Kas ir vidējais faktiskais diapazons?
Saturs
Ievads
Kas ir vidējais faktiskais diapazons? 
Kā aprēķina vidējo faktisko diapazonu?
Kāpēc kriptovalūtu tirgotāji izmanto vidējo faktisko diapazonu?
Kādi ir vidējā faktiskā diapazona izmantošanas trūkumi?
Noslēgumā 
Kas ir vidējais faktiskais diapazons?
Sākums
Raksti
Kas ir vidējais faktiskais diapazons?

Kas ir vidējais faktiskais diapazons?

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Sep 21, 2022Atjaunināts Nov 11, 2022
4m

Īsumā

Vidējais faktiskais diapazons (ATR) ir plaši izmantots tehniskās analīzes indikators, kas ļauj prognozēt tirgus svārstīgumu noteiktā laika periodā. ATR kā svārstīguma analīzes rīku izstrādāja tehniskais analītiķis Dž. Velless Vailders, prezentējot to savā grāmatā "New Concepts in Technical Trading Systems" ("Jaunās koncepcijas tehniskajās tirdzniecības sistēmās"), kas publicēta 1978. gadā. 

14 dienu periodā ATR var izmantot, lai aprēķinātu un prognozētu cenas svārstīgumu dažādos faktiskajos diapazonos, nosakot vidējo vērtību. ATR ir dažādas priekšrocības, piemēram, tas var palīdzēt tirgotājiem noteikt zaudējumu apturēšanas cenas, taču tam ir arī savi trūkumi.

Ievads

Tirdzniecībai ir raksturīgs svārstīgums, jo īpaši – kriptovalūtu tirgū. Tirgotāji bieži vien cenšas gūt labumu no šīm cenas izmaiņām un tās prognozēt. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir tehniskā analīze un cenas svārstīguma indikatori, piemēram, vidējais faktiskais diapazons (ATR). Daudziem tirgotājiem tas ir noderīgs rīks, kuru ir vērts izprast un iekļaut savā tehniskās analīzes rīku arsenālā. 

Kas ir vidējais faktiskais diapazons? 

ATR 1978. gadā izgudroja tehniskais analītiķis Dž. Velless Vailders juniors (J. Welles Wilder Jr.), piedāvājot to kā svārstīguma mērīšanas rīku. Kopš tā laika ATR ir kļuvis par vienu no populārākajiem tehniskajiem svārstīguma indikatoriem. 

Tagad tam ir nozīmīga vieta starp dažādiem citiem indikatoriem, kas nosaka tirgus virzību, piemēram, vidējo virziena indeksu (ADX) un vidējā virziena indeksa rādītāju (ADXR). Izmantojot ATR, tirgotāji cenšas noteikt izdevīgāko laika periodu uz svārstībām balstītai tirdzniecībai.

Šis indikators aprēķina aktīvu vidējo cenu tirgū 14 dienu periodā. ATR nesniedz informāciju par tirgus tendenci vai cenas virzību, taču sniedz priekšstatu par cenas svārstīgumu attiecīgajā periodā. Augsts ATR liecina par lielu cenas svārstīgumu šajā periodā, bet zems ATR norāda uz mazu cenas svārstīgumu. 

Tirgotāji ņem vērā šādas – lielākas vai mazākas –cenas svārstības, cenšoties pieņemt lēmumu par aktīvu pirkšanu vai pārdošanu attiecīgajā periodā. Ir svarīgi piebilst, ka ATR sniedz tikai aptuvenu priekšstatu par cenas svārstīgumu, un tas būtu jāizmanto tikai kā palīgrīks.

Kā aprēķina vidējo faktisko diapazonu?

Lai aprēķinātu ATR, ir jānoskaidro attiecīgā perioda lielākais faktiskais diapazons jeb TR. Tas nozīmē, ka ir jāaprēķina trīs dažādi diapazoni un jāizvēlas lielākais no tiem:

  1. Pēdējā perioda augstākā vērtība, no kuras atņemta pēdējā perioda zemākā vērtība

  2. Pēdējā perioda augstākā punkta absolūtā vērtība (ignorējot negatīvu zīmi), no kuras atņemta iepriekšējā aizvēršanas cena

  3. Pēdējā perioda zemākā punkta absolūtā vērtība, no kuras atņemta iepriekšējā aizvēršanas cena

Šis periods var mainīties atkarībā no tirgotāju interesējošā perioda. Piemēram, kriptovalūtu tirgū periods var aptvert 24 stundas, bet akciju tirgū – vienu tirdzniecības dienu. Lai noteiktu vidējo faktisko diapazonu kādā laika periodā (parasti – 14 dienu periodā), aprēķina faktisko diapazonu katram diapazonam un tad tos saskaita, beigās aprēķinot vienkāršu vidējo vērtību. 

Aprēķinot kāda perioda ATR, tirgotāji var noskaidrot, kāds attiecīgajā laikā ir aktīvu cenu svārstīgums. Parasti tirgotājs redz ATR kā līkni savā grafikā. Zemāk ir parādīts, kā ATR līkne paaugstinās, palielinoties svārstīgumam (neatkarīgi no cenas virzības).

Kāpēc kriptovalūtu tirgotāji izmanto vidējo faktisko diapazonu?

Kriptovalūtu tirgotāji bieži izmanto ATR, lai prognozētu cenas svārstīgumu kādā periodā. ATR ir īpaši noderīgs kriptovalūtu tirgos, jo tie ir ļoti svārstīgi. Populāra stratēģija ir izmantot ATR, lai iestatītu peļņas izņemšanas un zaudējumu apturēšanas orderus.

Šādi izmantojot ATR, var atsijāt lieko tirgus informāciju, kas var ietekmēt tirdzniecības stratēģijas. Ja tavs mērķis ir ar tirdzniecības darījumu izmantot potenciālu ilgtermiņa tendenci, tu nevēlēsies, lai cenas svārstības dienas ietvaros izraisītu tavu pozīciju pāragru aizvēršanu.

Ierasta metode ir reizināt ATR ar 1,5 vai 2 un tad izmantot iegūto skaitli, lai iestatītu zaudējumu apturēšanas slieksni zem pozīcijas atvēršanas cenas. Cenas svārstībām dienas ietvaros nevajadzētu sasniegt šo zaudējumu apturēšanas sliekšņa cenu; ja tā tomēr notiek, tas ir labs signāls, ka tirgus pārliecinoši virzās uz leju.

Kādi ir vidējā faktiskā diapazona izmantošanas trūkumi?

Lai gan ATR sniedz lietotājiem tādas priekšrocības kā pielāgojamība un cenas izmaiņu noteikšana, tam ir arī divi būtiski trūkumi:

1. ATR paver plašas interpretācijas iespējas. Tas var būt trūkums, jo neviena atsevišķa ATR vērtība skaidri nenorāda, vai tendence mainīsies. 

2. Tā kā ATR mēra tikai cenas svārstīgumu, tas nesniedz tirgotājiem informāciju par aktīva cenas virzības maiņu. Piemēram, ja ATR strauji paaugstinās, daļa tirgotāju var uzskatīt, ka tas apstiprina kādu senu augšupejošu vai lejupejošu tendenci, taču tā var arī nebūt.

Noslēgumā 

ATR ir svarīgs rīks tirgotāju arsenālā un ļauj analizēt aktīvu cenas svārstīguma modeļus. Ņemot vērā svārstīguma aktualitāti kriptovalūtu tirdzniecībā, tas ir īpaši piemērots digitālo kriptoaktīvu tirgiem. Šī rādītāja priekšrocība ir vienkāršība, taču jāņem vērā arī tā trūkumi, ja izlemsi eksperimentēt ar to savās tirdzniecības aktivitātēs.