Monetārā politika

Ierobežojoša monetārā politika paredz valsts ekonomikas kontroli ar nolūku saglabāt salīdzinoši lēnu izaugsmes tempu. Piemēram, centrālā banka var paaugstināt procentu likmes komercbankām, lai samazinātu apgrozībā esošās naudas apjomu. Samazināta naudas apjoma rezultātā inflācijas likmes pazemināsies vai paliks nemainīgas.

Piemēram, centrālā banka vai federālo rezervju sistēma var ieviest ierobežojošu monetāro politiku, pārdodot valsts obligācijas un valsts kases zīmes komercbankām. Tā rezultātā komercbankām samazinās pieejamo līdzekļu apjoms aizdevumiem, tāpēc tās paaugstina aizdevumu procentu likmes. Lai gan ierobežojošā monetārā politika palēnina inflāciju, tā var traucēt ekonomikas izaugsmei, samazinot patēriņu un investīciju likmes.

Turpretī stimulējošā monetārā politika ir makroekonomikas stratēģija, kuras mērķis ir stimulēt ekonomiku, palielinot kopējo naudas apjomu. Piemēram, centrālās bankas var pazemināt īstermiņa procentu likmes un rezervju prasības un iegādāties vērtspapīrus. Stimulējošā monetārā politika primāri veicina ekonomikas izaugsmi un samazina bezdarbu. Turklāt šī politika var pozitīvi ietekmēt ekonomiku, veicinot valūtas devalvāciju, kas palielina eksporta konkurētspēju un padara ekonomiku pievilcīgāku ārzemniekiem. Taču stimulējošā monetārā politika palielina inflācijas līmeni.

Rezervju prasība jeb rezervju attiecība ir kopējo noguldījumu procentuālais apjoms, ko centrālās bankas prasa komercbankām glabāt skaidrā naudā. Rezervju prasība nodrošina, ka komercbankām ir pietiekami daudz skaidras naudas, lai apmierinātu izmaksas pieprasījumus.  Ja centrālā banka plāno palielināt naudas apjomu apgrozībā, tā samazina rezervju attiecību, lai palielinātu naudas apjomu, ko komercbankas var izsniegt aizdevumos. Savukārt, ja nepieciešams samazināt kopējo naudas apjomu, centrālā banka palielina banku rezervju attiecību.

Būtībā centrālās bankas (tostarp federālo rezervju sistēma) izmanto monetāro politiku, lai kontrolētu naudas plūsmu valsts ekonomikā. Monetārā politika ir svarīga, jo tā var veicināt kāpumus un kritumus ekonomikas attīstības ciklā.