Īsumā
Bezatļauju blokķēdes jebkurš var brīvi izmantot. Ir iespējams pat piedalīties to konsensa mehānismā, ja vien tu atbilsti noteiktām prasībām. Bitcoin, Ethereum un BNB Chain ir bezatļauju blokķēdes – šādas blokķēdes parasti ir pārskatāmas un decentralizētas.
Turpretī atļauju blokķēdēs var pievienoties tikai ar uzaicinājumu. Parasti tās savām vajadzībām izmanto privāti uzņēmumi un tās ir paredzētas konkrētam lietojumam. Kontrole ir nelielas validētāju grupas rokās, kas pieņem lielāko daļu ar tīklu saistīto lēmumu. Pārskatāmība var būt ierobežota, taču tīkla jaunināšanas laiks un mērogojamība bieži vien ir krietni labāka.
Ievads
Vai esi kādreiz aizdomājies, kāda veida blokķēdi tu izmanto (papildus dalījumam darba apliecinājuma (PoW) un likmes apliecinājuma (PoS) blokķēdēs)? Faktiski katru blokķēdi var klasificēt kā atļauju vai bezatļauju blokķēdi. Izprotot šo abu kategoriju īpatnības, varēsi uzzināt vairāk par blokķēdes iezīmēm un mainīgumu.
Kas ir atļauju un bezatļauju blokķēdes?
Pastāv vairāk nekā viens blokķēdes veids. Viens no galvenajiem blokķēžu dalījumiem ir atļauju un bezatļauju blokķēdēs. Tu, iespējams, jau zini, kā darbojas bezatļauju blokķēdes, kuras jebkurš var izmantot un pārvaldīt. Arī tīkla lietojums un pievienošanās validācijas procesam ir brīvi pieejami ikvienam. Kā piemērus bezatļauju blokķēdēm var minēt Bitcoin, BNB Chain un Ethereum.
Savukārt dalībai atļauju blokķēdēs ir nepieciešama atļauja. Šīs blokķēdes parasti izmanto privātiem mērķiem, piemēram, kādā organizācijā vai uzņēmumā. Piemēram, uzņēmums var izmantot Hyperledger Fabric blokķēdes sistēmu, lai izveidotu atļauju blokķēdi savai piegādes ķēdes sistēmai. Ja tu vēlētos pievienoties šādam tīklam, tā administratoram būtu jāpiešķir tev atļauja.
Īss ieskats vēsturē un plašākā kontekstā
Blokķēdes tehnoloģijas pirmsākumi meklējami Satoshi Nakamoto izstrādātajā Bitcoin tehniskajā dokumentā. Šajā dokumentā aprakstītā tehnoloģija ir bezatļauju blokķēde, kurā neitrāli lietotāji ģenerē konsensu. Šī bezatļauju tendence ir turpinājusies, Bitcoin modelim ietekmējot vairākas blokķēžu paaudzes. Bitcoin un tā pēcteču vērtības un ētikas apsvērumi ir piemēroti publiskām bezatļauju blokķēdēm.
Blokķēdes īpašības ir bijušas noderīgas arī privātajā sektorā. To nemainīgums, pārskatāmība (dažos aspektos) un drošība ir radījusi vēlmi pēc blokķēdēm, kas piedāvātu pieredzi ar stingrākām atļaujām.
Lai apmierinātu šo pieprasījumu, blokķēdes izstrādātāji ir radījuši atļauju sistēmas jeb pielāgotas blokķēdes trešo pušu lietojumam. Kā minējām, viena no šādām sistēmā ir Hyperledger Fabric. Arī Quorum, MultiChain un Ethereum Geth nodrošina uzņēmumiem privātas sistēmas.
Galvenās iezīmes
Tālāk norādītās iezīmes nav raksturīgas pilnīgi visām atļauju vai bezatļauju blokķēdēm. Taču kopumā vairums blokķēžu atbilst šiem arhetipiem.
Priekšrocības un trūkumi
Bezatļauju blokķēdes: priekšrocības
Decentralizācijas potenciāls. Ne visas bezatļauju blokķēdes ir decentralizētas, taču parasti pastāv iespēja tās ievērojami decentralizēt. Jebkurš var iesaistīties konsensa mehānismā vai izmantot bezatļauju tīklu, ja vien ir tāda vēlme ir atbilstoši resursi.
Grupas konsenss. Lietotāji var aktīvi piedalīties un pieņemt lēmumus par izmaiņām tīklā. Validētāji un tīkla lietotāji var arī balsot ar savu klātbūtni, un popularitāti neguvušu izmaiņu gadījumā ir iespējams veikt stingro šķelšanu, iegūstot atsevišķu tīkla versiju.
Piekļuves vienkāršība. Jebkurš var izveidot maku un pievienoties bezatļauju tīklam, jo šie tīkli ir brīvi pieejami un prasības, lai varētu tiem pievienoties, ir samērā zemas.
Bezatļauju blokķēdes: trūkumi
Mērogojamības problēma. Bezatļauju blokķēdēm ir jāspēj apkalpot liels skaits lietotāju un liels datplūsmas apjoms. Lai ieviestu tīkla jauninājumu, kas ļautu uzlabot mērogojamību, vispirms ir jāiegūst grupas konsenss.
Ļaunprātīgi tīkla dalībnieki. Tā kā jebkurš var pievienoties bezatļauju blokķēdēm, šādos tīklos vienmēr pastāv ļaunprātīgu dalībnieku risks.
Pārmērīga pārskatāmība. Vairumu bezatļauju blokķēžu jebkurš var brīvi skatīt – tas rada privātuma un drošības riskus.
Atļauju blokķēdes: priekšrocības
Mērogojamība. Atļauju blokķēdes darbību parasti pārvalda konkrēta organizācija, kam ir zināma kontrole pār validētājiem. Tāpēc jauninājums var samērā viegli ieviest.
Viegla pielāgošana. Atļauju blokķēdi ir iespējams izstrādāt konkrētam mērķim, tāpēc tā var efektīvi veikt konkrētu funkciju. Ja ir nepieciešams veikt kādas izmaiņas, blokķēde ir viegli pielāgojama.
Kontrolējams pārskatāmības līmenis. Atļauju blokķēdes operators var noteikt tīklam piemērotu pārskatāmības līmeni, kas būs atkarīgs no konkrētā lietojuma.
Piekļuve tikai ar uzaicinājumiem. Ir iespējams precīzi kontrolēt, kurš var vai nevar piedalīties blokķēdē.
Atļauju blokķēdes: trūkumi
Centralizācija. Kontrole parasti ir centrālās iestādes vai mazas, blokķēdes īpašnieka izvēlētas validētāju grupas rokās. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanā, visticamāk, netiks iesaistītas visas ieinteresētās personas.
Uzbrukumu risks. Atļauju blokķēdēs parasti darbojas mazāk validētāju, tāpēc to konsensa mehānisms ir mazāk aizsargāts pret uzbrukumiem.
Cenzūras risks. Tīkla dalībnieku slepenas vienošanās vai blokķēdes operatora ieviestie atjauninājumi rada cenzūras risku. Ja pietiekami daudz dalībnieku tam piekristu, blokķēdē glabāto informāciju būtu iespējams grozīt.
Vai labāk izmantot atļauju vai bezatļauju blokķēdes?
Atbilde uz šo jautājumu ir visai vienkārša. Ja tu vēlies izveidot pakalpojumu, kas būtu pieejams visiem, tev ir nepieciešama bezatļauju blokķēde. Taču bezatļauju blokķēdes gadījumā nav obligāti jāievēro principu un mērķu standarta kopums. Faktiski tava ķēde varētu vienlaikus būt centralizēta un bezatļauju. Ja vēlētos, tu varētu arī iekļaut papildu privātuma elementus.
Ja tu plāno izmantot blokķēdi privātā vidē, piemēram, uzņēmumā vai valsts iestādē, tad piemērotāka būtu atļauju blokķēde. Taču arī šajā gadījumā blokķēdei nav obligāti jāatbilst ierastajām īpašībām, kas raksturīgas atļauju blokķēdēm, – tā varētu būt pilnīgi pārskatāma un atvērta publiskai apskatei.
Noslēgumā
Lai gan tu kā kriptovalūtu investors vai tirgotājs, visticamāk, saskarsies tikai ar bezatļauju blokķēdēm, ir noderīgi zināt, ar ko tās atšķiras no atļauju blokķēdēm. Ir viegli izveidot vienotu priekšstatu par dalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas atbilst pārskatāmam, publiskam un decentralizētam kriptogrāfijas modelim. Taču šie parametri var mainīties – faktiski daudzi privāti uzņēmumi izmanto atļauju blokķēdes, kam nepiemīt šādu blokķēžu ierastās īpašības.