Melnās pirmdienas un akciju tirgus sabrukumu skaidrojums

Kas ir "melnā pirmdiena"?

"Melnā pirmdiena" ir termins, ar kuru raksturo pēkšņo un ievērojamo akciju tirgus sabrukumu, kas notika 1987. gada 19. oktobrī. Dova-Džonsa akciju indekss (DJIA) – indekss, kas raksturo ASV akciju tirgus darbības rādītājus, – nokritās par vairāk nekā 22 %. Nedēļu pirms šī sabrukuma bija vērojami vēl divi lieli kritumi.

Dova-Džonsa akciju indeksa rādītāji "melnās pirmdienas" periodā

"Melnā pirmdiena" iezīmēja globālā akciju tirgus lejupslīdes sākumu. Tā bija viena no dramatiskākajām dienām, kas līdz šim piedzīvotas akciju tirgos.

Kopējais tirdzniecības apjoms biržās bija tik liels, ka tā laika datori nespēja tikt galā ar negaidīti lielo slodzi. Orderi stundām palika neizpildīti, un apjomīgi līdzekļu pārskaitījumi aizkavējās.

Parasti tik vērienīgam sabrukumam seko reakcija arī nākotnes līgumu un iespēju līgumu tirgos. Šis sabrukums būtiski ietekmēja arī globālos tirgus. Līdz mēneša beigām vairums nozīmīgāko indeksu visā pasaulē nokritās par 20-30 %.

Ar terminu "melnā pirmdiena" parasti apzīmē tirgus sabrukumu 1987. gadā. Tomēr to mēdz attiecināt arī uz citiem nopietniem tirgus sabrukumiem.

Kas izraisa tirgus sabrukumu?

Parasti akciju tirgus sabrukumu izraisa vairāku faktoru kopums. Interesanti, ka pirms 1987. gada "melnās pirmdienas" nebija nekādu būtisku paziņojumu vai ziņu. Tomēr dažādu faktoru kombinācija radīja panikas un nedrošības atmosfēru. Kādi bija šie faktori?

Pirmkārt, tā bija datorizēto tirdzniecības sistēmu ieviešana. Mūsdienās vairumu tirdzniecības darbību veic datori, taču tā nav bijis vienmēr. Līdz 20. gs. 80. gadiem akciju tirgus parasti bija visai trokšņaina un pārpildīta vieta, kur tirgotāji centās apmainīt aktīvus turpat biržas tirdzniecības zālē.

Ņujorkas fondu biržas (NYSE) tirdzniecības zāle 1963. gadā pirms datorizēto tirdzniecības sistēmu ieviešanas. Avots: ASV Kongresa bibliotēka. Pielāgots oriģinālais attēls.

Tomēr 20. gs. 80. gados tirdzniecībā arvien vairāk sāka izmantot datorprogrammatūru. Pāreja uz datorizētu tirdzniecību nodrošināja ievērojami ātrākus tirdzniecības procesus, pateicoties sistēmām, kas dažu sekunžu laikā spēja izvietot tūkstošiem orderu. Protams, šie jauninājumi vairoja arī straujas cenu svārstības. Mūsdienu tirdzniecības boti var pārvietot triljoniem dolāru dažu sekunžu laikā pēc negaidītu ziņu parādīšanās.

Kā cēloņi tiek minēti arī citi faktori, piemēram, tirdzniecības deficīts ASV, saspringtās starpvalstu attiecības un citi ģeopolitiskie apstākļi. Tāpat notikuma sekas un nopietnību noteikti pastiprināja arī plašsaziņas līdzekļu pieaugošā ietekme.

Jāpiebilst, ka, lai arī visi šie faktori varēja veicināt tirgus sabrukumu, lēmumus jebkurā gadījumā pieņēma cilvēki. Tirgus psiholoģijai ir liela nozīme straujas akciju pārdošanas tendencēs, ko nereti izraisa vienkārši masveida panika.

Kas ir drošinātājs?

Pēc "melnās pirmdienas" notikumiem ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ieviesa vairākus mehānismus, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos. Vai, ja nebūtu iespējams pilnībā novērst šādus gadījumus, lai vismaz censtos mazināt to ietekmi.

Viens no šiem risinājumiem ir drošinātājs. Tas ir regulējošs pasākums, kas aptur tirdzniecību, ja cena sasniedz noteiktu procentuālo līmeni attiecībā pret dienas sākuma cenu. Lai arī šis konkrētais gadījums attiecas uz ASV, drošinātāji ir ieviesti arī daudzos citos tirgos.

Drošinātāji attiecas uz galvenajiem indeksiem, piemēram, Dova-Džonsa vai S&P 500 indeksu, kā arī atsevišķiem vērtspapīriem. To darbības princips ir šāds.

Ja S&P 500 indekss tirdzniecības dienas laikā pazeminās par vairāk nekā 7 %, tirdzniecība tiek uz 15 minūtēm apturēta un pēc tam atsākta. To sauc par 1. līmeņa drošinātāju. Ja tirgū ir vērojams turpmāks samazinājums, sasniedzot 13 % no dienas sākuma līmeņa, tirdzniecība atkal tiek apturēta. To sauc par 2. līmeņa drošinātāju. Pēc 15 minūtes ilga pārtraukuma tirdzniecība tiek atsākta. Ja cena sasniedz līmeni, kas ir par 20 % zemāks salīdzinājumā ar cenu tirgus atvēršanas brīdī, tirdzniecība tiek apturēta uz atlikušo dienas daļu. To sauc par 3. līmeņa drošinātāju.

Drošinātāju priekšrocības un trūkumi

Lai gan drošinātāji var visai efektīvi novērst pēkšņu tirgus sabrukumu, viedoklis par tiem mēdz būt pretrunīgs.

Drošinātājus mēdz kritizēt saistībā ar to negatīvo ietekmi uz tirgu, apgalvojot, ka tie patiesībā padara tirgus sabrukumus vēl smagākus. Kāpēc tā? Tā kā iepriekš noteiktie procentuālie līmeņi ir balstīti uz cenām tirgus atvēršanas brīdī, tā ir publiski pieejama informācija. Līdz ar to tie var ietekmēt orderu izvietošanu un pie noteiktiem cenas līmeņiem var mākslīgi pazemināt likviditāti orderu žurnālā.

Samazināta likviditāte var izraisīt lielāku svārstīgumu, jo var nebūt pietiekami daudz orderu, kas amortizētu negaidīti lielo piedāvājumu. Kritiķi iebilst, ka bez drošinātāju ietekmes uz likviditātes aspektiem tirgos būtu daudz vieglāk sasniegt dabisku līdzsvaru.

Attiecībā uz tādiem globālā tirgus indeksiem kā S&P 500 drošinātāji tiek iedarbināti tikai lejupslīdes gadījumā. No otras puses, atsevišķiem vērtspapīriem tos var aktivizēt arī augšupejas apstākļos.

Kā sagatavoties tirgus sabrukumam?

Tirgus būtības un pūļa psiholoģijas dēļ tirgus sabrukums ir praktiski neizbēgams. Un tomēr – ko iespējams darīt, lai tam sagatavotos?

Apsver iespēju izveidot ieguldījumu plānu vai vispārēju tirdzniecības stratēģiju. Ja tirgū ir vērojams sabrukums un daudzi investori panikā pārdod savus aktīvus, ir svarīgi saglabāt mieru un racionālu pieeju un izvairīties no emociju vadītu lēmumu pieņemšanas. Šajā nolūkā ir svarīgi izveidot ilgtermiņa ieguldījumu plānu vai tirdzniecības stratēģiju, kas ļautu izvairīties no impulsīviem lēmumiem.

Vēl viens risinājums ir zaudējumu apturēšanas orderu izmantošana. Veiksmīgam tirgotājam noteikti ir jāparūpējas par aizsardzību pret zaudējumiem īstermiņa tirdzniecības darījumos. Tomēr ilgtermiņa investori to dara pārsteidzoši reti. Pat tad, ja zaudējumu apturēšanas orderos ir paredzēta rezerve lielākām cenas svārstībām, tie var pasargāt no smagiem zaudējumiem tirgus sabrukuma gadījumā.

Globālā mērogā tirgus sabrukumi līdz šim vienmēr ir bijuši īslaicīgi. Lai gan ekonomikas lejupslīde var ilgt vairākus gadus, tirgi pēc tam parasti atgūstas. Palūkojoties pietiekami senā pagātnē, ir redzams, ka globālā ekonomika gadsimtiem ilgi ir konsekventi augusi, un šīs korekcijas ir īslaicīgas.

Dova-Džonsa akciju indeksa rādītāji laikā no 1915. gada līdz 2020. gadam

Lai arī šis novērojums var būt pareizs attiecībā uz globālajiem tirgiem, kas saistīti ar ekonomisko izaugsmi, tas neattiecas uz kriptovalūtu tirgiem. Blokķēdes nozare ir salīdzinoši jauna, un kriptovalūtas ir riskanta aktīvu kategorija. Līdz ar to dažas kriptovalūtas pēc smaga tirgus sabrukuma vairs neatgūstas.

Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!

Citas ievērojamas "melnās pirmdienas"

1929. gada 28. oktobris

Akciju tirgu sabrukums pirms Lielās depresijas 20. gs. 30. gados. Ņemot vērā ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku, šis akciju tirgus sabrukums, kas norisinājās 1929. gada rudenī, bija līdz šim postošākais.

2008. gada 29. septembris

Akciju tirgos sākās sabrukums pēc mājokļu tirgus burbuļa plīšanas ASV. Galu galā tas noveda pie Lielās recesijas 21. gs. pirmās desmitgades beigās un otrās desmitgades sākumā. Ja vēlies uzzināt vairāk, lasi rakstu 2008. gada finanšu krīzes skaidrojums.

2020. gada 9. marts

Tā bija sliktākā diena ASV akciju tirgū kopš Lielās recesijas, un to veicināja koronavīrusa pandēmija un naftas cenu kari. Tajā laikā tas bija lielākais vienas dienas kritums kopš 2008. gada. Tomēr, kā redzēsi nākamajā rindkopā, šis rekords noturējās tikai vienu nedēļu.

2020. gada 16. marts

Bailes par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku joprojām pastiprinājās. Tā rezultātā ASV tirgus piedzīvoja vēl straujāku vienas dienas kritumu nekā pirms nedēļas notikušajā tirgus sabrukumā. Šo dienu var uzskatīt par sākotnējā šoka kulmināciju saistībā ar koronavīrusa ietekmi uz finanšu tirgiem.

Noslēgumā

Rezumējot – "melnā pirmdiena" bija nopietns tirgus sabrukums 1987. gadā. Kā minējām, šo terminu var attiecināt arī uz citiem akciju tirgus sabrukuma gadījumiem, piemēram, 1929., 2008. un 2020. gadā.

Pēc "melnās pirmdienas" notikumiem tika ieviests jauns regulējums, lai mazinātu akciju tirgus strauja sabrukuma ietekmi. Viens no iedarbīgākajiem un arī pretrunīgākajiem mehānismiem ir drošinātājs, kas aptur tirdzniecību brīdī, kad tiek sasniegts iepriekš noteikts zaudējumu procentuālais līmenis.

Kā iespējams sagatavoties neizbēgamam tirgus sabrukumam? Padomā par iespējamajiem scenārijiem un izveido atbilstošu ieguldījumu plānu vai tirdzniecības stratēģiju. Risku pārvaldība, portfeļa diversifikācija un tirgus psiholoģija ir daži no tematiem, kuru apgūšana var palīdzēt izvairīties no lieliem zaudējumiem tirgus sabrukuma laikā.