Bezatļauju blokķēde

Bezatļauju blokķēdes ir, piemēram, Bitcoin (BTC), Ethereum (ETH) un BNB Smart Chain (BNB). Jebkurš lietotājs ar interneta savienojumu var pievienoties tīklam, sūtīt un saņemt darījumus, skatīt un mainīt kodu, nodrošināt mezgla darbību un piedalīties konsensa procesā.

Savukārt atļauju blokķēdes parasti kontrolē viena centralizēta iestāde. Šādiem tīkliem, ko dēvē par privātām blokķēdēm, ir ierobežojumi attiecībā uz to, kas var verificēt darījumus un mijiedarboties ar dalītajā virsgrāmatā reģistrēto informāciju. Privātās blokķēdes parasti izmanto uzņēmumi, kas vēlas pielietot blokķēdes tehnoloģiju, vienlaikus garantējot konkrētas informācijas konfidencialitāti sakarā ar normatīvo regulējumu vai konkurētspējas aspektiem.

Bezatļauju blokķēdes parasti ir drošākas, jo tiek mazināta ļaunprātīgu tīkla dalībnieku slepenas vienošanās iespējamība. Taču bezatļauju blokķēdes var būt samērā lēnas, jo tām ir raksturīgas mērogojamības problēmas. Tās konkrētā laika periodā var autentificēt tikai noteiktu skaitu darījumu.

Īsumā – bezatļauju blokķēdes nodrošina decentralizāciju un ir atvērtas ikvienam, bet atļauju blokķēdes ir centralizētākas un paredz stingrākus ierobežojumus. Tas nozīmē arī zināmus kompromisus, jo decentralizācija parasti ietekmē ātrumu un mērogojamību.