Kas ir tirgus psiholoģija?
Tirgus psiholoģija balstās uzskatā, ka tirgus kustības atspoguļo vai to ietekmē tirgus dalībnieku emocionālais stāvoklis. Tas ir viens no galvenajiem tematiem uzvedības ekonomikā – starpdisciplīnu jomā, kas pēta pirms ekonomiskiem lēmumiem notiekošos faktorus.
Daudzi uzskata, ka emocijas ir galvenais dzinējspēks finanšu tirgos notiekošajām pārmaiņām. Un ka investoru mainīgais vispārējais noskaņojums rada tā saucamos psiholoģiskos tirgus ciklus.
Īsumā – noskaņojums tirgū ir investoru un tirgotāju vispārīgā attieksme pret aktīva cenas kustību. Kad noskaņojums tirgū ir pozitīvs un cenas pastāvīgi paaugstinās, to dēvē par pozitīvu tendenci (jeb tirgu ar pozitīvu tendenci). Pretēju situāciju sauc par tirgu ar negatīvu tendenci, kad cenas pastāvīgi pazeminās.
Tātad noskaņojumu veido individuālie uzskati un izjūtas, kas raksturīgi visiem tirgotājiem un investoriem finanšu tirgū. To varētu raksturot arī kā tirgus dalībnieku vispārīgā noskaņojuma vidējo vērtību.
Taču, kā jebkurā grupā, nekad nav viena absolūti dominējoša viedokļa. Pamatojoties uz tirgus psiholoģijas teorijām, aktīva cena pastāvīgi mainās, reaģējot uz vispārējo noskaņojumu tirgū, kas arīdzan ir dinamisks. Pretējā gadījumā būtu daudz grūtāk veikt veiksmīgu darījumu.
Praksē, kad tirgū tendence ir augšupejoša, to, visticamāk, izraisa tirgotāju attieksmes un pārliecības uzlabošanās. Pozitīvs noskaņojums tirgū veicina pieprasījuma palielināšanos un piedāvājuma samazināšanos. Savukārt lielāks pieprasījums var izraisīt vēl pozitīvāku attieksmi. Līdzīgā veidā spēcīgas lejupslīdes apstākļos veidojas negatīvs noskaņojums tirgū, samazinot pieprasījumu un palielinot pieejamo piedāvājumu.
Kā emocijas mainās tirgus ciklu laikā?
Augšupeja
Visos tirgos veidojas izaugsmes un lejupslīdes cikli. Ja tirgū ir vērojama izaugsme (pozitīva tendence), tajā valda optimisms, ticība un alkatība. Parasti šīs ir galvenās emocijas, kas izraisa spēcīgu pirkšanas aktivitāti.
Ir visai ierasts tirgus ciklu laikā saskatīt sava veida ciklisku vai retroaktīvu ietekmi. Piemēram, noskaņojums kļūst pozitīvāks, kad cena paaugstinās, kā rezultātā noskaņojums kļūst vēl pozitīvāks un cena turpina paaugstināties.
Dažkārt tirgu pārņem spēcīga alkatība un ticība, un šādos apstākļos var veidoties finanšu burbulis. Tādā gadījumā daudzi investori kļūst iracionāli, zaudē priekšstatu par aktīva patieso vērtību un pērk to tikai tāpēc, ka, viņuprāt, cenas tirgū turpinās augt.
Investori kļūst alkatīgi un ļaujas tirgus dinamikai cerībā gūt peļņu. Cenai pārlieku paaugstinoties, tiek sasniegta cenas virsotne. Kopumā to var uzskatīt par maksimālā finanšu riska punktu.
Dažkārt kustība tirgū kādu laiku ir horizontāla, kamēr aktīvi tiek pakāpeniski pārdoti. To sauc arī par sadales posmu. Taču dažos ciklos neveidojas skaidri sadales posmi un drīz pēc cenas virsotnes sasniegšanas sākas lejupslīde.
Lejupeja
Ja situācija tirgū sāk mainīties uz pretējo, eiforiju drīz vien nomaina pašapmierinātība, jo daudzi tirgotāji atsakās ticēt, ka augšupejošā tendence ir galā. Cenām turpinot kristies, noskaņojums tirgū ātri mainās uz negatīvu. Bieži vien parādās satraukums, noliegšana un panika.
Šajā kontekstā kā trauksmi varētu raksturot brīdi, kad investori sāk šaubīties, vai cena pazeminās, un tas drīzumā noved pie noliegšanas posma. Noliegšanas posmam ir raksturīga nepieņemšana. Daudzi investori tiecas saglabāt savas zaudējumus nesošās pozīcijas – vai nu tāpēc, ka "ir par vēlu pārdot", vai tāpēc, ka viņi vēlas ticēt, ka "tirgus drīz atgūsies".
Taču, tā kā cenas turpina pazemināties, pārdošanas aktivitāte pastiprinās. Šajā brīdī bailes un panika bieži izraisa t. s. tirgus kapitulāciju (kad aktīvu īpašnieki zaudē cerību un pārdod savus aktīvus tuvu cenas zemākajam punktam).
Galu galā lejupslīde apstājas, mazinoties svārstīgumam un tirgum stabilizējoties. Parasti horizontāla virzība tirgū ir raksturīga periodos, pirms atkal sāk rasties cerība un optimisms. Šādus horizontālas kustības periodus dēvē arī par akumulācijas posmu.
Kā investori izmanto tirgus psiholoģiju?
Pieņemot, ka tirgus psiholoģija darbojas, izpratne par to var palīdzēt tirgotājam izdevīgāk atvērt un aizvērt pozīcijas. Vispārējā attieksme tirgū ir neproduktīva – brīžos ar lielākajām finanšu iespējām (pircējam) parasti valda bezcerība un aktivitāte tirgū ir ļoti zema. Turpretī lielākā finanšu riska brīžos bieži vien lielākā daļa tirgus dalībnieku ir eiforiski un pārlieku pašpārliecināti.
Līdz ar to daļa tirgotāju un investoru cenšas noteikt tirgū valdošo noskaņojumu, lai identificētu psiholoģisko ciklu dažādos posmus. Ideālajā gadījumā šī informācija tiktu izmantota, lai iegādātos aktīvu panikas periodā (par zemāku cenu) un pārdotu, kamēr valda alkatība (par augstāku cenu). Tomēr praksē šo optimālo darījumu brīžu identificēšana nebūt nav vienkāršs uzdevums. Šķietams korekcijas zemākais punkts (atbalsta līmenis) var nenoturēties, izraisot turpmāku cenas kritumu.
Tehniskā analīze un tirgus psiholoģija
Atskatoties uz iepriekšējiem tirgus cikliem, var viegli pamanīt, kā mainās vispārējā psiholoģija. Analizējot iepriekšējos datus, kļūst skaidrs, kāda rīcība un lēmumi būtu ļāvuši nopelnīt visvairāk.
Taču daudz grūtāk ir saprast, kāda ir aktuālā situācija un virzība tirgū, un vēl sarežģītāk ir prognozēt turpmākos notikumus. Daudzi investori mēģina prognozēt tirgus tuvāko virzību, izmantojot tehnisko analīzi (TA).
Savā ziņā varētu teikt, ka TA indikatori ir rīki, ko var izmantot, lai novērtētu tirgus psiholoģisko stāvokli. Piemēram, relatīvā spēka indeksa (RSI) indikators var norādīt, ka aktīvs ir pārvērtēts, jo tirgū valda ļoti pozitīvs noskaņojums (pārmērīga alkatība).
Vēl viens indikators, ko var izmantot tirgus cikla psiholoģisko stāvokļu novērtēšanai, ir MACD. Īsumā – attiecība starp šīm līknēm var liecināt, ka tirgus dinamika mainās (piemēram, pirkšanas aktivitāte mazinās).
Bitcoin un tirgus psiholoģija
Bitcoin tirgus augšupeju, kas notika 2017. gadā, var uzskatīt par labu piemēru tam, kā tirgus psiholoģija ietekmē cenas (un pretēji). Periodā no janvāra līdz decembrim Bitcoin cena pieauga no aptuveni 900 $ līdz visu laiku augstākajam līmenim – 20 000 $. Šī cenas kāpuma laikā noskaņojums tirgū kļuva arvien pozitīvāks. Tirgū ienāca tūkstošiem jaunu investori, kurus pievilināja tirgus augšupejas valdzinājums. Bailes palaist garām izdevību (FOMO), pārmērīgs optimisms un alkatība turpināja paaugstināt cenas – līdz brīdim, kad šī tendence apstājās.
Tendences maiņa aizsākās 2017. gada beigās un 2018. gada sākumā. Šīs korekcijas rezultātā smagus zaudējumus cieta tie, kas ienāca tirgū salīdzinoši vēlu. Pat tad, kad jau bija apstiprināta lejupslīde, daudzi cilvēki izvēlējās paturēt iegādātos aktīvus (HODL) aiz viltus pārliecības un pašapmierinātības.
Pēc dažiem mēnešiem noskaņojums tirgū kļuva pavisam negatīvs un investoru pārliecības līmenis bija zemāks kā jelkad agrāk. Daudziem, kas aktīvus bija iegādājušies tuvu zemākajam cenas punktam, tos pārdot lika bailes, nenoteiktība un šaubas (FUD), kā arī panika, tādējādi radot lielus zaudējumus. Daudzi cilvēki vīlās Bitcoin, lai gan tehnoloģija būtībā bija tāda pati. Faktiski tā tiek pastāvīgi pilnveidota.
Kognitīvie aizspriedumi
Kognitīvie aizspriedumi ir izplatīti domāšanas modeļi, kuru ietekmē cilvēki mēdz pieņemt iracionālus lēmumus. Šie domāšanas modeļi var ietekmēt gan atsevišķus tirgotājus, gan tirgu kopumā. Lūk, daži piemēri:
Apstiprināšanas kļūda: tieksme pārvērtēt informāciju, kas atbilst tam, kam ticam, un ignorēt vai noraidīt informāciju, kas ir pretrunā ar mūsu pārliecību. Piemēram, pozitīvi noskaņotā tirgū investori var vairāk uzmanības pievērst pozitīvajām ziņām un ignorēt sliktās vai jebko, kas liecinātu, ka tendence tirgū mainīsies.
Bailes no zaudējumiem: cilvēkiem raksturīga tieksme baidīties no zaudējumiem vairāk nekā priecāties par peļņu – arī tad, ja peļņa ir līdzvērtīga vai pat lielāka. Citiem vārdiem sakot, negatīvās izjūtas, ko izraisa zaudējumi, parasti ir daudz spēcīgākas par prieku, ko sniedz peļņa. Tā rezultātā tirgotāji mēdz palaist garām iespējas vai, panikas vadīti, pārdot aktīvus tirgus kapitulācijas periodos.
Īpašuma pārvērtēšanas efekts: cilvēkiem ir raksturīga tieksme pārvērtēt lietas, kas tiem pieder, tikai tāpēc, ka tās viņiem pieder. Piemēram, lielāka ir iespējamība, ka kriptovalūtu par vērtīgu uzskatīs investors, kuram pieder šīs kriptovalūtas krājumi, nevis kāds, kuram to nav.
Noslēgumā
Vairums tirgotāju un investoru piekrīt, ka psiholoģija ietekmē tirgus cenas un ciklus. Lai gan psiholoģiskie tirgus cikli ir labi zināmi, saskare ar tiem realitātē ne vienmēr ir vienkārša. No Holandes "tulpju mānijas" 17. gs. sākumā līdz "dot-com burbulim" 90. gados – pat pieredzējušākajiem tirgotājiem ir bijis grūti nošķirt savu personīgo attieksmi no kopējā noskaņojuma tirgū. Investoriem ir nepieciešama izpratne ne vien par tirgus psiholoģiju, bet arī par savām psiholoģiskajām norisēm un to ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu.