Vienkāršs ieskats "tumšajos fondos"
Sākums
Raksti
Vienkāršs ieskats "tumšajos fondos"

Vienkāršs ieskats "tumšajos fondos"

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Jan 13, 2020Atjaunināts Oct 13, 2023
4m

Kas ir "tumšais fonds"?

Tumšais fonds ir privāta vieta, kas nodrošina iespēju apmainīt finanšu instrumentus. Atšķirībā no publiskas biržas tajā nav redzama orderu žurnāla un tirdzniecības darījumi nenotiek publiski redzamā veidā (vai arī tie kļūst redzami tikai tad, jau ir izpildīti).

Likviditāti šajos fondos sauc par tumšo fondu likviditāti. Tirdzniecība tumšajos fondos lielākoties notiek bloka darījumos. Bloka darījums ir darījums ar lielu aktīva apjomu par iepriekš noteiktu cenu.

Tumšie fondi pirmoreiz parādījās 20. gs. 80. gados, un tos lielākoties izmantoja institucionālie investori, tirgojot lielus apjomus vērtspapīru.

Institūcijas, izmantojot tumšos fondus, izvieto orderus un veic tirdzniecības darījumus, sākotnēji publiski neatklājot savus nodomus. Tas ir noderīgi, jo institūciju nodomi iegādāties vai pārdot lielus daudzumus kāda aktīva varētu negatīvi ietekmēt attiecīgo tirdzniecības darījumu, pirms tām būtu iespēja darījumu īstenot.

Tumšie fondi tagad veido ievērojamu daļu no globālajiem kapitāla tirgiem, un šajā rakstā apskatīsim to iespējamo ietekmi uz kriptovalūtu tirgu.


Kādas priekšrocības nodrošina tumšo fondu izmantošana?

  • Mazāka ietekme uz tirgus noskaņojumu – tirgotāji, kuri vēlas veikt apjomÄ«gus tirdzniecÄ«bas darÄ«jumus, var slēpt savus nodomus no plašākas investoru sabiedrÄ«bas. 

  • IzdevÄ«gāka cena – tirdzniecÄ«bas darÄ«jumi bieži vien tiek saskaņoti, pamatojoties uz vidējo no labākajām pieejamajām pirkÅ¡anas un pārdoÅ¡anas cenām. Šādos gadÄ«jumos gan pircējs, gan pārdevējs iegÅ«st izdevÄ«gākus tirdzniecÄ«bas darÄ«jumus, nekā tas bÅ«tu iespējams atklātā tirgÅ« (pircējs pērk lētāk, bet pārdevējs pārdod dārgāk). 

  • Nav novirzes – tā kā tumÅ¡o fondu tirdzniecÄ«ba lielākoties notiek bloka darÄ«jumos ar iepriekÅ¡ noteiktām cenām, tirgotāji var bÅ«t droÅ¡i, ka varēs pilnÄ«bā izpildÄ«t savus tirdzniecÄ«bas darÄ«jumus par vēlamo cenu.

 

Ar kādām pretrunām ir saistīti tumšie fondi?

  • IntereÅ¡u konflikts – tā kā orderu žurnāls nav redzams, nav garantiju, ka tirdzniecÄ«bas darÄ«jums ir izpildÄ«ts ar labāko iespējamo cenu. Ja tirdzniecÄ«bas darÄ«jumu nodroÅ¡inoÅ¡ajai institÅ«cijai ir intereÅ¡u konflikts, tā var slēpt patiesās tirgus cenas.

  • NegatÄ«va ietekme uz tirgus cenām – ja lielākā daļa tirdzniecÄ«bas notiek tumÅ¡ajos fondos, cenas publiskajās biržās var neatspoguļot patieso situāciju tirgÅ«. IeguldÄ«jumi un tirdzniecÄ«ba ir lielā mērā atkarÄ«gi no informācijas brÄ«vas plÅ«smas, un tumÅ¡ie fondi to apgrÅ«tina.

  • Ātrās datorizētās tirdzniecÄ«bas (HFT) risks – tumÅ¡ie fondi var bÅ«t ideāla vieta, kur praktizēt ātro datorizēto tirdzniecÄ«bu. Ja HFT tirgotājiem ir priviliģēta piekļuve orderu žurnāla datiem, tie var apsteigt apjomÄ«gus orderus un ļaunprātÄ«gi izmantot tirgotājus, kas neko nenojauÅ¡.
    Tumšie fondi ir labvēlīga vide vēl vienai metodei – t. s. pingošanai, kad tiek nosūtīts liels skaits mazu orderu, lai tādējādi izpildītu apjomīgu slēpto orderi. To izmanto, lai novērtētu likviditāti orderu žurnālā, un tas sniedz HFT tirgotājiem priekšrocību, ko var uzskatīt par neveselīgu tirgum.

  • Mazāks vidējais tirdzniecÄ«bas darÄ«juma apmērs – kopÅ¡ tumÅ¡o fondu pirmsākumiem 20. gs. 80. gados vidējais tirdzniecÄ«bas darÄ«juma apmērs tumÅ¡ajos fondos ir ievērojami sarucis. Tas norāda, ka tumÅ¡os fondus izmanto ne tikai finanÅ¡u iestādes, kas tirgo lielus apjomus. Tas padara Å¡o fondu pastāvēšanu daudz mazāk pārliecinoÅ¡u un, iespējams, pat kaitÄ«gu plašākam tirgum. Tirgus varētu kļūt veselÄ«gāks, ja mazāki orderi tiktu izpildÄ«ti biržās ar publiski redzamu orderu žurnālu.  


Decentralizēti tumšie fondi

Līdzīgi tumšajiem fondiem tradicionālajos kapitāla tirgos, dažās tirdzniecības platformās ir pieejami tumšie fondi kriptovalūtu tirdzniecībai.

Salīdzinot ar parastajiem tumšajiem fondiem, decentralizētie tumšie fondi var piedāvāt drošākas digitālās verifikācijas metodes. Decentralizētie tumšo fondu protokoli varētu uzturēt taisnīgu tirgus cenu visiem dalībniekiem, novēršot manipulācijas ar cenu. 

Tirdzniecības darījumos, kas ietver vairākas blokķēdes, var izmantot starpķēžu atomapmaiņu, lai veiktu tirdzniecības darījumus bez starpniekiem.

Decentralizētie tumšie fondi varētu izmantot arī citas inovatīvas kriptogrāfijas tehnoloģijas, piemēram, nulles zināšanu apliecinājumus, lai pārbaudītu tumšo fondu darījumu integritāti. 

Tumšie fondi var būt noderīgi arī nelikvīdos kriptovalūtu tirgos, jo tie sniedz iespēju tirgotājiem izpildīt apjomīgus darījumus bez novirzes. Apjomīgs orderis var ievērojami ietekmēt nelikvīdu tirgu, bet tumšajos fondos to pašu darījumu var izpildīt bez novirzes.

Tā kā kriptovalūtu tirgū nav daudz institucionālo tirgotāju, tumšajiem fondiem ir bijusi minimāla ietekme uz kriptovalūtu tirgiem, taču nākotnē tas varētu mainīties.


Noslēgumā

To pilnīgās necaurskatāmības dēļ tumšie fondi ir bijuši pretrunīgi vērtēti jau kopš to pastāvēšanas pirmsākumiem. Lielākās tirdzniecības apjoma daļas slēpšana nav vēlama nevienā tirgū.

Ņemot vērā kriptogrāfisko verifikācijas metožu attīstību, tumšo fondu izmantošanas process varētu kļūt drošāks. Atvērtā pirmkoda protokolus ir iespējams izstrādāt tā, lai pārbaudāmā veidā katram dalībniekam tiktu piemēroti vienādi noteikumi, tādējādi samazinot tumšo fondu izmantošanas risku.