Kas ir Vikofa metode?
Vikofa metodi 20. gs. 30. gados izstrādāja Ričards Vikofs. Tā ietver dažādus principus un stratēģijas, kas primāri paredzēti tirgotājiem un investoriem. Vikofs lielu daļu savas dzīves veltīja pasniedzēja darbam, un viņa veikumam ir bijusi liela ietekme uz mūsdienu tehnisko analīzi (TA). Lai gan sākotnēji Vikofa metode bija paredzēta akciju tirgum, tagad to izmanto visos finanšu tirgos.
Vikofa darbu lielā mērā iedvesmoja citu veiksmīgu tirgotāju izmantotās tirdzniecības metodes, jo īpaši – Džesija L. Livermora (Jesse L. Livermore) izmantotā pieeja. Mūsdienās Vikofa veikums tiek pielīdzināts tādiem dižgariem kā Čārlzs H. Dovs (Charles H. Dow) un Ralfs N. Eliots (Ralph N. Elliott).
Vikofs veica plašu izpēti, kuras rezultātā tika izveidotas vairākas teorijas un tirdzniecības metodes. Šajā rakstā sniegsim pārskatu par viņa veikumu. Apskatītās tēmas:
trīs pamatlikumi;
saliktā operatora teorija;
grafiku analīzes metodika (Vikofa shēma);
piecu soļu pieeja tirgū.
Vikofs izstrādāja arī īpašus pirkšanas un pārdošanas testus un unikālu grafiku veidošanas metodi, kas balstīta uz punktu-skaitļu diagrammām. Šie testi palīdz tirgotājiem identificēt izdevīgākus pozīciju atvēršanas brīžus, savukārt punktu-skaitļu diagrammas tiek izmantotas tirdzniecības mērķu definēšanai. Tomēr šajā rakstā šīs tēmas detalizēti neapskatīsim.
Trīs Vikofa likumi
Pieprasījuma un piedāvājuma likums
Saskaņā ar pirmo likumu cenas paaugstinās tad, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, bet pretējā gadījumā cenas pazeminās. Tas ir viens no pamata principiem finanšu tirgos un noteikti neattiecas tikai uz Vikofa darbu. Pirmo likumu attēlosim ar trim vienkāršiem vienādojumiem:
Pieprasījums > piedāvājums = cena paaugstinās
Pieprasījums < piedāvājums = cena pazeminās
Pieprasījums = piedāvājums = cena būtiski nemainās (mazs svārstīgums)
Citiem vārdiem sakot, pirmais Vikofa likums paredz, ka pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu izraisa cenas paaugstināšanos, jo pircēju ir vairāk nekā pārdevēju. Savukārt situācijā, kad pārdevēju ir vairāk nekā pircēju, piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un cena pazeminās.
Daudzi investori, kuri izmanto Vikofa metodi, salīdzina cenas kustības un apjoma stabiņus, lai labāk vizualizētu piedāvājuma un pieprasījuma attiecību. Tas parasti sniedz priekšstatu par turpmākām tirgus kustībām.
Cēloņa un seku likums
Otrs likums paredz, ka piedāvājuma un pieprasījuma atšķirības nav nejaušas. Tās veidojas noteiktu notikumu rezultātā pēc sagatavošanās periodiem. Izsakoties Vikofa vārdiem, pēc akumulācijas perioda (cēlonis) veidojas augšupejoša tendence (sekas). Savukārt pēc sadales perioda (cēlonis) veidojas lejupejoša tendence (sekas).
Lai prognozētu iespējamās cēloņa izraisītās sekas, Vikofs izmantoja unikālu grafiku veidošanas paņēmienu. Proti, viņš izveidoja metodes, ar ko iespējams definēt tirdzniecības mērķus, pamatojoties uz akumulācijas un sadales periodiem. Tas ļāva prognozēt iespējamo tirgus tendences paplašināšanos pēc konsolidācijas zonas vai tirdzniecības diapazona (TD) pārvarēšanas.
Piepūles un rezultātu likums
Trešais Vikofa likums paredz, ka aktīva cena mainās atkarībā no piepūles, par ko liecina tirdzniecības apjoms. Ja cenas kustība atbilst apjomam, pastāv liela iespēja, ka tendence turpināsies. Taču, ja apjoms un cena būtiski atšķiras, tirgus tendence, visticamāk, apstāsies vai mainīs virzību.
Piemēram, pieņemsim, ka Bitcoin tirgus sāk konsolidēties un pēc ilgstošas negatīvas tendences parādās ļoti lieli tirdzniecības apjomi. Lielais tirdzniecības apjoms liecina par lielu "piepūli", bet horizontāla kustība (mazs svārstīgums) norāda uz mazu rezultātu. Tātad Bitcoin bieži maina savus īpašniekus, taču nav vērojama būtiska cenas pazemināšanās. Šāda situācija varētu liecināt, ka lejupejošā tendence ir noslēgusies un drīzumā notiks tendences maiņa.
Saliktā operatora teorija
Vikofs radīja ideju par t. s. salikto operatoru – iedomātu tirgus identitāti. Viņš ierosināja, ka investoriem un tirgotājiem vajadzētu skatīt akciju tirgu tā, it kā to kontrolētu viena persona. Tas ļautu vieglāk sekot līdzi tirgus tendencēm.
Būtībā saliktais operators atveido lielākos tirgus dalībniekus (tirgus veidotājus), piemēram, turīgas privātpersonas un institucionālos investorus. Tas vienmēr darbojas savās interesēs, cenšoties iegādāties lēti un pārdot dārgi.
Saliktais operators rīkojas pretēji vairumam privāto investoru, kas, kā novēroja Vikofs, bieži zaudēja savu naudu. Taču, kā norādīja Vikofs, saliktā operatora izmantotā stratēģija ir samērā paredzama un investori var no tās mācīties.
Izmantosim saliktā operatora teoriju, lai attēlotu vienkāršotu tirgus ciklu. Šāds cikls sastāv no četrām galvenajām fāzēm: akumulācijas, augšupejas, sadales un lejupejas.
Akumulācija
Saliktais operators akumulē aktīvus, pirms to sāk darīt vairums investoru. Šai fāzei parasti ir raksturīga horizontāla kustība. Akumulācija notiek pakāpeniski, lai novērstu būtiskas cenas izmaiņas.
Augšupeja
Ja saliktajam operatoram ir pietiekami liels aktīvu daudzums un pārdošanas spēks izsīkst, viņš sāk virzīt tirgu uz augšu. Protams, aizsākusies tendence piesaista arvien vairāk investoru, un tā rezultātā pieprasījums palielinās.
Jāpiebilst, ka augšupejas laikā akumulācija var notikt vairākos posmos. Tās var saukt par atkārtotas akumulācijas fāzēm, kad plašāka tendence uz laiku apstājas un tad atkal turpina augšupejošo kustību.
Tā kā tendence tirgū ir augšupejoša, arī citi investori ir motivēti pirkt. Galu galā ieinteresējas un iesaistās arī plašāka sabiedrība. Šajā brīdī pieprasījums ievērojami pārsniedz piedāvājumu.
Sadale
Pēc tam saliktais operators sāk sadalīt savus uzkrājumus. Viņš pārdod ienesīgās pozīcijas tiem, kuri ienāk tirgū vēlākā posmā. Parasti sadales posmam ir raksturīga horizontāla kustība, pakāpeniski pazeminot pieprasījumu, līdz tas izsīkst.
Lejupeja
Drīz pēc sadales posma tirgū tendence sāk mainīties uz lejupejošu. Citiem vārdiem sakot, pēc tam, kad saliktais operators ir pārdevis lielu daļu savu aktīvu, viņš sāk virzīt tirgu uz leju. Galu galā piedāvājums sāk ievērojami pārsniegt pieprasījumu un izveidojas lejupejoša tendence.
Līdzīgi augšupejai, arī lejupejošajai tendencei var būt atkārtotas sadales posmi. Tā būtībā ir īslaicīga konsolidācija starp lieliem cenas kritumiem. Tie var ietvert arī "beigtā kaķa atlēcienus" jeb t. s. "buļļu slazdus", kad daļa pircēju paliek gaidīt tendences maiņu, kura tā arī nenotiek. Kad negatīvā tendence beidzot ir beigusies, sākas jauna akumulācijas fāze.
Vikofa shēma
Akumulācijas un sadales shēma ir, iespējams, populārākā Vikofa darba daļa – vismaz kriptovalūtu pasaulē. Šie modeļi sadala akumulācijas un sadales fāzes smalkākos posmos. Šie posmi tiek iedalīti piecās fāzēs (no A līdz E) kopā ar vairākiem Vikofa notikumiem, kas tālāk ir īsumā aprakstīti.
Akumulācijas shēma
Fāze A
Pārdošanas spēks mazinās, lejupejošā tendence sāk palēnināties. Šai fāzei parasti ir raksturīga tirdzniecības apjoma palielināšanās. Sākotnējais atbalsts (PS) liecina, ka parādās daži pircēji, taču ar tiem nepietiek, lai apturētu lejupejošo tendenci.
Pārdošanas kulminācija (SC) veidojas līdz ar intensīvu pārdošanas aktivitāti, investoriem kapitulējot. Šim posmam parasti ir raksturīgs liels svārstīgums, jo paniskās pārdošanas dēļ veidojas garas sveces un degļi. Straujais kritums ātri pārvēršas atlēcienā jeb t. s. "automātiskajā cenas pieaugumā" (AR), jo pircēji izlīdzina piedāvājuma pārsvaru. Kopumā akumulācijas shēmas tirdzniecības diapazons atbilst atstatumam starp zemāko SC punktu un augstāko AR punktu.
Kā liecina nosaukums, otrreizējā pārbaude (ST) notiek tad, kad tirgus cena nokrītas līdz aptuveni SC zonai un pārbauda, vai lejupeja patiešām ir beigusies. Šajā brīdī tirdzniecības apjoms un tirgus svārstīgums parasti ir mazāki. Lai gan ST bieži veido augstāku zemāko punktu, salīdzinot ar SC, tā tas nav vienmēr.
Fāze B
Pamatojoties uz Vikofa cēloņu un seku likumu, fāzi B varētu uzskatīt par cēloni, kas noved pie sekām.
Būtībā fāze B ir konsolidācijas posms, kura laikā saliktais operators uzkrāj lielāko daļu savu aktīvu. Šajā posmā tirgus parasti pārbauda pretestības un atbalsta līmeņus attiecīgajā tirdzniecības diapazonā.
Fāzē B var būt vairākas otrreizējās pārbaudes (ST). Dažkārt to rezultātā var veidoties augstāki augstākie punkti ("buļļu slazdi") un zemāki zemākie punkti ("lāču slazdi") attiecībā pret A fāzes SC un AR.
Fāze C
Tipiska akumulācijas fāze C ietver t. s. "atsperi". Tas bieži vien ir pēdējais "buļļu slazds", pirms tirgū sāk veidoties augstāki zemākie punkti. Fāzē C saliktais operators nodrošina, ka tirgū paliek mazs piedāvājums, proti, tie, kas grasījās pārdot, to jau ir izdarījuši.
"Atspere" bieži vien pārkāpj atbalsta līmeņus, liekot tirgotājiem apturēt zaudējumus, un maldina investorus. To var raksturot kā pēdējo mēģinājumu iegādāties akcijas par zemāku cenu, pirms sākas augšupejoša tendence. "Lāču slazds" mudina privātos investorus atbrīvoties no saviem aktīviem.
Tomēr dažkārt atbalsta līmeņi netiek pārkāpti un "atspere" vienkārši izpaliek. Citiem vārdiem sakot, ir iespējama akumulācijas shēma ar visiem elementiem, izņemot "atsperi". Tomēr shēma kopumā paliek tāda pati.
Fāze D
Fāze D iezīmē pāreju no cēloņa uz sekām. Tā atrodas starp akumulācijas zonu (Fāze C) un izlaušanos no tirdzniecības diapazona (Fāze E).
Parasti fāzē D būtiski palielinās tirdzniecības apjoms un svārstīgums. Bieži vien tai ir raksturīgs pēdējā punkta atbalsts (LPS), izveidojot augstāku zemāko punktu pirms tirgus turpmākas virzības augšup. LPS bieži notiek pirms pretestības līmeņu šķērsošanas, kas, savukārt, izraisa augstākus augstākos punktus. Tas norāda uz spēka pazīmēm (SOS), jo iepriekšējie pretestības līmeņi kļūst par jaunajiem atbalsta līmeņiem.
Neraugoties uz nedaudz mulsinošo terminoloģiju, fāzē D var būt vairāk nekā viens LPS. Tajos bieži ir palielināts tirdzniecības apjoms un tiek pārbaudītas jaunās atbalsta līnijas. Dažkārt cena var veidot nelielu konsolidācijas zonu, pirms tā pārkāpj lielāko tirdzniecības diapazonu un pāriet fāzē E.
Fāze E
Fāze E ir pēdējais akumulācijas shēmas posms. To iezīmē acīmredzama izlaušanās no tirdzniecības diapazona, ko izraisa tirgus pieprasījuma palielināšanās. Šajā brīdī faktiski tiek pārkāpts tirdzniecības diapazons un sākas augšupejošā tendence.
Sadales shēma
Būtībā sadales shēma darbojas pretēji akumulācijai, taču nedaudz atšķiras terminoloģija.
Fāze A
Pirmā fāze atbilst laikam, kad esošā augšupejošā tendence sāk palēnināties sakarā ar pieprasījuma samazināšanos. Sākotnējais piedāvājums (PSY) norāda, ka sāk parādīties pārdošanas spēks, lai gan ar to nepietiek, lai apturētu augšupejošo kustību. Pēc tam veidojas pirkšanas kulminācija (BC), ko izraisa intensīva pirkšanas aktivitāte. To parasti izraisa nepieredzējušie tirgotāji, kas pērk, emociju vadīti.
Pēc tam spēcīgā augšupejošā kustība izraisa automātisko reakciju (AR), kad tirgus veidotāji izlīdzina pieprasījuma pārsvaru. Citiem vārdiem sakot, saliktais operators sāk atbrīvoties no saviem uzkrājumiem, pārdodot tos pircējiem, kas tikai tagad ienāk tirgū. Otrreizējā pārbaude (ST) notiek tad, kad tirgus cena atkal atgriežas BC zonā un bieži vien veidojas zemāks augstākais punkts.
Fāze B
Sadales fāze B ir konsolidācijas zona (cēlonis), kam seko lejupslīde (sekas). Šajā fāzē saliktais operators pakāpeniski pārdod savus aktīvus, absorbējot un pazeminot tirgus pieprasījumu.
Parasti tirdzniecības diapazona augšējā un apakšējā josla tiek vairākkārtēji pārbaudītas, kas var ietvert īstermiņa "buļļu slazdus" un "lācu slazdus". Dažkārt tiek pārsniegts pretestības līmenis, ko radījusi pirkšanas kulminācija (BC), – rezultātā veidojas ST, ko varētu saukt arī par "izrāvienu" (UT).
Fāze C
Dažkārt pēc konsolidācijas perioda tirgū seko viens pēdējais "buļļu slazds". To sauc par UTAD jeb "uzrāvienu pēc sadales". Būtībā tas ir pretstats akumulācijas "atsperei".
Fāze D
Sadales fāze D lielā mērā ir attiecīgās akumulācijas fāzes spoguļattēls. Parasti diapazona vidū tai ir pēdējais piegādes punkts (LPSY), kas veido zemāku augstāko punktu. No šī brīža tiek veidoti jauni LPSY – ap atbalsta zonu vai zem tās. Acīmredzama vājuma pazīme (SOW) parādās brīdī, kad tirgus cena pazeminās zem atbalsta līmeņa.
Fāze E
Sadales pēdējais posms iezīmē lejupejošas tendences sākumu, ko apliecina pārliecinoša cenas pazemināšanās zem tirdzniecības diapazona sakarā ar spēcīgu piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu.
Vai Vikofa metode darbojas?
Protams, tirgus ne vienmēr precīzi seko šiem modeļiem. Praksē akumulācijas un sadales shēmas var parādīties dažādos veidos. Piemēram, dažās situācijās fāze B ilgst daudz ilgāk, nekā gaidīts. Vai arī "atsperes" un UTAD pārbaudes var nemaz nebūt.
Tomēr Vikofa darbos ir atrodams plašs klāsts drošu metožu, kas balstītas uz viņa daudzajām teorijām un principiem. Viņa veikums noteikti ir vērtīgs tūkstošiem investoru, tirgotāju un analītiķu visā pasaulē. Piemēram, akumulācijas un sadales shēmas var būt noderīgas, cenšoties izprast ierastos ciklus finanšu tirgos.
Vikofa piecu soļu pieeja
Vikofs izstrādāja arī piecu soļu pieeju tirgū, balstoties uz viņa daudzajiem principiem un paņēmieniem. Īsumā šo pieeju var raksturot kā veidu, kā pielietot viņa mācības praksē.
1. solis – identificēt tendenci.
Kāda ir pašreizējā tendence, un kā tā varētu risināties? Kāda ir piedāvājuma un pieprasījuma attiecība?
2. solis – noteikt aktīva spēku.
Cik spēcīgs ir konkrētais aktīvs attiecībā pret tirgu? Vai virzība ir līdzīga vai pretēja?
3. solis – meklēt aktīvus ar pietiekamu cēloni.
Vai ir pietiekams iemesls atvērt pozīciju? Vai cēlonis ir pietiekami spēcīgs, lai iespējamais ieguvums (sekas) atsvērtu riskus?
4. solis – noteikt cenas kustības ticamību.
Vai šim aktīvam ir paredzama kāda kustība? Kāda ir tā pozīcija plašākas tendences kontekstā? Par ko liecina cena un apjoms? Šis solis bieži vien ietver Vikofa pirkšanas un pārdošanas testu izmantošanu.
5. solis – noteikt atbilstošu brīdi pozīcijas atvēršanai.
Pēdējā solī visu izšķir pareizā laika izvēle. Parasti tas ietver aktīva analīzi salīdzinājumā ar tirgu kopumā.
Piemēram, tirgotājs var salīdzināt aktīva cenas kustību attiecībā pret S&P 500 indeksu. Atkarībā no pozīcijas atsevišķā Vikofa shēmā šāda analīze var sniegt priekšstatu par aktīva turpmāko kustību. Galu galā tas palīdz izdevīgi atvērt pozīciju.
Šī metode labāk darbojas attiecībā uz aktīviem, kuru cenas kustība atbilst tirgum kopumā vai indeksam. Tomēr kriptovalūtu tirgos šī korelācija mēdz nepastāvēt.
Noslēgumā
Kopš Vikofa metodes izveides ir pagājis gandrīz gadsimts, taču tā mūsdienās joprojām tiek aktīvi izmantota. Tas noteikti ir kas vairāk par TA indikatoru, jo ietver daudzus principus, teorijas un tirdzniecības metodes.
Būtībā Vikofa metode ļauj investoriem pieņemt loģiskākus lēmumus un mazāk vadīties pēc emocijām. Vikofa ieguldītais darbs sniedz tirgotājiem un investoriem virkni rīku, lai mazinātu riskus un palielinātu savas izredzes gūt panākumus. Tomēr ieguldījumu jomā nav pilnīgi drošu metožu. Vienmēr ir jāņem vērā riski, jo īpaši svārstīgajos kriptovalūtu tirgos.