingu. Steikinga ietvaros validētāji iesaldē savas kriptovalūtas, un protokols noteiktos intervālos nejauši izvēlas tos validētājus, kuri veidos bloku. Parasti dalībnieki iegulda steikingā lielas summas, lai tādējādi gūtu lielākas iespējas tikt izvēlētam kā nākamā bloka validētājam.

Tādējādi blokus var veidot, neizmantojot specializētu ieguves aparatūru, piemēram, ASIC. Lai īstenotu ASIC ieguvi, jāiegulda ievērojami līdzekļi aparatūrā, turpretī steikinga risinājums ietver tiešus ieguldījumus pašā kriptovalūtā. Tātad tā vietā, lai ar skaitļošanas darba palīdzību sacenstos par nākamā bloka validēšanas tiesībām, PoS validētāji tiek izvēlēti, pamatojoties uz viņu steikingā ieguldīto kriptovalūtu daudzumu. Šī "likme" (kriptovalūtas krājumi) motivē validētājus nodrošināt tīkla aizsardzību. Ja viņiem tas neizdotos, apdraudēti būtu visi viņu ieguldītie līdzekļi.

Lai gan katrai likmes apliecinājuma blokķēdei ir sava steikinga valūta, dažos tīklos tiek izmantota divu tokenu sistēma, un atlīdzības tiek izmaksātas, izmantojot citu tokenu.

Pavisam praktiskā līmenī steikings nozīmē vienkārši to, ka līdzekļi ir jātur piemērotā makā. Tas būtībā nodrošina ikvienam iespēju izpildīt noteiktas tīkla funkcijas, apmaiņā saņemot steikinga atlīdzību. Tas var ietvert arī līdzekļu ieskaitīšanu steikinga fondā – šis mehānisms ir aprakstīts nedaudz zemāk.

Kā tiek aprēķināta steikinga atlīdzība?

Uz šo jautājumu nav īsas atbildes. Katrā blokķēdes tīklā var tikt izmantots atšķirīgs steikinga atlīdzības aprēķinu veids.

Dažkārt atlīdzība tiek aprēķināta katram blokam atsevišķi, ņemot vērā dažādus faktorus. Tie var būt:

cik daudz kriptovalūtu validētājs iegulda steikingā;
cik ilgi validētājs aktīvi iegulda līdzekļus steikingā;
cik daudz kriptovalūtu kopā ir ieguldīts steikingā šajā tīklā;
inflācijas likme;
citi faktori.

Dažos citos tīklos steikinga atlīdzības tiek aprēķinātas nemainīgā procentuālā apmērā. Šīs atlīdzības tiek izmaksātas validētājiem kā sava veida kompensācija par inflāciju. Inflācijas ietekmē lietotāji ir motivēti savas kriptovalūtas tērēt, nevis turēt makos, tāpēc var palielināties to lietojums. Taču šajā modelī validētāji var precīzi aprēķināt savu sagaidāmo steikinga atlīdzību.

Daži varētu dot priekšroku paredzamam atlīdzības izmaksas grafikam salīdzinājumā ar teorētisku iespēju saņemt bloka atlīdzību. Turklāt, tā kā šī informācija ir publiska, lielāks skaits dalībnieku varētu būt motivēts iesaistīties steikingā.

Kas ir steikinga fonds?

Steikinga fonds ir kriptovalūtas turētāju grupa, kas apvieno savus resursus, lai palielinātu iespējas iegūt tiesības validēt blokus un saņemt atlīdzības. Viņi apvieno savu steikinga jaudu un sadala atlīdzību proporcionāli katra dalībnieka ieguldījumam fondā.

Steikinga fonda izveidei un uzturēšanai bieži vien ir nepieciešams daudz laika un pieredzes. Steikinga fondi visefektīvāk mēdz darboties tīklos, kuros šķēršļi darbības uzsākšanai (tehniskie vai finansiālie) ir samērā lieli. Tādējādi daudzi fondu nodrošinātāji iekasē komisijas maksu no steikinga atlīdzībām, kas tiek sadalītas dalībniekiem.

Tajā pat laikā fondi var nodrošināt papildu elastību individuāliem ieguldītājiem. Parasti ieguldītie līdzekļi ir jāiesaldē uz noteiktu periodu, un protokols parasti nosaka izmaksas vai atsaistes laiku. Turklāt, lai varētu piedalīties steikingā, gandrīz vienmēr tiek noteikts ievērojams minimālais ieguldījums, tādējādi atturot no ļaunprātīgas rīcības.

Vairumā steikinga fondu ir noteikta zema minimālā ieguldījuma prasība, nepagarinot izmaksas termiņu. Tādējādi pievienošanās steikinga fondam varētu būt ideāli piemērots risinājums jaunākiem lietotājiem, salīdzinot ar individuālu ieguldījumu steikingā.

Kas ir bezsaistes steikings?

Bezsaistes steikings ir steikings, izmantojot maku, kas nav pievienots internetam. Šajā nolūkā var izmantot aparatūras maku, taču pastāv arī iespēja izmantot programmatūras maku, kurš darbojas neatkarīgi no tīkla.

Tīkli, kas atbalsta bezsaistes steikingu, sniedz iespēju lietotājiem ieguldīt līdzekļus steikingā, vienlaikus droši glabājot līdzekļus bezsaistē. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja ieguldītājs pārskaita savas kriptovalūtas no bezsaistes glabātuves, atlīdzību saņemšana tiek apturēta.

Bezsaistes steikings ir īpaši noderīgs lieliem ieguldītājiem, kas vēlas atbalstīt tīkla darbību un vienlaikus arī nodrošināt maksimālu aizsardzību saviem līdzekļiem.

Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!

Kā ieguldīt Binance steikingā

Savu kriptovalūtu glabāšanu platformā Binance varētu zināmā mērā salīdzināt ar līdzekļu ieskaitīšanu steikinga fondā. Tomēr šajā gadījumā netiek piemērotas nekādas komisijas maksas un pastāv iespēja izmantot arī visas citas priekšrocības, ko nodrošina kriptovalūtu glabāšana platformā Binance.

Vienīgais nosacījums – tev jāglabā savas PoS kriptovalūtas Binance biržā, un visas tehniskās prasības tiks izpildītas tavā vietā. Steikinga atlīdzības parasti tiek sadalītas katra mēneša sākumā.

Iepriekš izmaksātās atlīdzības saistībā ar konkrēto kriptovalūtu var apskatīt vēsturiskā ienesīguma cilnē, kas atrodas katra projekta steikinga lapā.

Noslēgumā

Likmes apliecinājums un steikings paver jaunas iespējas ikvienam, kurš vēlas piedalīties konsensa nodrošināšanas procesā un blokķēdes pārvaldībā. Turklāt, vienkārši glabājot savas kriptovalūtas, ir iespējams bez īpašas piepūles gūt pasīvos ienākumus. Tā kā nodarboties ar steikingu kļūst arvien vieglāk, šķēršļu darbībai blokķēdes ekosistēmā kļūst arvien mazāk.

Tomēr jāpatur prātā, ka steikings ietver arī riskus. Iesaldējot savus līdzekļus viedajā līgumā, var rasties kļūdas, tāpēc vienmēr ir svarīgi veikt rūpīgu patstāvīgu izpēti un izmantot kvalitatīvus makus, piemēram, Trust Wallet.

Noteikti apskati mūsu steikinga lapu, lai noskaidrotu, kurām kriptovalūtām ir pieejams steikings, un varētu sākt pelnīt atlīdzību jau šodien!