Galvenās atziņas
Obligācijas ir parāda vērtspapīri, ko izdod valdības, pašvaldības vai korporācijas, piedāvājot stabilu ieguldījumu risinājumu ar regulāriem procentu maksājumiem un pamatsummas atgriešanu termiņa beigās.
Līdzīgi citiem finanšu aktīviem, obligāciju cenas un ienesīgumu tieši ietekmē procentu likmes un ekonomikas apstākļi, taču tās parasti ir mazāk svārstīgas nekā kriptovalūtas vai akcijas.
Obligāciju tirgi un to saistība ar procentu likmēm var sniegt vērtīgu informāciju par pašreizējo un gaidāmo ekonomikas stāvokli, ietekmējot investoru noskaņojumu kriptovalūtu, akciju un citos tirgos.
Ievads
Obligācijas ir finanšu instrumenti, kas ļauj valdībām un korporācijām piesaistīt kapitālu, bet investoriem tā ir salīdzinoši stabila ieguldījumu iespēja. Šajā rakstā apskatīsim, kas ir obligācijas, kā tās darbojas un kāda ir to loma finanšu tirgos. Izpētīsim arī saistību starp obligācijām un noskaņojumu tirgū, kā arī obligāciju iespējamo ietekmi uz kriptovalūtu tirgiem.
Kas ir obligācijas?
Obligācija ir parāda vērtspapīrs – līdzīgs parādzīmei. Iegādājoties obligāciju, tu būtībā aizdod naudu tās izdevējam, kas var būt valdība, pašvaldība vai uzņēmums. Apmaiņā pret tavu aizdevumu izdevējs piekrīt maksāt tev procentus ("kuponu") regulāros intervālos un obligācijas termiņa beigās atgriezt tev pamatsummu (nominālvērtību).
Obligāciju veidi
1. Valdības obligācijas: izdod valstu valdības. Kā piemērus var minēt ASV valsts kases zīmes, Apvienotās Karalistes valdības vērtspapīrus un Vācijas valsts kases parādzīmes.
2. Pašvaldību obligācijas: tās izdod pašvaldības, lai finansētu sabiedriskos projektus, piemēram, skolas vai lielceļu būvniecību.
3. Korporatīvās obligācijas: tās izdod uzņēmumi, lai piesaistītu kapitālu attīstībai, pamatdarbībai vai citām uzņēmuma aktivitātēm.
4. Krājobligācijas: parasti tās ir obligācijas ar mazu nominālvērtību, ko valdības izsniedz mazajiem investoriem.
Kā darbojas obligācijas?
Izdošana un cenu noteikšana
Izdotajām obligācijām ir nominālvērtība, kupona jeb procentu likme un derīguma termiņš. Nominālvērtība ir obligācijas vērtība termiņa beigās, bet kupona likme ir procentu likme, ko izdevējs maksā obligācijas turētājam. Obligācijas tiek pārdotas primārajā tirgū pie pirmās izdošanas, bet vēlāk tiek tirgotas otrreizējā tirgū.
Pirmārajā tirgū investori iegādājas obligācijas tieši no izdevēja, piemēram, valdības vai korporācijas. Pēc sākotnējās pārdošanas investori var tirgot obligācijas otrreizējā tirgū, kur cenas svārstās atkarībā no tādiem faktoriem kā procentu likmes, ekonomikas apstākļi un emitenta kredītspēja. Sekundārais tirgus nodrošina likviditāti, ļaujot investoriem pirkt un pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām.
Procentu maksājumi
Obligāciju turētāji saņem regulārus procentu maksājumus – parasti reizi pusgadā vai gadā. Šie maksājumi atbilst fiksētam procentuālam apmēram no obligācijas nominālvērtības. Piemēram, ja obligācijas nominālvērtība ir 1000 $ un kupona likme ir 5 %, tad šāda obligācija nodrošinās 50 $ ienākumus gadā. Kā piemēru var minēt ASV valsts kases obligāciju ar 10 gadu termiņu un kupona likmi 2 % apmērā, kas gadā ienestu 20 $ par 1000 $ vērtu obligāciju.
Termiņš
Obligācijas termiņš ir laiks, kad tās izdevējam ir jāatmaksā obligācijas turētājam obligācijas nominālvērtība. Obligācijas var būt īstermiņa (līdz 3 gadiem), vidēja termiņa (3–10 gadi) vai ilgtermiņa (ilgāk par 10 gadiem).
Piemēram, Apple izdotajām īstermiņa korporatīvajām obligācijām var būt 2 gadu termiņš, bet Losandželosas pašvaldības izdotām vidēja termiņa obligācijām – 7 gadu termiņš. Ilgtermiņa obligācijas (piemēram, ASV valsts kases obligācijas ar 30 gadu termiņu) ir jāatmaksā pēc trīsdesmit gadiem.
Obligāciju loma finanšu tirgos
Drošs un stabils aktīvs
Obligācijas (jo īpaši valdību izdotās) mēdz uzskatīt par drošiem un stabiliem aktīviem. Tās parasti ir mazāk svārstīgas nekā kriptovalūtas un akcijas, tāpēc nodrošina paredzamu peļņu. Investori bieži izmanto obligācijas ekonomikas nenoteiktības vai tirgus svārstīguma apstākļos.
Portfeļa diversifikācija
Obligāciju iekļaušana ieguldījumu portfelī palīdz diversificēt risku. Lai gan akcijas var piedāvāt lielu peļņu, tās parasti ir riskantākas. Obligācijas var nodrošināt līdzsvaru, samazinot portfeļa vispārējo finanšu risku.
Procentu likmes indikators
Obligāciju cenas un ienesīgumu ietekmē procentu likmes. Kad procentu likmes pieaug, obligāciju cenas pazeminās, un pretēji. Šī apgrieztā korelācija ļauj izmantot obligācijas kā galveno procentu likmju tendenču un monetārās politikas indikatoru.
Saistība starp obligācijām un noskaņojumu tirgū
Ekonomikas indikatori
Obligāciju tirgiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība kā ekonomiskās veselības rādītājam. Piemēram, par ekonomikas perspektīvām var liecināt ienesīguma līkne, kas attēlo dažādu termiņu obligāciju ienesīgumu. Ja ienesīguma līkne ir apgriezta (īstermiņa ienesīgums pārsniedz ilgtermiņa ienesīgumu), to parasti uzskata par gaidāmās recesijas pazīmi.
Investoru uzvedība
Tirgus dalībnieku noskaņojums ietekmē obligāciju cenas. Ja investori ir pārliecināti par ekonomikas stāvokli, viņi var pārdot obligācijas, lai ieguldītu līdzekļus akcijās, kā rezultātā obligāciju cenas pazeminātos. Turpretī nenoteiktības apstākļos investori var pievērsties obligācijām, paaugstinot to cenas un samazinot obligāciju ienesīgumu.
Obligāciju ietekme uz kriptovalūtu tirgiem
Ieguldījumu izvēle
Ekonomiskās stabilitātes periodos investori var dot priekšroku obligāciju stabilitātei, nevis kriptovalūtām, un tā rezultātā kapitāls var aizplūst no kriptovalūtu tirgiem. Taču periodos, kad procentu likmes ir zemas vai ekonomiskā situācija ir nenoteikta, daļa investoru var pievērsties kriptovalūtām cerībā gūt lielāku peļņu.
Citiem vārdiem sakot, obligācijas bieži vien tiek izvēlētas to procentu likmju un stabilitātes dēļ, bet akcijas un kriptovalūtas tiek uzskatītas par svārstīgākiem aktīviem, kam ir liels izaugsmes potenciāls.
Riska ierobežošana un diversifikācija
Daļa investoru izmanto obligācijas, lai ierobežotu savu pozīciju riskus izteikti svārstīgajā kriptovalūtu tirgū. Obligācijas var nodrošināt stabilus ienākumus un kompensēt ar kriptovalūtām saistīto augsto risku. Praksē daudzus ieguldījumu portfeļus veido dažādu veidu aktīvu kombinācija, kas palīdz mazināt finanšu risku.
Normatīvais regulējums
Obligācijām pastāv skaidrs normatīvais regulējums, bet kriptovalūtu tirgū tas vēl tiek veidots. Obligāciju normatīvā regulējuma izmaiņas (piemēram, centrālo banku ieviestās procentu likmju korekcijas) var netieši ietekmēt kriptovalūtu tirgu, ietekmējot investoru uzvedību.
Noslēgumā
Obligācijas ir svarīgs finanšu tirgu elements – tās piedāvā stabilu ieguldījumu iespēju un var tikt izmantotas kā ekonomiskās veselības indikators. Obligācijas piedāvā diversifikācijas iespējas, un tām ir liela nozīme tirgus dalībnieku noskaņojuma veidošanā. Izpratne par obligāciju darbības principiem un ietekmi uz plašāku tirgu var palīdzēt investoriem pieņemt pārdomātākus lēmumus un veidot stabilākus, diversificētākus portfeļus.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.