Tulpju māniju daudzi uzskata par pirmo zināmo finanšu burbuļa gadījumu, kas notika 17. gs. sākumā. Pirms izvērtējam, vai tulpju mānija patiesi bija finanšu burbulis, apskatīsim populārākos argumentus, kas norāda, ka tas bija īsts burbulis.
Tulpju mānijas burbulis
Tulpju mānija notika Nīderlandē t. s. Nīderlandes zelta laikmetā. Tajā laikā valstī bija augstākie globālie ienākumi uz iedzīvotāju, pateicoties augošajai starptautiskajai tirdzniecībai un plašajām tirdzniecības operācijām.
Ekonomikas uzplaukums palīdzēja daudziem sasniegt labklājību un uzkrāt bagātību, kas savukārt virzīja luksusa preču tirgu. Šajā kontekstā viena no pieprasītākajām precēm bija tulpes, jo īpaši ar mutāciju, kas padarīja tās vēl skaistākas par parastajiem ziediem. Šie unikālie ziedi ievērojami atšķīrās no citiem pieejamajiem, tāpēc visi vēlējās tos izrādīt neierastā krāsojuma dēļ.
Atkarībā no šķirnes viena zieda cena varēja pārsniegt kvalificēta strādnieka ienākumus vai pat mājokļa cenu. Nākotnes līgumu izveide vēl vairāk paaugstināja cenu, jo ziedi nebija fiziski jānodod no viena īpašnieka citam. Pastāv uzskats, ka tirgu ietekmēja arī buboņu mēris, jo cilvēki bija vairāk noskaņoti uzņemties ieguldījumu riskus.
Taču, tā kā šos ziedus sāka audzēt arvien vairāk lauksaimnieku, piedāvājums galu galā kļuva pārāk liels, tulpju tirgum sasniedzot savu virsotni 1637. gada februārī. Pēkšņi sāka pietrūkt pircēju, un pēc neveiksmīgas tulpju izsoles Hārlemā strauji izplatījās bailes un panika, kā rezultātā burbulis dažu dienu laikā plīsa.
Vēsturnieki nav pārliecināti par to, vai tulpju mānijas rezultātā notika reāli bankroti, jo par šo periodu ir grūti atrast finanšu datus, taču tirgus sabrukums noteikti izraisīja būtiskus zaudējumus investoriem, kam bija noslēgti tulpju līgumi. Kāda tam visam ir saistība ar Bitcoin?
Tulpju mānija un Bitcoin
Daudzi tulpju māniju uzskata par skaidru burbuļa plīšanas piemēru. Saskaņā ar populāru interpretāciju tiek attēlota alkatība un ažiotāža, kas paaugstināja tulpju cenu virs saprāta robežām. Prātīgi ļaudis jau laicīgi pameta tirgu, bet citi paniski pārdeva savus aktīvus pēc tam, kad jau bija sācies brīvais kritiens, kā rezultātā daudzi investori un pakalpojumu sniedzēji zaudēja daudz naudas.
Bieži vien Bitcoin tiek uzskatīts par vēl vienu finanšu burbuļa piemēru. Taču, salīdzinot tulpju māniju ar Bitcoin, netiek ņemts vērā, ka tās ir atšķirīgas aktīvu kategorijas un dažādi tirgus apstākļi. Mūsu pašreizējā finanšu vide ir pavisam atšķirīga, un tajā ir daudz vairāk dalībnieku nekā 17. gadsimtā tulpju tirgos. Turklāt kriptovalūtu tirgi ir visai atšķirīgi no tradicionālajiem tirgiem.
Galvenās atšķirības
Viena no lielākajām atšķirībām starp tulpēm un Bitcoin ir iespēja to izmantot vērtības uzkrāšanai. Tulpju kalpošanas laiks bija ļoti ierobežots un bija teju neiespējami, paskatoties tikai uz tulpes sīpolu, paredzēt zieda izskatu vai precīzu šķirni. Komersantiem vajadzētu to iestādīt cerībā, ka ir iegūts tieši tas zieda veids, kādā ir ieguldīti līdzekļi, jo īpaši tad, ja iegādāts ir zieds ar kādu no retiem krāsojumiem. Turklāt, ja tirgotājs vēlējās nosūtīt tulpes, tam vajadzēja droši tās nogādāt līdz galamērķim, sedzot visas attiecināmās izmaksas. Tulpes arī nevarēja izmantot norēķiniem, jo nebija iespējams tās sadalīt mazākās daļās – tas, visticamāk, augus iznīcinātu. Turklāt ziedus varēja viegli nozagt no lauka vai tirgus stenda, un tas apgrūtināja to aizsardzību.
Turpretī Bitcoin ir digitāls, un to var pārskaitīt globālā vienādranga tīklā. Tā ir digitāla valūta, kuras aizsardzībā tiek izmantoti kriptogrāfiski paņēmieni, tāpēc tai ir spēcīga aizsardzība pret krāpniecību. Bitcoin nevar nokopēt vai iznīcināt, un to var viegli sadalīt vairākās mazākās vienībās. Turklāt tā pieejamība ir ierobežota – nekad nebūs vairāk par 21 miljonu vienību. Kriptovalūtu digitālajā pasaulē pastāv noteikti riski, tas tiesa, taču, ievērojot vispārīgus drošības principus, tavi līdzekļi, visticamāk, būs drošībā.
Vai tulpju mānija bija īsts burbulis?
2006. gadā ekonomists Ērls A. Tompsons (Earl. A. Thompson) publicēja rakstu ar nosaukumu "The tulipmania: Fact or artifact?" ("Tulpju mānija: fakts vai artefakts?"), kurā tika spriests par to, ka tulpju mānija nebija saistīta ar tirgus neprātu, bet gan ar valdības centieniem netieši pārvērst tulpju nākotnes līgumus iespēju līgumos. Tompsons norādīja, ka šo epizodi nevar uzskatīt par burbuli, jo "burbuļu gadījumā pastāv abpusēja vienošanās par cenām, kas pārsniedz preces faktisko vērtību", un šajā gadījumā tā nebija.
2007. gadā Anne Goldgara (Anne Goldgar) publicēja grāmatu "Tulipmania: Money, Honor, and Knowledge in the Dutch Golden Age" ("Tulpju mānija: nauda, gods un zināšanas Nīderlandes zelta laikmetā"), kurā iekļāva daudz pierādījumu tam, ka populārais stāsts par tulpju māniju ir pilns ar mītiem. Pamatojoties uz plašu arhīvu izpēti, Goldgara norādīja, ka gan tulpju burbuļa pieaugums, gan plīšana bija daudz mazākos apmēros, nekā daudzi no mums domā. Viņa apgalvoja, ka ekonomiskās sekas bija minimālas un tulpju tirgū iesaistīto cilvēku skaits bija visai mazs.
Noslēgumā
Neatkarīgi no tā, vai tulpju mānija bija īsts burbulis, noteikti nav racionāli salīdzināt tulpes ar Bitcoin (vai jebkuru citu kriptovalūtu). Tas ir teju 400 gadus sens notikums, turklāt pilnīgi atšķirīgā vēsturiskā kontekstā, un ziedus noteikti nevar salīdzināt ar digitālu valūtu, kuru aizsargā kriptogrāfiskas metodes.