Kas ir "tumšais fonds"?
Tumšais fonds ir privāta vieta, kas nodrošina iespēju apmainīt finanšu instrumentus. Atšķirībā no publiskas biržas tajā nav redzama orderu žurnāla un tirdzniecības darījumi nenotiek publiski redzamā veidā (vai arī tie kļūst redzami tikai tad, jau ir izpildīti).
Likviditāti šajos fondos sauc par tumšo fondu likviditāti. Tirdzniecība tumšajos fondos lielākoties notiek bloka darījumos. Bloka darījums ir darījums ar lielu aktīva apjomu par iepriekš noteiktu cenu.
Tumšie fondi pirmoreiz parādījās 20. gs. 80. gados, un tos lielākoties izmantoja institucionālie investori, tirgojot lielus apjomus vērtspapīru.
Institūcijas, izmantojot tumšos fondus, izvieto orderus un veic tirdzniecības darījumus, sākotnēji publiski neatklājot savus nodomus. Tas ir noderīgi, jo institūciju nodomi iegādāties vai pārdot lielus daudzumus kāda aktīva varētu negatīvi ietekmēt attiecīgo tirdzniecības darījumu, pirms tām būtu iespēja darījumu īstenot.
Tumšie fondi tagad veido ievērojamu daļu no globālajiem kapitāla tirgiem, un šajā rakstā apskatīsim to iespējamo ietekmi uz kriptovalūtu tirgu.
Kādas priekšrocības nodrošina tumšo fondu izmantošana?
Mazāka ietekme uz tirgus noskaņojumu – tirgotāji, kuri vēlas veikt apjomīgus tirdzniecības darījumus, var slēpt savus nodomus no plašākas investoru sabiedrības.
Izdevīgāka cena – tirdzniecības darījumi bieži vien tiek saskaņoti, pamatojoties uz vidējo no labākajām pieejamajām pirkšanas un pārdošanas cenām. Šādos gadījumos gan pircējs, gan pārdevējs iegūst izdevīgākus tirdzniecības darījumus, nekā tas būtu iespējams atklātā tirgū (pircējs pērk lētāk, bet pārdevējs pārdod dārgāk).
Nav novirzes – tā kā tumšo fondu tirdzniecība lielākoties notiek bloka darījumos ar iepriekš noteiktām cenām, tirgotāji var būt droši, ka varēs pilnībā izpildīt savus tirdzniecības darījumus par vēlamo cenu.
Ar kādām pretrunām ir saistīti tumšie fondi?
Interešu konflikts – tā kā orderu žurnāls nav redzams, nav garantiju, ka tirdzniecības darījums ir izpildīts ar labāko iespējamo cenu. Ja tirdzniecības darījumu nodrošinošajai institūcijai ir interešu konflikts, tā var slēpt patiesās tirgus cenas.
Negatīva ietekme uz tirgus cenām – ja lielākā daļa tirdzniecības notiek tumšajos fondos, cenas publiskajās biržās var neatspoguļot patieso situāciju tirgū. Ieguldījumi un tirdzniecība ir lielā mērā atkarīgi no informācijas brīvas plūsmas, un tumšie fondi to apgrūtina.
Ātrās datorizētās tirdzniecības (HFT) risks – tumšie fondi var būt ideāla vieta, kur praktizēt ātro datorizēto tirdzniecību. Ja HFT tirgotājiem ir priviliģēta piekļuve orderu žurnāla datiem, tie var apsteigt apjomīgus orderus un ļaunprātīgi izmantot tirgotājus, kas neko nenojauš.
Tumšie fondi ir labvēlīga vide vēl vienai metodei – t. s. pingošanai, kad tiek nosūtīts liels skaits mazu orderu, lai tādējādi izpildītu apjomīgu slēpto orderi. To izmanto, lai novērtētu likviditāti orderu žurnālā, un tas sniedz HFT tirgotājiem priekšrocību, ko var uzskatīt par neveselīgu tirgum.Mazāks vidējais tirdzniecības darījuma apmērs – kopš tumšo fondu pirmsākumiem 20. gs. 80. gados vidējais tirdzniecības darījuma apmērs tumšajos fondos ir ievērojami sarucis. Tas norāda, ka tumšos fondus izmanto ne tikai finanšu iestādes, kas tirgo lielus apjomus. Tas padara šo fondu pastāvēšanu daudz mazāk pārliecinošu un, iespējams, pat kaitīgu plašākam tirgum. Tirgus varētu kļūt veselīgāks, ja mazāki orderi tiktu izpildīti biržās ar publiski redzamu orderu žurnālu.
Decentralizēti tumšie fondi
Līdzīgi tumšajiem fondiem tradicionālajos kapitāla tirgos, dažās tirdzniecības platformās ir pieejami tumšie fondi kriptovalūtu tirdzniecībai.
Salīdzinot ar parastajiem tumšajiem fondiem, decentralizētie tumšie fondi var piedāvāt drošākas digitālās verifikācijas metodes. Decentralizētie tumšo fondu protokoli varētu uzturēt taisnīgu tirgus cenu visiem dalībniekiem, novēršot manipulācijas ar cenu.
Tirdzniecības darījumos, kas ietver vairākas blokķēdes, var izmantot starpķēžu atomapmaiņu, lai veiktu tirdzniecības darījumus bez starpniekiem.
Decentralizētie tumšie fondi varētu izmantot arī citas inovatīvas kriptogrāfijas tehnoloģijas, piemēram, nulles zināšanu apliecinājumus, lai pārbaudītu tumšo fondu darījumu integritāti.
Tumšie fondi var būt noderīgi arī nelikvīdos kriptovalūtu tirgos, jo tie sniedz iespēju tirgotājiem izpildīt apjomīgus darījumus bez novirzes. Apjomīgs orderis var ievērojami ietekmēt nelikvīdu tirgu, bet tumšajos fondos to pašu darījumu var izpildīt bez novirzes.
Tā kā kriptovalūtu tirgū nav daudz institucionālo tirgotāju, tumšajiem fondiem ir bijusi minimāla ietekme uz kriptovalūtu tirgiem, taču nākotnē tas varētu mainīties.
Noslēgumā
To pilnīgās necaurskatāmības dēļ tumšie fondi ir bijuši pretrunīgi vērtēti jau kopš to pastāvēšanas pirmsākumiem. Lielākās tirdzniecības apjoma daļas slēpšana nav vēlama nevienā tirgū.
Ņemot vērā kriptogrāfisko verifikācijas metožu attīstību, tumšo fondu izmantošanas process varētu kļūt drošāks. Atvērtā pirmkoda protokolus ir iespējams izstrādāt tā, lai pārbaudāmā veidā katram dalībniekam tiktu piemēroti vienādi noteikumi, tādējādi samazinot tumšo fondu izmantošanas risku.