Galvenās atziņas
Steikings nozīmē, ka tu iesaldē savu kriptovalūtu, lai tādējādi atbalstītu blokķēdes drošību un funkcionalitāti, un pretī saņem atlīdzības.
Steikings ir populārs kriptovalūtu turētāju vidū, jo ļauj investoriem atbalstīt savas iecienītākās blokķēdes un tikmēr laika gaitā palielināt savus kriptovalūtu uzkrājumus.
Steikings ir pieejams tikai noteiktās blokķēdēs, kas izmanto likmes apliecinājuma konsensa mehānismu. Kā piemērus var minēt Ethereum, Solana, Cardano, Avalanche, Polkadot un Cosmos.
Lai gan steikings var palielināt tavus kriptovalūtu uzkrājumus, ir svarīgi ņemt vērā ar to saistītos riskus, tostarp iespēju zaudēt savus līdzekļus tirgus svārstību, samazināšanas vai tehnisku kļūmju rezultātā.
Kas ir kriptovalūtu steikings?
Steikings ir process, kurā tiek iesaldēta noteikta kriptovalūtas summa, lai tādējādi palīdzētu aizsargāt un atbalstīt blokķēdes tīkla darbību. Atlīdzībā par to investori saņem papildu kriptovalūtu, tāpēc tā ir populāra metode, kā investoriem gūt pasīvos ienākumus. Steikings ir nozīmīgs komponents likmes apliecinājuma blokķēdēs.
Kas ir likmes apliecinājums?
Likmes apliecinājums (PoS) ir konsensa mehānisms, kas tiek izmantots darījumu verificēšanai un validēšanai. Tas tika izveidots 2011. gadā kā alternatīva Bitcoin izmantotajam darba apliecinājuma (PoW) mehānismam.
Galvenā PoW un PoS atšķirība ir tajā, ka PoS neizmanto ieguvi, jo tā prasa ļoti daudz resursu. Tā vietā, lai ieguvēji risinātu sarežģītas matemātiskas problēmas, izmantojot savu skaitļošanas jaudu, PoS tīklos validētājus izvēlas atkarībā no tā, cik daudz viņu īpašumā esošās kriptovalūtas tie ir gatavi ieguldīt steikingā.
Kā darbojas kriptovalūtu steikings?
Īsumā – steikings ietver kriptovalūtas iesaldēšanu, lai piedalītos blokķēdes tīkla aktivitātēs. Dažādās blokķēdēs šis process var atšķirties, taču parasti tas notiek šādi:
1. Validētāju atlase: PoS blokķēdēs validētāji tiek izvēlēti, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp steikingā ieguldītās kriptovalūtas apjomu, steikinga periodu un dažkārt arī nejaušības principu.
2. Darījumu validācija: pēc validētāju atlases tie ir atbildīgi par darījumu pārbaudi un validēšanu, nodrošinot darījumu leģitimitāti.
3. Bloku izveide: validētie darījumi tiek sagrupēti blokā, kas pēc tam tiek pievienots blokķēdei – tā pēc būtības ir dalīta virsgrāmata.
4. Atlīdzības: kā atalgojumu par savu darbu validētāji saņem daļu no darījumu komisijas maksām un dažkārt arī jaunu kriptovalūtu.
Steikinga veidi
Atkarībā no tava tehniskās kompetences līmeņa un kriptovalūtas summas, ko vēlies ieguldīt steikingā, ir pieejami dažādi veidi, kā to izdarīt. Daži no populārākajiem steikinga veidiem ir šādi:
Individuālais jeb patstāvīgais steikings: tas ietver validētāja mezgla darbības nodrošināšanu. Šis risinājums sniedz vislielāko kontroli, taču ir nepieciešamas padziļinātas tehniskās zināšanas un ir jāuzņemas ievērojama atbildība. Nepareizi to darot, iespējams zaudēt savus līdzekļus samazināšanas sodu dēļ.
Steikings biržā: dažas kriptovalūtu biržas piedāvā steikinga pakalpojumus, kas ir vienkāršāks veids, kā ieguldīt līdzekļus steikingā bez nepieciešamības pašam risināt tehniskos jautājumus. Šo metodi sauc arī par "steikingu kā pakalpojumu". Piemēram, tu vari pelnīt ikdienas atlīdzības Binance ETH steikingā.
Deleģētais steikings: tu vari deleģēt savas kriptovalūtas uzticamam validētājam vai steikinga pakalpojumu sniedzējam, lai tas risinātu visus tehniskos jautājumus. Dažām alternatīvajām kriptovalūtām šāda iespēja ir pieejama attiecīgā tīkla kriptovalūtu makos.
Steikinga fondi: steikinga fondi nodrošina iespēju ieguldīt kriptovalūtas steikingā kopīgā fondā ar citiem lietotājiem, palielinot iespējas pelnīt atlīdzības bez nepieciešamības pašam vadīt savu mezglu.
Kas ir steikinga fonds?
Steikinga fonds ir kriptovalūtas turētāju grupa, kas apvieno savus steikinga resursus, lai palielinātu iespējas tikt izvēlētiem kā validētājiem. Apvienojot savus resursus, dalībnieki var pelnīt steikinga atlīdzības proporcionāli savam ieguldījumam fondā.
Šī iespēja ir īpaši izdevīga mazākiem investoriem, kuri ne vienmēr ir pietiekami daudz kriptovalūtu, lai atbilstu minimālajām steikinga prasībām. Taču ir svarīgi veikt izpēti un izvēlēties uzticamu steikinga fondu, jo komisijas maksas un drošības līmenis mēdz atšķirties.
Steikings un likvīdais steikings
Likvīdais steikings ir jaunāks steikinga paveids, kas ļauj lietotājiem ieguldīt aktīvus steikingā, nezaudējot likviditāti. Atšķirībā no tradicionālā steikinga, kur aktīvi bieži vien tiek iesaldēti un nav pieejami visā steikinga periodā, likvīdais steikings piedāvā mehānismus, kas ļauj lietotājiem saglabāt likviditāti un vienlaikus pelnīt steikinga atlīdzības.
Populārs risinājums ir likvīdā steikinga tokenu (LST) izdošana, atspoguļojot steikingā ieguldītos aktīvus. Piemēram, ieguldot steikingā ETH Binance tīklā, tu pretī saņemsi WBETH, ko var tirgot un izmantot citiem mērķiem, neietekmējot savas ETH steikinga atlīdzības. Līdzīgā veidā, ieguldot steikingā ETH tādā platformā kā Lido, tu pretī saņemsi LST ar nosaukumu stETH.
Dažas platformas piedāvā arī tiešo steikingu bez LST izdošanas – t. s. pamata likvīdo steikingu – kā, piemēram, ADA gadījumā Cardano blokķēdē. Šāds inovatīvs risinājums ļauj lietotājiem izmantot steikinga priekšrocības un vienlaikus saglabāt iespēju brīvi izmantot savus aktīvus.
Kriptovalūtu steikinga priekšrocības
Steikings ir veids, kā likt lietā savus neizmantotos aktīvus, kas nozīmē, ka tu vari pelnīt atlīdzības, aizsargājot savus iecienītākos blokķēdes tīklus. Kriptovalūtu steikings ir īpaši populārs kriptovalūtu ilgtermiņa turētāju vidū, kuri vēlas maksimāli efektīvi izmantot savus uzkrājumus.
Kāpēc ieguldīt steikingā?
Lai pelnītu atlīdzības: izmantojot steikingu, tu vari pelnīt papildu kriptovalūtas par kriptovalūtu uzkrājumiem, kas glabājas tavā steikinga makā, tāpēc tas ir lielisks veids, kā gūt pasīvos ienākumus.
Lai atbalstītu tīklu: steikings palīdz aizsargāt tīklu un nodrošināt tā pareizu darbību, kas, savukārt, uzlabo tīkla vispārējo stāvokli.
Lai piedalītos pārvaldībā: dažos tīklos steikings piešķir balsstiesības, ļaujot ietekmēt tīkla turpmāko virzību.
Energoefektivitātei: atšķirībā no PoW tīklos izmantotās ieguves, steikings patērē daudz mazāk enerģijas, tāpēc tas ir videi draudzīgāks risinājums.
Vai ir vērts ieguldīt kriptovalūtas steikingā?
Jā. Parasti ir izdevīgi ieguldīt savus neizmantotos kriptoaktīvus steikingā, lai gūtu pasīvos ienākumus – jo īpaši tad, ja esi ilgtermiņa turētājs un vēlies atbalstīt attiecīgo projektu. Taču potenciālās atlīdzības un riski dažādām kriptvalūtām un platformām atšķiras.
Piemēram, ja DeFi steikinga platforma piedāvā lielisku atdevi, taču nesniedz pienācīgu drošību, tavus steikingā ieguldītos aktīvus var nozagt un tu vari tos zaudēt. Vēl viens riska faktors, kas var mazināt atlīdzības vai pat radīt zaudējumus, ir tirgus svārstīgums.
Steikinga riski
Lai gan kriptovalūtu steikings var būt ienesīgs, tam raksturīgi arī riski. Daži no potenciālajiem steikinga riskiem:
1. Tirgus svārstīgums: ja steikingā ieguldītās kriptovalūtas cena būtiski pazeminās, pastāv liela iespējamība, ka ar tavām steikinga atlīdzībām neizdosies segt tavus zaudējumus.
2. Samazināšanas risks: ja tu kļūsti par PoS validētāju, tev ir jānodrošina steikinga darbība atbilstoši iecerētajam. Validētāji, kuri rīkojas ļaunprātīgi vai nespēj nodrošināt sava mezgla darbību, var tikt sodīti un tā rezultātā zaudēt steikingā ieguldītos līdzekļus.
3. Centralizācijas risks: ja neliels skaits validētāju kontrolē vairumu steikingā ieguldīto kriptovalūtu, tas var izraisīt centralizāciju un apdraudēt tīkla drošību.
4. Tehniskais risks: dažos steikinga veidos kriptovalūtas ir jāiegulda uz noteiktu laika periodu. Ja rodas tehniskas problēmas, piemēram, viedā līguma darbības kļūdas vai programmatūras kļūmes, līdzekļi var tikt iesaldēti vai tiem var nebūt iespējams piekļūt.
5. Trešo pušu risks: ja tu ieguldi līdzekļus steikingā, izmantojot trešās puses nodrošinātus pakalpojumus, tu būtībā uztici citiem savus līdzekļus. Ja platforma tiek uzlauzta, tas var apdraudēt tavus līdzekļus. DeFi platformām var būt raksturīgi līdzīgi riski, jo īpaši tad, ja tev ir jāpiešķir attiecīgajai platformai pilna piekļuve tavam kriptovalūtu makam.
Kā ieguldīt kriptovalūtas steikingā 2024. gadā
1. Izvēlies PoS kriptovalūtu: atlasi kriptovalūtu, kurai ir pieejams steikings. Pārliecinies, ka tev ir saprotamas steikinga prasības un atlīdzības.
2. Iestati maku: izmanto maku, kas atbalsta steikingu. Drošāk ir izmantot kādu no populārākajiem makiem, piemēram, Binance Web3 maku, MetaMask vai Trust Wallet.
3. Ieguldi steikingā: seko tīkla norādījumiem, lai ieguldītu savas kriptovalūtas steikingā, darbinot validētāja mezglu, deleģējot kriptovalūtu validētājam vai pievienojoties steikinga fondam.
Atceries, ka Web3 maki ir tikai saskarne steikinga pakalpojumu izmantošanai un tie nekontrolē steikinga protokolus. Dod priekšroku stabilām blokķēdēm, piemēram, Ethereum vai Solana, un veic patstāvīgu informācijas izpēti, pirms uzņemies finanšu riskus.
Kā tiek aprēķinātas steikinga atlīdzības?
Steikinga atlīdzības dažādos tīklos var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā:
Steikingā ieguldītā kriptovalūtas summa.
Laika periods, cik ilgi kriptovalūta ir ieguldīta steikingā.
Kopējais steikingā ieguldīto kriptovalūtu apjoms tīklā.
Tīkla darījumu komisijas maksas un kriptovalūtas inflācijas līmenis.
Dažās blokķēdēs atlīdzības tiek aprēķinātas fiksētā procentuālā apmērā, lai būtu vieglāk prognozēt savu peļņu. Steikinga atlīdzības bieži vien izvērtē pēc prognozētās gada peļņas, proti, gada procentu likmes (GPL).
Vai iespējams izņemt kriptovalūtu no steikinga?
Parasti tas ir iespējams. Vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā izmaksāt steikingā ieguldīto kriptovalūtu. Taču katrā steikinga platformā var būt atšķirīgi steikinga mehānismi un noteikumi. Dažkārt, pirms termiņa izņemot steikingā ieguldītos aktīvus, tu vari pilnībā vai daļēji zaudēt steikinga atlīdzības. Izlasi tavas izmantotās platformas vai blokķēdes steikinga noteikumus.
Jāpiebilst, ka līdz ar Ethereum Šanhajas jauninājumu, kas tika ieviests 2023. gadā, Ethereum tīklā kļuva iespējams izmaksāt steikingā ieguldītos līdzekļus. Šis jauninājums paredz, ka ETH steikinga lietotāji var automātiski pelnīt steikinga atlīdzības un var jebkurā laikā izņemt iesaldētos ETH.
Kāpēc nevar ieguldīt steikingā visas kriptovalūtas?
Steikings ir pieejams tikai PoS blokķēdēs. Tādas kriptovalūtas kā Bitcoin, kas darbojas, pamatojoties uz PoS konsensa mehānismu, nevar ieguldīt steikingā. Turklāt arī ne visas PoS tīklu kriptovalūtas var ieguldīt steikingā, jo līdzdalības veicināšanas mehānismi mēdz atšķirties.
Noslēgumā
Kriptovalūtu steikings ir veids, kā piedalīties blokķēdes tīklos un vienlaicīgi pelnīt atlīdzības. Tomēr ir svarīgi izprast ar to saistītos riskus, tostarp tirgus svārstīguma, trešo pušu, samazināšanas un tehniskos riskus. Ievērojot piesardzību steikinga metodes izvēlē un rūpīgi izpētot attiecīgo tīklu, tu vari efektīvi līdzdarboties blokķēdes ekosistēmā un pelnīt pasīvos ienākumus.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.