Fiskālā politika

Fiskālā politika ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu, kā varas iestādes pielāgo nodokļu likmes un naudas izlietojumu valstī. Tā palīdz uzraudzīt un galu galā ietekmēt valsts ekonomiku, nosakot, kā tiek iegūti un izmantoti valsts līdzekļi.

Kā fiskālās politikas piemēru var minēt palielinātus valdības izdevumus un nodokļu samazināšanu, lai palielinātu kopējo pieprasījumu, vienlaikus samazinot budžeta pārpalikumu. Fiskālās politikas īstenošana ietekmē dažādas cilvēku grupas ekonomikā. Šī procedūra balstās uz pieņēmumu, ka, palielinot vai samazinot valsts izdevumus un nodokļu līmeņus, valdība var ietekmēt makroekonomisko produktivitāti. 

Šī ietekme var pozitīvi ietekmēt ekonomiku vairākos aspektos. Piemēram, tā var palielināt nodarbinātības līmeni, kontrolēt inflāciju un saglabāt naudas vērtību relatīvi veselīgā līmenī. Tomēr tā var radīt arī negatīvas sekas, ja netiek atbilstoši ieviesta, jo īpaši valstīs ar augstu korupcijas līmeni.

Vairums fiskālās politikas mehānismu balstās uz nodokļiem. Tas ir galvenokārt tāpēc, ka nodokļi ietekmē to, cik daudz līdzekļu valdībai ir pieejami katrā sabiedrības jomā. Nodokļi var ietekmēt arī to, cik daudz naudas valsts iedzīvotājs ir gatavs tērēt. 

Šajā kontekstā politiku veidotāji bieži saskaras ar būtisku izaicinājumu – nepieciešamību izlemt, cik lielā mērā varas iestādēm būtu jāiesaistās ekonomikā. Lai gan par šo tēmu pastāvīgi norit diskusijas, daļa ekonomistu un politologu uzskata, ka veselīgas sabiedrības uzturēšanai ir nepieciešams noteikts valdības iejaukšanās līmenis.