Ievads
Ieguve ir neatņemama darba apliecinājuma blokķēdes drošības sastāvdaļa. Skaitļojot jaucējkodus ar noteiktām īpašībām, dalībnieki spēj aizsargāt kriptovalūtu tīklus bez centrālās iestādes.
Kad 2009. gadā tika ieviests Bitcoin, jebkurš cilvēks ar parastu datoru varēja sacensties ar citiem ieguvējiem, lai uzminētu derīgu jaucējkodu nākamajam blokam. Tajā laikā ieguves sarežģītība bija zema, un tīkla jaukšanas jauda nebija liela. Tāpēc nevajadzēja īpašu aparatūru, lai blokķēdei pievienotu jaunus blokus.
Ir saprotami, ka visvairāk blokus atrada datori, kuri sekundē varēja izskaitļot visvairāk jaucējkodu. Un tas izraisīja lielas izmaiņas ekosistēmā. Ieguvēji piedalījās tādās kā sacīkstēs, cenšoties iegūt konkurētspējas priekšrocības.
Pēc dažādas aparatūras (centrālo procesoru, grafisko procesoru, programmējamo ventiļu matricu) izmēģināšanas Bitcoin ieguvēji izvēlējās ASIC – specifiska lietojuma integrētās shēmas. Šīs ieguves ierīces neļaus, piemēram, pārlūkot Binance Akadēmiju vai publicēt kaķu attēlus.
Kā var noprast pēc ASIC nosaukuma, tās ir izveidotas vienam uzdevumam: jaucējkodu skaitļošanai. Bet, tā kā tās ir radītas tieši tam, šis uzdevums tām lieliski padodas. Patiesībā rezultāts ir tik lielisks, ka tagad Bitcoin ieguvē reti izmanto citu aparatūru.
Kas ir ieguves fonds?
Svarīga ir ne tikai laba aparatūra. Tu vari darbināt vairākas jaudīgas ASIC sistēmas, bet tāpat būt tikai piliens Bitcoin ieguves jūrā. Iespējas iegūt bloku būs diezgan mazas, lai gan būsi iztērējis daudz naudas par aparatūru un tās darbināšanai nepieciešamo elektrību.
Nav garantiju tam, ka saņemsi bloka atlīdzību un kad tas notiks (ja vispār notiks). Ja vēlies pastāvīgu ienākumu avotu, tev daudz labāk veiksies ieguves fondā.
Pieņemsim, ka tev un deviņiem citiem dalībniekiem katram pieder 0,1 % no tīkla kopējās jaukšanas jaudas. Tas nozīmē, ka vidēji vari sagaidīt, ka atradīsi vienu bloku no tūkstoša. Ja dienā tiek iegūti 144 bloki, visticamāk, nedēļā atradīsi vienu bloku. Atkarībā no naudas plūsmas un ieguldījuma aparatūrā un elektrībā, šāda individuālas ieguves pieeja ir visai reāla stratēģija.
Bet ko darīt tad, ja ienākumi nav pietiekami lieli, lai gūtu peļņu? Tad vari apvienot spēkus ar pārējiem deviņiem dalībniekiem, kurus pieminējām. Ja apvienosiet savu jaukšanas jaudu, jums būs 1 % no tīkla jaukšanas jaudas. Tas nozīmē, ka vidēji atradīsiet vienu bloku no simta, tātad vienu vai divus blokus dienā. Tad varēsiet sadalīt atlīdzību un piešķirt to visiem iesaistītajiem ieguvējiem.
Īsumā – mēs tikko aprakstījām ieguves fondu. Mūsdienās tie tiek plaši izmantoti, jo garantē dalībniekiem stabilākus ienākumus.
Kā darbojas ieguves fondi?
Ieguves fonds ieguvēju organizēšanu parasti uztic koordinatoram. Tas pārliecinās, ka ieguvēji izmanto dažādas vienreizējā koda vērtības, lai netērētu jaukšanas jaudu, mēģinot izveidot vienus un tos pašus blokus. Koordinatori ir atbildīgi arī par atlīdzību sadali un izmaksāšanu dalībniekiem. Ir dažādas metodes, kā aprēķināt katra ieguvēja paveikto darbu un piešķirt atbilstošu atlīdzību.
Samaksas par daļu (PPS) ieguves fondi
Viena no populārākajām izmaksas shēmām ir samaksa par daļu (PPS). Šajā sistēmā tu saņem fiksētu summu par katru iesniegto "daļu".
Daļa ir jaucējkods, kuru izmanto, lai sekotu līdzi katra ieguvēja veiktajam darbam. Par katru daļu izmaksātā summa ir neliela, bet laika gaitā tā sakrājas. Ņem vērā, ka daļa nav tīklā derīgs jaucējkods. Tas vienkārši ir jaucējkods, kas atbilst ieguves fonda nosacījumiem.
PPS gadījumā tu saņem atlīdzību neatkarīgi no tā, vai tavs fonds izveido bloku. Fonda operators uzņemas risku, tāpēc, visticamāk, pieprasīs ievērojamu komisijas maksu – to iekasēs vai nu avansā no lietotājiem vai arī no rezultātā iegūtā bloka atlīdzības.
Pilna samaksa par daļu (FPPS)
FPPS modelis izmanto PPS sistēmu, bet fonda dalībnieki iegūst arī daļu no darījumu komisijas maksām. FPPS to aprēķina no vidējā standarta tīkla darījuma pēdējā periodā, veicot izmaksu saskaņā ar iesniegtajām daļām.
Samaksas par pēdējām N daļām (PPLNS) ieguves fondi
Populāra shēma ir arī samaksa par pēdējām N daļām (PPLNS). Atšķirībā no PPS, PPLNS ieguvējiem piešķir atlīdzības tikai tad, kad fondam izdodas iegūt bloku. Kad fonds atrod bloku, tas pārbauda pēdējās N iesniegtās daļas (N ir atkarīgs no fonda). Lai noteiktu izmaksu, tas dala tevis iesniegtās daļas ar N un reizina rezultātu ar bloka atlīdzību (atņemot operatora daļu).
Apskatīsim piemēru. Ja bloka atlīdzība pašlaik ir 12,5 BTC (pieņemsim, ka nepastāv darījuma komisijas maksa) un operatora komisijas maksa ir 20 %, tad ieguvējiem pieejamā atlīdzība būs 10 BTC. Ja N ir 1 000 000 un tu nodrošināji 50 000 daļas, tu saņemsi 5 % no pieejamās atlīdzības (jeb 0,5 BTC).
Šīm divām shēmām ir dažādas variācijas, bet visbiežāk dzirdēsi par tām, ko nupat minējām. Ņem vērā, ka, lai gan šajā rakstā runājam par Bitcoin, ieguves fondi ir vairumam populāro PoW kriptovalūtu. Dažas no tām ir Zcash, Monero, Grin un Ravencoin.
Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!
Vai ieguves fondi apdraud decentralizāciju?
Iespējams, lasot šo rakstu, tu sāki bažīties. Vai tad Bitcoin nav tik spēcīgs tieši tāpēc, ka blokķēdi nekontrolē neviena atsevišķa organizācija? Kas notiek, ja kāds iegūst lielāko daļu jaukšanas jaudas?
Tie ir svarīgi jautājumi. Ja viena organizācija var iegūt 51 % tīkla jaukšanas jaudas, tā var veikt 51 % uzbrukumu. Tādējādi tā varētu cenzēt darījumus un atsaukt vecus darījumus. Šāds uzbrukums radītu milzīgu kaitējumu kriptovalūtu ekosistēmai.
Vai ieguves fondi palielina 51 % uzbrukuma risku? Atbilde ir šāda: tas ir iespējams, taču maz ticams.
Fondu jaukšanas jaudas sadalījums 24 stundu periodā 2020. gada 16. aprīlī. Avots: coindance.com
Teorētiski četri lielākie fondi varētu sadarboties, lai pārņemtu kontroli pār tīklu. Tomēr tas nebūtu loģiski. Pat tad, ja viņiem izdotos uzbrukums, Bitcoin cena, visticamāk, strauji kristu, jo viņu darbības apdraudētu sistēmu. Tā rezultātā viņu iegūtā kriptovalūta zaudētu vērtību.
Turklāt fondiem ne vienmēr pieder ieguves aprīkojums. Organizācijas savas ierīces izmanto koordinatora serveros, bet var brīvi pārcelties uz citiem fondiem. Gan dalībnieku, gan fonda operatoru interesēs ir saglabāt ekosistēmu decentralizētu. Galu galā, viņi nopelna tikai tad, ja ieguve ir ienesīga.
Ir bijuši vairāki gadījumi, kad fondi ir pieauguši tādā apmērā, kas varētu šķist bīstami. Parasti fonds (un tā ieguvēji) atbilstoši rīkojas, lai mazinātu jaukšanas jaudu.
Noslēgumā
Kriptovalūtu ieguve mainījās uz visiem laikiem, kad radās pirmais ieguves fonds. Šādi fondi var būt ļoti ienesīgi ieguvējiem, kas vēlas saņemt paredzamākus ienākumus. Tā kā ir pieejamas dažādas shēmas, katrs var izvēlēties tādu, kas ir vislabāk piemērota viņa vajadzībām.
Ideālā pasaulē Bitcoin ieguve būtu daudz decentralizētāka. Tomēr pagaidām tā ir "pietiekami decentralizēta". Ilgtermiņā neviens neiegūst no tā, ka vienam fondam pieder lielākā daļa jaukšanas jaudas. Visticamāk, to nepieļautu dalībnieki – galu galā, Bitcoin nodrošina nevis ieguvēji, bet gan lietotāji.