Kas ir iespēju līgumi?
Kas ir iespēju līgumi?
SākumsRaksti
Kas ir iespēju līgumi?

Kas ir iespēju līgumi?

Vidēji sarežģītas tēmas
Publicēts Jun 3, 2019Atjaunināts Mar 16, 2022
9m
Iespēju līgums ir līgums, kas tirgotājam piešķir tiesības iegādāties vai pārdot kādu aktīvu par iepriekš noteiktu cenu konkrētā datumā vai pirms tā. Lai arī tas izklausās līdzīgi nākotnes līgumiem, iespēju līgumu gadījumā tirgotājiem nav pienākuma izpildīt savas atvērtās pozīcijas. 
Iespēju līgumi ir atvasinātie instrumenti, kuru pamatā var būt dažādi aktīvi – tostarp akcijas vai kriptovalūtas. Šos līgumus ir iespējams atvasināt arī no finanšu indeksiem. Parasti iespēju līgumus izmanto esošo pozīciju risku mazināšanai vai spekulatīvai tirdzniecībai.


Kā darbojas iespēju līgumi?

Ir divi galvenie iespēju līgumu veidi – pārdošanas iespēju līgumi un pirkšanas iespēju līgumi. Pirkšanas iespēju līgumu īpašniekiem ir tiesības iegādāties pamata aktīvu, bet pārdošanas iespēju līgumi piešķir tiesības to pārdot. Līdz ar to tirgotāji parasti izmanto pirkšanas iespēju līgumus tad, ja paredz pamata aktīva cenas paaugstināšanos, bet pārdošanas iespēju līgumus gadījumā, ja uzskata, ka cena pazemināsies. Pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumus – vai pat abu veidu līgumu kombināciju – var izmantot arī cerībā, ka cenas saglabās stabilitāti, tādējādi liekot likmes par labu tirgus svārstīgumam vai pret to.

Iespēju līgums sastāv vismaz no četriem komponentiem: izmēra, beigu termiņa, izpildes cenas un prēmijas. Ordera izmērs nozīmē tirgojamo līgumu skaitu. Beigu termiņš ir datums, pēc kura tirgotājs vairs nevar izpildīt savu iespēju līgumu. Izpildes cena ir cena, par kādu aktīvs tiks iegādāts vai pārdots (gadījumā, ja līguma pircējs nolems to izpildīt). Visbeidzot, prēmija ir iespēju līguma tirdzniecības cena. Tā ir summa, kas investoram ir jāmaksā, lai iegūtu izvēles tiesības. Tātad pircēji iegādājas līgumus no to sastādītājiem jeb pārdevējiem atbilstoši noteiktajai prēmijas maksai, kas pastāvīgi mainās, tuvojoties līguma beigu termiņam.

Vienkārši izsakoties – ja izpildes cena ir zemāka par tirgus cenu, tirgotājs var iegādāties pamata aktīvu ar atlaidi un pēc tam, iekļaujot aprēķinos prēmiju, var izvēlēties, vai izpildīt līgumu peļņas gūšanas nolūkā. Taču tad, ja izpildes cena ir augstāka par tirgus cenu, līguma turētājam nav iemesla to izpildīt un šāds līgums tiek uzskatīts par bezjēdzīgu. Ja līgums netiek izpildīts, pircējs zaudē tikai pozīcijas atvēršanas brīdī samaksāto prēmiju.

Svarīgi piebilst, ka, lai gan pircēji var izvēlēties izpildīt vai neizpildīt savus pirkšanas vai pārdošanas iespēju līgumus, līgumu sastādītājiem jeb pārdevējiem pircēju lēmumi ir saistoši. Ja pirkšanas iespēju līguma pircējs nolemj izpildīt savu līgumu, pārdevējam ir pienākums pārdot līguma pamata aktīvu. Un līdzīgi – ja tirgotājs iegādājas pārdošanas iespēju līgumu un nolemj to izpildīt, līguma pārdevējam ir pienākums iegādāties pamata aktīvu no līguma turētāja. Tas nozīmē, ka līgumu sastādītāji ir pakļauti lielākam riskam nekā pircēji. Pircēju zaudējumi nevar pārsniegt samaksātās prēmijas apmēru, bet pārdevēji var zaudēt daudz vairāk atkarībā no aktīva tirgus cenas.

Daži līgumi piešķir tirgotājiem tiesības izpildīt savu iespēju līgumu jebkurā brīdī pirms tā beigu termiņa. Parasti tos sauc par Amerikas tipa iespēju līgumiem. Turpretī Eiropas tipa iespēju līgumus var izpildīt tikai to beigu termiņa dienā. Tomēr jāpiebilst, ka šie apzīmējumi nekādā veidā nav saistīti ar to ģeogrāfisko atrašanās vietu.


Iespēju līguma prēmija

Prēmijas apmēru ietekmē vairāki faktori. Vienkāršības labad pieņemsim, ka iespēju līguma prēmiju nosaka vismaz četri elementi: pamata aktīva cena, izpildes cena, līdz beigu termiņam atlikušais laiks un attiecīgā tirgus (vai indeksa) svārstīgums. Šiem četriem elementiem ir atšķirīga ietekme uz pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu prēmiju, kā redzams tālāk norādītajā tabulā.



Pirkšanas iespēju līguma prēmija

Pārdošanas iespēju līguma prēmija

Pieaugoša aktīva cena

Palielinās

Samazinās

Augstāka izpildes cena

Samazinās

Palielinās

Līdz termiņam atlikušā laika samazināšanās

Samazinās

Samazinās

Svārstīgums

Palielinās

Palielinās


Aktīva cenas un izpildes cenas ietekme uz prēmiju, kas maksājama pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu gadījumā, protams, ir pretēja. Savukārt, tuvojoties līguma beigu termiņam, prēmijas parasti kļūst mazākas abu veidu iespēju līgumiem. Galvenais iemesls ir tāds, ka samazinās iespējamība izpildīt līgumu tirgotājam izdevīgā veidā. No otras puses, lielāks svārstīgums parasti nozīmē prēmiju pieaugumu. Tādējādi iespēju līguma prēmiju ietekmē šo un citu faktoru kombinācija.


Iespēju līgumu grieķu indikatori

Iespēju līgumu grieķi indikatori ir instrumenti, ar kuriem var izmērīt dažus no faktoriem, kas ietekmē līguma cenu. Konkrētāk, tās ir statistiskās vērtības, ko izmanto, lai mērītu konkrēta līguma risku, ņemot vērā dažādus pamatā esošus mainīgos lielumus. Tālāk ir norādīti daži no galvenajiem grieķu indikatoriem un īss apraksts par to, ko šie instrumenti mēra:

  • Delta: mēra to, cik lielā mērā mainās iespēju līguma cena attiecībā pret pamata aktīva cenu. Piemēram, ja Delta ir 0,6, tas nozīmē, ka prēmijas cena mainās par 0,60 $, ja aktīva cena mainās par 1 $.

  • Gamma: Delta izmaiņu rādītājs laika gaitā. Tātad, ja Delta mainās no 0,6 uz 0,45, tad iespēju līguma Gamma ir 0,15.

  • Tēta: mēra cenas izmaiņas, par vienu dienu samazinoties līguma atlikušajam ilgumam. Šis indikators parāda, cik lielas ir paredzamās prēmijas izmaiņas, tuvojoties iespēju līguma beigu termiņam.

  • Vega: mēra līguma cenas izmaiņas, ja par 1 % mainās pamata aktīva prognozētais svārstīgums. Šī indikatora pieaugums parasti atspoguļo gan pirkšanas, gan pārdošanas iespēju līgumu cenas paaugstināšanos.

  • Ro: mēra sagaidāmās cenas izmaiņas saistībā ar procentu likmju svārstībām. Paaugstinoties procentu likmēm, parasti pirkšanas iespēju līgumu cena paaugstinās, bet pārdošanas iespēju līgumu cena pazeminās. Līdz ar to Ro vērtība ir pozitīva pirkšanas iespēju līgumiem un negatīva pārdošanas iespēju līgumiem.


Izplatīti pielietojuma scenāriji

Risku ierobežošana

Iespēju līgumus plaši izmanto kā risku ierobežošanas instrumentus. Ļoti vienkāršs risku ierobežošanas stratēģijas piemērs tirgotājiem ir pārdošanas iespēju līgumu iegāde akcijām, kas viņiem jau pieder. Ja to krājumu kopējā vērtība cenas krituma rezultātā samazinās, pārdošanas iespēju līgums var palīdzēt mazināt zaudējumus.

Piemēram, pieņemsim, ka Alise iegādājas 100 akcijas par cenu 50 $ cerībā, ka šo akciju tirgus cena paaugstināsies. Tomēr, lai mazinātu akciju cenas krituma risku, viņa nolemj iegādāties pārdošanas iespēju līgumu ar izpildes cenu 48 $, samaksājot 2 $ prēmiju par katru akciju. Ja tirgū iestāsies lejupejoša tendence un akciju cena samazināsies līdz 35 $, Alise varēs izpildīt savu līgumu un tādējādi mazināt savus zaudējumus, pārdodot katru akciju par 48 $, nevis 35 $. Taču tad, ja tirgū izveidosies augšupejoša tendence, viņai nenāksies obligāti izpildīt līgumu un viņa būs zaudējusi tikai samaksāto prēmiju (2 $ par katru akciju).

Šajā gadījumā Alises peļņas/zaudējumu slieksnis būs pie cenas 52 $ (50 $ + 2 $ par akciju), bet maksimālie zaudējumi tiks ierobežoti līdz -400 $ (200 $, kas samaksāti par prēmijām, un vēl 200 $, ja viņa pārdos katru akciju par 48 $).


Spekulatīvā tirdzniecība

Iespēju līgumus plaši izmanto arī spekulatīvajā tirdzniecībā. Piemēram, ja tirgotājs uzskata, ka aktīva cena drīz paaugstināsies, viņš var iegādāties pirkšanas iespēju līgumu. Ja aktīva cena pārsniegs izpildes cenu, tirgotājs varēs izpildīt iespēju līgumu un iegādāties šo aktīvu ar atlaidi. Ja aktīva cena pārsniedz izpildes cenu vai ir zemāka par to, kā rezultātā līgums nodrošina peļņu, saka, ka iespēju līgums ir ar pozitīvu iekšējo vērtību. Līdzīgi – ja tiek sasniegts peļņas/zaudējumu slieksnis, uzskata, ka līgumam ir neitrāla iekšējā vērtība, bet zaudējumu gadījumā saka, ka līgumam ir negatīva iekšējā vērtība.


Pamata stratēģijas

Iespēju līgumu tirdzniecībā var izmantot dažādas stratēģijas, kas balstītas uz četrām pamata pozīcijām. Kā pircējs tu vari iegādāties pirkšanas iespēju līgumu (tiesības iegādāties aktīvu) vai pārdošanas iespēju līgumu (tiesības pārdot aktīvu). Kā pārdevējs tu vari pārdot pirkšanas vai pārdošanas iespēju līgumus. Kā minējām, pārdevējiem ir pienākums pārdot vai iegādāties aktīvus, ja līguma turētājs nolemj līgumu izpildīt.

Atšķirīgās iespēju līgumu tirdzniecības stratēģijas ir balstītas uz dažādām iespējamajām pirkšanas un pārdošanas līgumu kombinācijām. Daži no galvenajiem šādu stratēģiju piemēriem ir aizsargājošie pārdošanas iespēju līgumi, pirkšanas iespēju līgumi ar segumu un vienlaicīgas pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumi.

  • Aizsargājošie pārdošanas iespēju līgumi: ietver pārdošanas iespēju līguma iegādi aktīvam, kas tirgotājam jau pieder. Tā ir Alises izmantotā riska ierobežošanas stratēģija apskatītajā piemērā. To sauc arī par portfeļa apdrošināšanu, jo tādējādi investors aizsargā savus līdzekļus pret iespējamu lejupslīdi, vienlaikus paturot savus krājumus gadījumā, ja aktīva cena paaugstināsies.

  • Pirkšanas iespēju līgumi ar segumu: ietver pirkšanas iespēju līguma pārdošanu aktīvam, kas tirgotājam jau pieder. Investori izmanto šo stratēģiju, lai gūtu papildu ienākumus (iespēju līgumu prēmijas) no saviem līdzekļiem. Līguma neizpildes gadījumā viņi nopelna prēmiju un patur savus aktīvus. Turpretī, ja līgums tiek izpildīts sakarā ar tirgus cenas paaugstināšanos, viņiem ir pienākums pārdot savas pozīcijas.

  • Vienlaicīgas pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumi ("straddle"): ietver pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu iegādi vienam un tam pašam aktīvam ar identiskām izpildes cenām un beigu termiņiem. Tādējādi tirgotājs var gūt peļņu pie nosacījuma, ka aktīva cena pietiekamā apmērā novirzās uz jebkuru pusi. Vienkārši izsakoties, tirgotājs liek likmes uz to, ka tirgū notiks svārstības.
  • Vienlaicīgas pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumi ("strangle"): ietver gan pirkšanas, gan pārdošanas iespēju līgumu iegādi ar negatīvu iekšējo vērtību (proti, izpildes cena ir augstāka par tirgus cenu pirkšanas iespēju līgumiem un zemāka par tirgus cenu pārdošanas iespēju līgumiem). Būtībā "strangle" tipa stratēģija līdzinās "straddle" tipa stratēģijai, taču ar zemākām pozīcijas izveides izmaksām. Tomēr, lai gūtu peļņu, izmantojot šo stratēģiju, ir nepieciešamas lielākas cenas svārstības.


Priekšrocības

  • Piemēroti tirgus risku ierobežošanai.

  • Nodrošina lielāku elastību spekulatīvajā tirdzniecībā.

  • Ļauj izmantot vairākas kombinācijas un tirdzniecības stratēģijas ar unikāliem riska/ieguvuma modeļiem.

  • Iespējams gūt peļņu dažādos tirgus apstākļos – augšupejošas vai lejupejošas tendences laikā un pat tirgū bez izteiktas tendences.

  • Var izmantot, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar pozīciju atvēršanu.

  • Sniedz iespēju vienlaikus veikt vairākus tirdzniecības darījumus.


Trūkumi

  • Darbības principi un prēmijas aprēķins ne vienmēr ir viegli saprotami.

  • Ietver augstus riskus, jo īpaši – līgumu pārdevējiem.

  • Sarežģītākas tirdzniecības stratēģijas, salīdzinot ar tradicionālajiem risinājumiem.

  • Iespēju līgumu tirgos parasti ir zems likviditātes līmenis, tāpēc tie vairumam tirgotāju ir mazāk pievilcīgi.

  • Iespēju līgumu prēmijas ir ļoti svārstīgas un parasti samazinās, tuvojoties līguma beigu termiņam.


Iespēju līgumi un nākotnes līgumi

Gan iespēju līgumi, gan nākotnes līgumi ir atvasinātie instrumenti, un tāpēc to izmantošanas iespējas zināmā mērā ir līdzīgas. Taču, neraugoties uz līdzībām, to norēķinu mehānisms būtiski atšķiras.

Atšķirībā no iespēju līgumiem, nākotnes līgumi vienmēr tiek izpildīti, sasniedzot līguma beigu termiņu, – tas nozīmē, ka līguma turētājam ir juridisks pienākums veikt pamata aktīva (vai attiecīgās vērtības naudas izteiksmē) apmaiņu. Turpretī iespēju līgumi tiek izpildīti tikai tad, ja tā nolemj līguma turētājs. Ja līguma turētājs (pircējs) izpilda iespēju līgumu, līguma sastādītājam (pārdevējam) ir pienākums tirgot pamata aktīvu.


Noslēgumā

Kā liecina nosaukums, iespēju līgumi sniedz investoram iespēju izvēlēties iegādāties vai pārdot aktīvu nākotnē neatkarīgi no tirgus cenas. Šie līgumi ir ļoti daudzpusīgi, un tos var izmantot dažādās situācijās – ne tikai spekulatīvajā tirdzniecībā, bet arī risku ierobežošanas stratēģiju ietvaros. 

Tomēr ir svarīgi piebilst, ka tirdzniecība ar iespēju līgumiem un citiem atvasinātajiem instrumentiem ietver daudz risku. Tāpēc pirms šī veida līgumu izmantošanas tirgotājiem ieteicams apgūt to darbības principus. Tāpat nepieciešama laba izpratne par pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu dažādajām kombinācijām un riskiem, kas saistīti ar katru stratēģiju. Tirgotājiem ieteicams izmantot arī risku pārvaldības stratēģijas un veikt tehnisko un fundamentālo analīzi, lai ierobežotu iespējamos zaudējumus.