Sākums
Vārdnīca
Kvantitatīvā mīkstināšana (KM)

Kvantitatīvā mīkstināšana (KM)

Iesācējiem

Kas ir kvantitatīvā mīkstināšana?

Kvantitatīvā mīkstināšana (KM) ir rīks, ko centrālās bankas izmanto, lai stimulētu ekonomiku periodos, kad tās stāvoklis nav optimāls. Tas līdzinās nelielam grūdienam, lai ekonomika atgūtos. Apskatīsim tuvāk, kas ir KM un kā tā darbojas.

Kvantitatīvā mīkstināšana nozīmē, ka centrālā banka (piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma vai Eiropas Centrālā banka (ECB) Eiropā) iegādājas noteiktus aktīvus no bankām un finanšu iestādēm. Šie aktīvi var ietvert, piemēram, valsts obligācijas vai pat ar hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus.

Kā darbojas KM?

Ja centrālā banka vēlas veikt KM, vispirms tā iegādājas šos aktīvus no bankām un citām finanšu iestādēm. Apmaiņā par tiem bankas saņem no centrālās bankas skaidru naudu. Tādējādi tiek palielināts naudas apjoms ekonomikā. Tā kā ir pieejams vairāk naudas, bankas var to aizdot uzņēmumiem un privātpersonām ar zemākām procentu likmēm.

Kā centrālās bankas izmanto KM?

Centrālās bankas izmanto KM, lai stimulētu ekonomiku. Ekonomiku var salīdzināt ar automobili, kam ir grūtības uzbraukt kalnā. KM palīdz "iestumt" automobili, lai tas nokļūtu kalna virsotnē. Tā var stimulēt tēriņus, ieguldījumus un aizņēmumus, kas ir noderīgi ekonomikai.

Kādi riski ir saistīti ar KM?

Lai gan KM var palīdzēt stimulēt ekonomiku, tai ir raksturīgi arī riski. Viens no tiem ir inflācijas risks. Ja apritē ir pārāk daudz naudas, cenas sāk strauji paaugstināties, padarot ikdienas dzīvi dārgāku. Vēl viens risks ir tāds, ka KM varētu nebūt efektīva vai varētu pat radīt burbuli noteiktu aktīvu tirgos, piemēram, akciju vai nekustamā īpašuma tirgū.

KM ietekme uz finanšu tirgiem

Kvantitatīvajai mīkstināšanai (KM) ir būtiska ietekme uz finanšu tirgiem kopumā. Kad centrālās bankas izmanto KM, tās iepludina finanšu tirgos likviditāti, iegādājoties tādus aktīvus kā valsts obligācijas. Likviditātes palielinājuma dēļ parasti pazeminās procentu likmes, tāpēc uzņēmumiem un privātpersonām ir pieejami lētāki aizņēmumi. Zemākas procentu likmes var paaugstināt akciju cenas, jo uzņēmumiem vienkāršāk un lētāk ir aizņemties naudu ieguldījumiem. Turklāt lielākas naudas pieejamības dēļ KM var izraisīt valūtas vājināšanos, kas var būt izdevīgi eksportam, bet var palielināt inflācijas spiedienu. Kopumā KM ir nozīmīga ietekme uz finanšu tirgu aktivitātēm, ietekmējot aktīvu cenas, aizņēmumu izmaksas un maiņas kursus.

KM ietekme uz kriptovalūtu tirgiem

KM ietekme uz kriptovalūtu tirgiem izraisa plašas diskusijas. Daļa cilvēku uzskata, ka KM varētu paaugstināt tādu kriptovalūtu cenas kā Bitcoin, jo tā palielina tradicionālo valūtu pieejamo apjomu, rosinot interesi par tādām alternatīvām kā Bitcoin. Citi uzskata, ka KM varētu nebūt būtiskas ietekmes uz kriptovalūtu cenām, jo tās darbojas neatkarīgi no tradicionālajām monetārajām politikām.

Kvantitatīvā mīkstināšana COVID-19 krīzes kontekstā

Reaģējot uz COVID-19 pandēmijas sekām uz ekonomiku 2020. gadā, daudzas centrālās bankas visā pasaulē ieviesa agresīvus kvantitatīvās mīkstināšanas (KM) pasākumus. Apstākļos, kad tika slēgti uzņēmumi, paaugstinājās bezdarba līmenis un ekonomiskā aktivitāte teju apstājās, centrālās bankas centās palielināt likviditāti finanšu tirgos un atbalstīt grūtībās nonākušās ekonomikas. 

Piemēram, Federālo rezervju sistēma paziņoja par neierobežotu KM, apliecinot apņemšanos iegādāties aktīvus, lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu finanšu sistēmas netraucētu darbību. Arī citu valstu centrālās bankas sekoja šim piemēram, veicot līdzīgus pasākumus. KM bija nozīmīga loma investoru baiļu mazināšanā, aizņēmumu izmaksu pazemināšanā un uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstīšanā vienā no smagākajām ekonomikas krīzēm nesenajā vēsturē.

Secinājums

Noslēgumā – kvantitatīvā mīkstināšana ir rīks, ko centrālās bankas izmanto, lai stimulētu ekonomiku, iegādājoties no bankām aktīvus un iepludinot sistēmā skaidro naudu. Lai gan tā var palīdzēt stimulēt ekonomisko aktivitāti, tā ir saistīta arī ar noteiktiem riskiem, piemēram, inflācijas un aktīvu burbuļu rašanās risku. Ekonomisti un investori joprojām diskutē par tās ietekmi uz kriptovalūtu tirgu.