Ievads
Nauda vienmēr saistās ar zināmu risku. Jebkurš ieguldījums var beigties ar zaudējumiem, savukārt, glabājot līdzekļus tikai skaidrā naudā, to vērtība laika gaitā mazināsies inflācijas dēļ. Lai gan risku nav iespējams pilnībā novērst, to var pielāgot atbilstoši ieguldījumu mērķiem.
Aktīvu sadale un diversifikācija ir jēdzieni, kam ir būtiska nozīme šo risku parametru noteikšanā. Pat tad, ja esi iesācējs ieguldījumu jomā, tev varētu būt zināmi šo jēdzienu pamatā esošie principi, jo tie pastāv jau tūkstošiem gadu.
Šajā rakstā sniegsim pārskatu par to, ko tie nozīmē un kā tie ir saistīti ar mūsdienu naudas pārvaldības stratēģijām.
Ja vēlies lasīt vairāk par līdzīgu tēmu, apskati rakstu Finanšu risku skaidrojums.
Kas ir aktīvu sadale un diversifikācija?
Terminus "aktīvu sadale" un "diversifikācija" mēdz lietot kā sinonīmus. Tomēr tie attiecas uz nedaudz atšķirīgiem risku pārvaldības aspektiem.
Terminu "aktīvu sadale" var izmantot, lai raksturotu naudas pārvaldības stratēģiju, kurā izklāstīts, kā ir jāsadala kapitāls starp dažādām aktīvu kategorijām ieguldījumu portfelī. Savukārt diversifikācija varētu raksturot kapitāla sadalījumu šo kategoriju ietvaros.
Šo stratēģiju pamatmērķis ir palielināt prognozēto peļņu, vienlaikus mazinot iespējamo risku. Parasti tas ietver investora ieguldījuma perioda un riska tolerances noteikšanu un dažkārt arī plašāku ekonomisko apstākļu izvērtēšanu.
Vienkārši izsakoties, galvenā ideja, kas ir pamatā aktīvu sadales un diversifikācijas stratēģijām, ir nelikt visas olas vienā grozā. Efektīvākais veids, kā izveidot līdzsvarotu portfeli, ir apvienot savstarpēji nesaistītas aktīvu kategorijas un aktīvus.
Šo abu stratēģiju kombinācija ir īpaši efektīva tāpēc, ka risks tiek sadalīts ne vien starp dažādām aktīvu kategorijām, bet arī šo kategoriju ietvaros.
Finanšu eksperti dažkārt pat uzskata, ka aktīvu sadales stratēģijas definēšana varētu būt svarīgāka par konkrētu ieguldījumu izvēli.
Modernā portfeļa teorija
Modernā portfeļa teorija (MPT) ir sistēma, kas formalizē šos principus, izmantojot matemātisku modeli. Tā tika formulēta 1952. gadā Harija Markovica darbā, par ko viņš vēlāk saņēma Nobela prēmiju ekonomikā.
Galveno kategoriju aktīvu vērtība mēdz mainīties atšķirīgi. Tirgus apstākļi, kuru ietekmē vienas kategorijas aktīvi uzrāda labus rezultātus, kādas citas kategorijas aktīvu rādītājus pasliktina. Galvenais pieņēmums ir tāds, ka gadījumā, ja vienas kategorijas aktīvu rezultāti ir slikti, šo zaudējumus var kompensēt peļņa, kas gūta ar citas kategorijas aktīviem.
MPT paredz, ka, apvienojot savstarpēji nesaistītu kategoriju aktīvus, ir iespējams mazināt ieguldījumu portfeļa svārstīgumu. Pēc risku pielāgošanas būtu arī jāuzlabojas rezultātiem – portfelim ar tādu pašu riska līmeni būtu jāsniedz lielāka peļņa. Saskaņā ar šo teoriju, ja divi portfeļi nodrošina vienādu peļņu, jebkurš saprātīgs investors izvēlēsies to portfeli, ar kuru saistīts mazāks risks.
Vienkārši izsakoties, MPT paredz, ka efektīvākais risinājums ir apvienot ieguldījumu portfelī aktīvus, kas nav savstarpēji saistīti.
Aktīvu kategoriju veidi un aktīvu sadales stratēģijas
Tipiskā aktīvu sadales sistēmā aktīvu kategorijas var klasificēt šādi:
Tradicionālie aktīvi – akcijas, obligācijas un skaidra nauda.
Alternatīvie aktīvi – nekustamais īpašums, preces, atvasinātie instrumenti, aprošināšanas produkti, privātais kapitāls un, protams, kriptoaktīvi.
Kopumā ir divi galvenie aktīvu sadales stratēģiju veidi, un tie abi izmanto MPT principus – stratēģiskā aktīvu sadale un taktiskā aktīvu sadale.
Stratēģiskā aktīvu sadale tiek uzskatīta par tradicionālo pieeju, kas ir vairāk piemērota pasīvam ieguldījumu stilam. Uz šīs stratēģijas balstītie ieguldījumu portfeļi parasti tiek līdzsvaroti tikai tad, ja vēlamā sadale mainās atbilstoši investora izvēlētajā ieguldījumu termiņa vai riska profila izmaiņām.
Taktiskā aktīvu sadale ir vairāk piemērota aktīvam ieguldījumu stilam. Šajā gadījumā investoriem ir primāri jāiekļauj savā portfelī aktīvi, kas spēj nodrošināt labākus rezultātus nekā lielākā daļa tirgū pieejamo aktīvu. Tiek pieņemts, ka tad, ja kāda sektora rezultāti pārspēj tirgus kopējo tendenci, šāda situācija varētu turpināties ilgstošā periodā. Tā kā tas ir balstīts arī uz MPT sistēmas principiem, ir pieļaujama arī diversifikācija zināmā apmērā.
Jāpiebilst, ka aktīviem nav jābūt pilnīgi nesaistītiem vai ar apgrieztu korelāciju, lai diversifikācija sniegtu vēlamo efektu. Ir tikai nepieciešams, lai starp tiem nepastāvētu pilnīga korelācija.
Aktīvu sadales un diversifikācijas piemērošana ieguldījumu portfelim
Apskatīsim šos principus kāda ieguldījumu portfeļa piemērā. Aktīvu sadales stratēģija var paredzēt, ka portfelī ir jābūt šādam dažādu aktīvu kategoriju sadalījumam:
40 % ieguldīti akcijās
30 % obligācijās
20 % kriptoaktīvos
10 % skaidrā naudā
Saskaņā ar diversifikācijas stratēģiju varētu noteikt, ka no 20 %, kas tiek ieguldīti kriptoaktīvos:
70 % jāiegulda Bitcoin
15 % kriptovalūtās ar lielu tirgus kapitalizāciju
10 % kriptovalūtās ar vidēji lielu tirgus kapitalizāciju
5 % kriptovalūtās ar mazu tirgus kapitalizāciju
Pēc sadalījuma noteikšanas var regulāri uzraudzīt un pārskatīt portfeļa rezultātus. Ja sadalījums mainās, varētu būt laiks veikt līdzsvarošanu, kas nozīmē aktīvu iegādi un pārdošanu, lai portfelī atjaunotu vēlamās proporcijas. Tas būtībā ietver rezultatīvāko aktīvu pārdošanu un aktīvu ar vājākiem rezultātiem iegādi. Aktīvu izvēle, protams, ir pilnībā atkarīga no izvēlētās stratēģijas un individuālajiem ieguldījumu mērķiem.
Kriptoaktīvi ir viena no riskantākajām aktīvu kategorijām. Šo portfeli varētu uzskatīt par ļoti riskantu, jo liela tā daļa ir atvēlēta kriptoaktīviem. Piesardzīgāks investors izvēlētos lielāku portfeļa daļu atvēlēt, piemēram, obligācijām, kas ir daudz mazāk riskanta aktīvu kategorija.
Ja vēlies lasīt padziļinātu pētniecības darba pārskatu par Bitcoin priekšrocībām diversificētā vairāku aktīvu portfelī, skati šo pārskatu Binance pētījumu sadaļā: Portfeļa pārvaldības 1. sērija – Diversifikācijas priekšrocību ar Bitcoin izpēte.
Kriptoaktīvu portfeļa diversifikācija
Lai gan teorētiski šo metožu izmantotie principi būtu piemērojami kriptoaktīvu portfelim, tie būtu jāvērtē kritiski. Kriptovalūtu tirgus spēcīgi korelē ar Bitcoin cenas kustībām. Tas padara diversifikāciju par neracionālu uzdevumu – kā lai izveido portfeli ar savstarpēji nesaistītiem aktīviem no aktīvu klāsta, kam ir spēcīga savstarpēja korelācija?
Dažkārt noteiktas alternatīvās kriptovalūtas uzrāda samazinātu korelāciju ar Bitcoin, un vērīgākie tirgotāji var to izmantot savā labā. Taču šādas situācijas parasti neilgst pietiekami ilgi, lai tās varētu izmantot tik konsekventi kā līdzīgas stratēģijas tradicionālajos tirgos.
Tomēr var pieņemt, ka, tirgum nobriestot, varētu būt iespējams kriptoaktīvu portfelī izmantot sistemātiskāku diversifikācijas pieeju. Līdz tam laikam tirgum vēl, bez šaubām, ir tāls ceļš ejams.
Ar aktīvu sadali saistītās problēmas
Lai gan tā nenoliedzami ir ļoti efektīva metode, dažas aktīvu sadales stratēģijas varētu nebūt piemērotas noteiktiem investoriem un ieguldījumu portfeļiem.
Spēles plāna izstrāde var būt samērā vienkārša, taču veiksmīgas aktīvu sadales stratēģijas pamatā ir tās īstenošana. Ja investors nespēj norobežoties no saviem subjektīvajiem, kļūdainajiem priekšstatiem, portfeļa efektivitāte var būt apdraudēta.
Vēl viena iespējamā problēma ir saistīta ar grūtībām iepriekš paredzēt investora riska toleranci. Tiklīdz pēc noteiktā perioda sāk parādīties rezultāti, investors var apjaust, ka patiesībā vēlējās mazāku (vai tieši pretēji – lielāku) risku.
Noslēgumā
Aktīvu sadale un diversifikācija ir riska pārvaldības pamatjēdzieni, kas pastāv jau tūkstošiem gadu. Tie ir arī vieni no pamatjēdzieniem modernajās portfeļa pārvaldības stratēģijās.
Aktīvu sadales stratēģijas izstrādes galvenais mērķis ir palielināt sagaidāmo peļņu, vienlaikus mazinot risku. Sadalot risku starp dažādām aktīvu kategorijām, ir iespējams palielināt portfeļa kopējo efektivitāti.
Tā kā tirgi spēcīgi korelē ar Bitcoin, aktīvu sadales stratēģijas būtu jāizmanto kriptoaktīvu ieguldījumu portfeļos ar piesardzību.