Kas ir Dova teorija?
Būtībā Dova teorija ir tehniskās analīzes sistēma, kas balstīta uz Čārlza Dova darbiem par tirgus teoriju. Dovs bija Wall Street Journal dibinātājs un redaktors, kā arī Dow Jones & Company līdzdibinātājs. Darbojoties šajā uzņēmumā, viņš palīdzēja izveidot pirmo akciju indeksu – Dova-Džonsa transporta indeksu (DJT), bet vēlāk – Dova-Džonsa akciju indeksu (DJIA).
Dovs nekad neformulēja savas idejas kā konkrētu teoriju un nesauca tās tā. Tomēr daudzi mācījās no viņa ievadrakstiem žurnālā Wall Street Journal. Pēc viņa nāves citi redaktori (piemēram, Viljams Hamiltons) pilnveidoja viņa idejas un izmantoja viņa ievadrakstus, formulējot t. s. Dova teoriju.
Šajā rakstā ir sniegts ieskats Dova teorijā, apskatot dažādus tirgus tendenču posmus, pamatojoties uz Dova darbiem. Kā tas ir ar jebkuru teoriju – tālāk norādītie principi nav pilnīgi nekļūdīgi un ir brīvi interpretējami.
Dova teorijas pamatprincipi
Tirgus atspoguļo visu
Šis princips ir cieši saistīts ar t. s. efektīvo tirgus hipotēzi (EMH). Dovs uzskatīja, ka tirgus visu diskontē, kas nozīmē, ka visa pieejamā informācija jau tiek atspoguļota cenā.
Piemēram, ja liela sabiedrības daļa sagaida kāda uzņēmuma peļņas pieaugumu, tirgus to atspoguļos, vēl pirms tas notiks. Pieprasījums pēc šī uzņēmuma akcijām palielināsies pirms gada pārskata publiskošanas, bet, kad pārskats būs beidzot pieejams, cena var vairs tik ļoti nemainīties.
Dažkārt Dovs novēroja, ka uzņēmuma cena pazeminās pēc pozitīvu ziņu izziņošanas, jo tās nav bijušas tik pozitīvas, kā cerēts.
Daudzi tirgotāji un investori joprojām tic šim principam, un jo īpaši tas attiecas uz tiem, kas daudz izmanto tehnisko analīzi. Tomēr tie, kas priekšroku dod fundamentālajai analīzei, nepiekrīt, jo uzskata, ka tirgus vērtība neatspoguļo akcijas patieso vērtību.
Tirgus tendences
Mēdz teikt, ka Dova veikums kalpoja par pamatu tirgus tendenču idejai, kas mūsdienās ir nozīmīgs finanšu pasaules elements. Saskaņā ar Dova teoriju pastāv trīs galvenie tirgus tendenču veidi:
Primārā tendence – tā ilgst no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem un atspoguļo lielākas tirgus kustības.
Sekundārā tendence – ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem.
Terciārā tendence – parasti izbeidzas mazāk nekā nedēļas laikā vai ne ilgāk kā 10 dienu laikā. Dažkārt tā ilgst tikai dažas stundas vai dienu.
Izpētot šīs dažādās tendences, investori var identificēt iespējas. Lai gan vissvarīgāk ir izvērtēt primārās tendences, labvēlīgas iespējas mēdz veidoties situācijās, kad sekundārās un terciārās tendences ir šķietami pretējas primārajai.
Piemēram, ja tev šķiet, ka kriptovalūtas primārā tendence ir pozitīva, bet tai izveidojas negatīva sekundārā tendence, varētu rasties iegādes iespēja par samērā zemu cenu, lai pēc vērtības paaugstināšanās aktīvu vēlāk pārdotu.
Problēmas joprojām sagādā novērotās tendences veida noteikšana, un šajā jomā noderīga var būt padziļināta tehniskā analīze. Mūsdienās investori un tirgotāji izmanto visdažādākos analīzes rīkus, kas palīdz saprast, kāda ir aktuālā tendence.
Primāro tendenču trīs posmi
Dovs konstatēja, ka ilgtermiņa primārajām tendencēm ir trīs posmi. Piemēram, tirgū ar pozitīvu tendenci posmi ir šādi:
Akumulācija – pēc negatīvās tendences tirgū aktīvu novērtējums joprojām ir zems, jo noskaņojums tirgū pārsvarā ir negatīvs. Šajā periodā gudri tirgotāji un tirgus veidotāji sāk uzkrāt līdzekļus, vēl pirms sākas nozīmīga cenas paaugstināšanās.
Sabiedrības līdzdalība – tagad plašāks tirgus ir pamanījis iespēju, ko identificēja gudrie tirgotāji, un sabiedrība arvien aktīvāk sāk iegādāties aktīvu. Šajā posmā cenas strauji paaugstinās.
Ekscess un sadale – trešajā posmā plašāka sabiedrība turpina spekulācijas, taču tendence jau tuvojas beigām. Tirgus veidotāji sāk sadalīt savus uzkrājumus, proti, tie pārdod aktīvus citiem dalībniekiem, kas vēl nenojauš, ka tendence drīz mainīsies.
Tirgū ar negatīvu tendenci šis fāzes būtībā būtu sarindotas pretējā secībā. Tendence sāktos ar sadali no dalībniekiem, kas būtu pamanījuši pazīmes, un tālāk pārietu sabiedrības līdzdalībā. Trešajā posmā sabiedrība joprojām būtu izmisumā, taču investori, kas spēj pamanīt gaidāmo tendences maiņu, sāktu atkal veidot uzkrājumus.
Nav nekādu garantiju, ka šis princips vienmēr darbosies, taču tūkstošiem tirgotāju un investoru izvērtē šos tendenču posmus, pirms rīkojas. Arī Vikofa metode ir balstīta uz akumulācijas un sadales principiem, raksturojot samērā līdzīgu ideju par tirgus cikliem (pāreju no viena posma uz citu).
Indeksu savstarpējā korelācija
Dovs uzskatīja, ka novērotās viena tirgus indeksa primārās tendences ir jāapstiprina ar cita tirgus indeksa tendencēm. Tolaik tas galvenokārt attiecās uz Dova-Džonsa transporta indeksu un Dova-Džonsa akciju indeksu.
Tajā laikā transporta tirgus (galvenokārt –dzelzceļa) bija ļoti cieši saistīts ar rūpniecisko darbību. Tam ir iemesls – lai saražotu vairāk preču, vispirms bija nepieciešama lielāka dzelzceļa pārvadājumu aktivitāte, lai sagādātu nepieciešamos izejmateriālus.
Līdz ar to bija skaidra korelācija starp rūpniecisko darbību un transporta tirgu. Ja situācija bija nelabvēlīga vienā no šiem tirgiem, tas, visticamāk, skāra tos abus. Tomēr mūsdienās indeksu savstarpējās korelācijas princips vairs nav tik nekļūdīgi piemērojams, jo daudzas preces ir digitālas, un tām nav nepieciešama fiziska piegāde.
Apjomam ir nozīme
Kā daudzi investori jau zina, Dovs uzskatīja, ka apjoms ir ļoti svarīgs sekundārais indikators – spēcīgai tendencei būtu jānorisinās vienlaikus ar lielu tirdzniecības apjomu. Jo lielāks apjoms, jo lielāka ir iespējamība, ka šī kustība atspoguļo tirgus patieso tendenci. Ja tirdzniecības apjoms ir neliels,, cenas kustība var neatspoguļot tirgus patieso tendenci.
Tendence ir spēkā, līdz tiek apstiprināta tendences maiņa
Dovs uzskatīja, ka tad, ja tirgū izveidojas tendence, tā turpināsies. Piemēram, ja uzņēmuma akciju cena pēc pozitīvu ziņu izziņošanas sāk paaugstināties, tā turpinās paaugstināsies, līdz būs skaidri saskatāma tendences maiņa.
Šī iemesla dēļ Dovs uzskatīja, ka tendences maiņas iespēja būtu jāvērtē kritiski līdz brīdim, kad tiek apstiprināta jauna primārā tendence. Nošķirt sekundāro tendenci no jaunas primārās tendences sākuma, protams, nav viegli, un tirgotāji bieži vien saskaras ar maldinošām tendences maiņām, kas izrādās tikai sekundāras tendences.
Noslēgumā
Dova teoriju mēdz dēvēt par novecojušu, jo īpaši attiecībā uz indeksu savstarpējās korelācijas principu (proti, vienam indeksam vai vidējai vērtībai ir jāsaskan ar citu indeksu/vērtību). Tomēr daudzi investori joprojām uzskata, ka Dova teorija ir piemērojama arī mūsdienās. Ne tikai tāpēc, ka tā palīdz identificēt finanšu iespējas, bet arī saistībā ar Dova darbos piedāvāto tirgus tendenču ideju.