Izskaidrosim katram saprotamā valodā
Vai tavi vecvecāki kādreiz ir stāstījuši, ka viņu jaunībā viss bija lētāks? Tam par iemeslu ir inflācija. To izraisa nevienmērīgs produktu un pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums, kā rezultātā cenas paaugstinās.
Tam ir savas priekšrocības, tomēr kopumā pārāk liela inflācija ir slikta – kāda jēga taupīt naudu, ja rīt tās vērtība jau būs mazāka? Lai kontrolētu inflāciju apstākļos, kad tā kļūst pārmērīga, valdības izmanto dažādus pasākumus tēriņu ierobežošanai.
Saturs
- Ievads
- Inflācijas cēloņi
- Inflācijas risinājumi
- Inflācijas mērīšana ar cenu indeksu
- Inflācijas priekšrocības un trūkumi
- Noslēgumā
Ievads
Kamēr "relatīvās cenas izmaiņas" parasti nozīmē, ka ir palielinājusies tikai vienas vai pāris preču cena, inflācijas gadījumā cena palielinās gandrīz visām ekonomikā pieejamajām precēm un pakalpojumiem. Turklāt inflācija ir ilgtermiņa fenomens – cenu izmaiņām jābūt noturīgām, nevis gadījuma rakstura.
Vairumā valstu ik gadu tiek noteikts inflācijas rādītājs. Parasti inflāciju izsaka izmaiņu procentuālā apmērā – kā palielinājumu vai samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu.
Šajā rakstā apskatīsim dažādus inflācijas cēloņus, inflācijas mērīšanas metodes un ietekmi (kā pozitīvo, tā negatīvo) uz ekonomiku.
Inflācijas cēloņi
Otrkārt, inflācija var rasties sakarā ar noteiktu īpaši pieprasītu preču nepietiekamu piedāvājumu. Tā rezultātā attiecīgo preču cena var strauji paaugstināties un ietekmēt arī pārējo ekonomiku. Tam var sekot vispārīgs cenu kāpums gandrīz visām precēm un pakalpojumiem.
Pieprasījuma inflācija
Pieprasījuma inflācija ir izplatītākais inflācijas veids, un to izraisa tēriņu pieaugums. Šajā gadījumā preču un pakalpojumu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, un šī apstākļa dēļ paaugstinās cenas.
Lai to ilustrētu, iedomāsimies tirgu, kurā maiznieks tirgo savas preces. Nedēļā viņš var saražot aptuveni 1000 maizes klaipu. Viņam sokas labi, jo viņš katru nedēļu pārdod aptuveni šādu daudzumu klaipu.
Taču pieņemsim, ka pieprasījums pēc maizes strauji palielinās. Iespējams, ir uzlabojusies ekonomiskā situācija un pircēji var tērēt vairāk. Šādā gadījumā maiznieka produkcijas cena paaugstināsies.
Kāpēc? Jo mūsu maiznieks strādā ar pilnu jaudu, saražojot 1000 maizes klaipu. Nedz viņa darbinieki, nedz krāsnis fiziski nevar saražot vairāk par šo apjomu. Viņš varētu uzbūvēt papildu krāsnis un pieņemt darbā vairāk darbinieku, taču tam ir nepieciešams laiks.
Līdz tam brīdim ir jāapkalpo pārāk daudz pircēju, kuriem maizes klaipu nepietiek. Daļa pircēju būs gatavi maksāt par maizes klaipu vairāk, tāpēc ir dabiski, ka maiznieks attiecīgi paaugstinās cenu.
Iztēlosimies, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanās ir izraisījusi palielinātu pieprasījumu ne vien pēc maizes, bet arī pēc piena, eļļas un vairākiem citiem produktiem. Tas ir raksturīgi pieprasījuma inflācijai. Cilvēki pērk arvien vairāk preču tā, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un cenas paaugstinās.
Izmaksu inflācija
Izmaksu inflācija veidojas tad, ja cenas paaugstinās izejmateriālu vai ražošanas izmaksu pieauguma rezultātā. Šīs izmaksas tiek tālāk "novirzītas" pircējam.
Atgriezīsimies pie maiznieka. Viņš ir uzbūvējis jaunas krāsnis un pieņēmis darbā papildu darbiniekus, lai varētu saražot 4000 maizes klaipu nedēļā. Dotajā brīdī piedāvājums atbilst pieprasījumam un visi ir laimīgi.
Kādu dienu maiznieks saņem satraucošas ziņas. Kviešu raža šajā sezonā ir bijusi pavisam trūcīga, tāpēc tās nepietiks visiem maziniekiem attiecīgajā reģionā. Maizniekam ir jāmaksā vairāk par kviešiem, kas nepieciešami maizes ražošanai. Šo papildu izmaksu dēļ viņam ir jāpaaugstina maizes cena, lai arī pieprasījums pēc tās nav palielinājies.
Vēl viens iespējamais cēlonis ir valdības lēmums paaugstināt minimālo algu. Tas palielina maiznieka ražošanas izmaksas, tāpēc viņam atkal ir jāpaaugstina saražotās produkcijas cena.
Plašākā mērogā izmaksu inflāciju bieži izraisa resursu nepietiekamība (piemēram, kviešu vai eļļas trūkums), valdības paaugstināti nodokļi precēm vai valūtas maiņas kursa kritums (kā rezultātā importētās preces izmaksā dārgāk).
Ekonomikai organiski piemītošā inflācija
Cenu-algas spirāles jēdziens attēlo ekonomikai organiski piemītošās inflācijas tendenci izraisīt vēl lielāku inflāciju. Tā var rasties, ja darba devējiem neizdodas vienoties ar darbiniekiem par viņu algām. Kamēr darbinieki pieprasa algu paaugstināšanu, lai pasargātu savu labklājību no gaidāmās inflācijas, darba devēji ir spiesti palielināt to ražotās produkcijas izmaksas. Tā rezultātā veidojas sevi pastiprinošs cikls, kura ietvaros darbinieki pieprasa arvien lielākas algas, reaģējot uz preču un pakalpojumu cenu kāpumu, un cikls turpinās.
Inflācijas risinājumi
Kvantitatīvās mīkstināšanas pretstats ir kvantitatīvā stiprināšana – monetārā politika, kas var mazināt inflāciju, samazinot naudas daudzumu. Tomēr ir maz pierādījumu tam, ka kvantitatīvā stiprināšana ir labs inflācijas risinājums. Praksē vairums centrālo banku kontrolē inflāciju, paaugstinot procentu likmes.
Augstākas procentu likmes
Jo augstākas ir procentu likmes, jo vairāk izmaksā naudas aizņemšanās. Tā rezultātā kredīti kļūst mazāk pievilcīgi patērētājiem un uzņēmumiem. Patērētāju līmenī augstākas procentu likmes mudinās ierobežot tēriņus, tāpēc samazināsies pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem.
Šajos periodos veidojas tendence uzkrāt līdzekļus, un šis laiks ir izdevīgs tiem, kas aizdod naudu, lai pelnītu procentus. Tomēr šādi var tikt mazināta ekonomikas izaugsme, jo uzņēmumi un privātpersonas ar lielu piesardzību ņem kredītus ieguldījumiem vai tēriņiem.
Fiskālās politikas izmaiņas
Ja valdības, piemēram, palielina iekasējamo ienākumu nodokli, cilvēku rīcībā esošie ienākumi atkal samazinās. Attiecīgi samazinās arī pieprasījums tirgū, un tam teorētiski vajadzētu samazināt inflāciju. Tomēr tas ir bīstams ceļš, jo sabiedrība var negatīvi reaģēt uz nodokļu palielinājumu.
Inflācijas mērīšana ar cenu indeksu
PCI aprēķinā ņem vērā dažādu patēriņa preču cenas, nosakot mājsaimniecību iegādāto preču un pakalpojumu groza vidējo svērto vērtību. Periodiski veicot mērījumus, šo rādītāju pēc tam var salīdzināt ar vēsturiskajiem datiem. Tādas iestādes kā ASV Darba statistikas birojs (BLS) apkopo šos datus no veikaliem visā valstī, lai nodrošinātu pēc iespējas precīzākus aprēķinus.
Piemēram, PCI "bāzes gadā" aprēķinos varētu būt 100, bet pēc diviem gadiem – 110. Tad varētu secināt, ka divu gadu laikā cenas ir paaugstinājušās par 10 %.
Inflācijas priekšrocības un trūkumi
Pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka inflāciju būtu vēlams izskaust pilnībā. Taču tā joprojām ir mūsdienu ekonomikas neatņemama sastāvdaļa, tāpēc patiesība ir daudz sarežģītāka. Apskatīsim dažas inflācijas priekšrocības un trūkumus.
Inflācijas priekšrocības
Palielināti izdevumi, ieguldījumi un aizņēmumi
Kā jau minējām iepriekš, zems inflācijas līmenis var būt labvēlīgs ekonomikai, veicinot tēriņus, ieguldījumus un aizņemšanos. Preces vai pakalpojumus ir lietderīgāk iegādāties nekavējoties, jo inflācijas dēļ nākotnē ar tādu pašu daudzumu skaidrās naudas pirktspēja būs mazāka.
Lielāka peļņa
Inflācija mudina uzņēmumus pārdot savas preces un pakalpojumus par augstākām cenām, lai pasargātu sevi no inflācijas ietekmes. Šāds cenu paaugstinājums ir pilnībā attaisnots, taču vienlaikus uzņēmēji var paaugstināt cenas nedaudz vairāk nekā nepieciešams, lai gūtu papildu peļņu.
Inflācija ir labāka par deflāciju
Kā jau var noprast no nosaukuma – deflācija ir pretstats inflācijai, un tai raksturīga cenu pazemināšanās laika gaitā. Tā kā cenas pazeminās, pircēji ir motivēti atlikt pirkumus, jo tuvākajā nākotnē cenas varētu būt izdevīgākas. Tas var negatīvi ietekmēt ekonomiku, mazinot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem.
Vēsturiski deflācijas periodi ir izraisījuši augstu bezdarba līmeni un pievēršanos taupīšanai, nevis tērēšanai. Lai arī tas ne vienmēr kaitē fiziskām personām, deflācijai ir tendence kavēt ekonomikas izaugsmi.
Inflācijas trūkumi
Valūtas devalvācija un hiperinflācija
Ir sarežģīti noteikt optimālo inflācijas līmeni, un nespēja inflāciju kontrolēt var radīt katastrofālas sekas. Galu galā tas sagrauj cilvēku labklājību: ja šodien zem matrača tev ir noglabāti 100 000 ASV dolāru skaidrā naudā, tad pēc desmit gadiem šīs naudas pirkstpēja būs kritusies.
Nenoteiktība
Ja inflācijas līmenis ir augsts, var pieaugt nenoteiktība. Privātpersonas un uzņēmumi nav pārliecināti par ekonomikas turpmāko attīstību, tāpēc ar piesardzību attiecas pret savu naudu – ieguldījumu ir mazāk un ekonomika attīstās lēnāk.
Valdības iejaukšanās
Noslēgumā
Inflācijas rezultātā cenas laika gaitā paaugstinās, izraisot dzīves dārdzības pieaugumu. Tā ir parādība, ko esam pieņēmuši, – galu galā, to atbilstoši kontrolējot, inflācija var būt izdevīga ekonomikai.
Mūsdienu pasaulē vislabākie līdzekļi šķiet elastīga fiskālā un monetārā politika, kas ļauj valdībām pielāgoties, lai kontrolētu cenu pieaugumu. Tomēr šīs politikas ir ļoti rūpīgi jāīsteno, pretējā gadījumā tās var nodarīt ekonomikai vēl lielāku kaitējumu.