Pagātne un tagadne
2008. gadā pasaules ekonomiku satricināja finanšu krīze. Tagad, pēc desmit gadiem, cilvēki prāto, kā ir mainījušies noteikumi un, kas ir svarīgāk, kā turpmāk izvairīties no šāda veida ekonomikas krīzes.
Sākumā tā bija augsta riska hipotekāro kredītu tirgus krīze, bet vēlāk tā izvērtās par plaša mēroga globālu finanšu krīzi un recesiju. Sākot no lieliem glābšanas pasākumiem līdz to izraisītai ekonomikas lejupslīdei – daudzi tagad apšauba iepriekš šķietami uzticamās globālās banku sistēmas stabilitāti un pārskatāmību.
Kas notika šīs finanšu krīzes laikā?
2008. gada finanšu krīzi sauc par lielāko ekonomisko katastrofu kopš Lielās depresijas, un tai bija postoša ietekme uz pasaules ekonomiku. Tās rezultātā radās tā sauktā Lielā recesija, kuras ietekmē samazinājās mājokļu cenas un krasi pieauga bezdarba līmenis. Krīzes atstātās sekas bija milzīgas, un tās vēl šodien ietekmē finanšu sistēmas.
ASV vairāk nekā astoņi miljoni pilsoņu zaudēja darbu, postošas sekas bija apmēram 2,5 miljoniem uzņēmumu, kā arī tikai divu gadu laikā tika atņemti teju četri miljoni ieķīlāto mājokļu. Dažādi aspekti – no pārtikas trūkuma līdz ienākumu nevienlīdzībai – daudziem ir likuši zaudēt ticību šai sistēmai.
Recesija oficiāli beidzās 2009. gadā, bet daudzi turpina ciest vēl ilgi pēc tās, it īpaši ASV. Bezdarba līmenis 2009. gadā sasniedza 10 % un pirmskrīzes līmenī atgriezās tikai 2016. gadā.
Kas izraisīja Lielo recesiju?
Attiecībā uz cēloņiem var minēt vairākus faktorus. Veidojās "absolūtā vētra", un, kad tā bija sasniegusi galējo robežu, sākās finanšu krīze. Finanšu iestādes izsniedza augsta riska aizdevumus (galvenokārt hipotēkas), kas galu galā noveda pie milzīgiem, nodokļu maksātāju finansētiem glābšanas pasākumiem.
2008. gada finanšu krīzes patiesais cēlonis ir ļoti sarežģīts, bet ķēdes reakciju, kas atklāja finanšu sistēmas trūkumus, uzsāka Amerikas mājokļu tirgus. Tam sekoja uzņēmuma "Lehman Brothers" bankrots, kas nodarīja kaitējumu Amerikas un Eiropas ekonomikai. Savukārt šis gadījums padarīja banku potenciālos trūkumus zināmus sabiedrībai. Tas arī radīja ievērojamus traucējumus visā pasaulē, jo pasaules ekonomika ir savstarpēji saistīta.
Kāpēc tas ir svarīgi mūsdienās?
Lai gan finanšu krīze notika pirms desmit gadiem, cilvēkus joprojām māc bažas. Šīs recesijas ietekme vēl aizvien ir jūtama, un pasaules ekonomikas atgūšanās ir bijusi samērā vāja, salīdzinot ar vēsturiskajiem standartiem. Atkal tiek piedāvāti augsta riska aizdevumi un, lai gan saistību neizpildes rādītāji mūsdienās ir zemi, tas var ļoti ātri mainīties.
Regulējošās iestādes apgalvo, ka pasaules finanšu sistēma kopš 2008. gada ir mainījusies un drošības pasākumi ir ievērojami uzlaboti. Tādēļ daudzi uzskata, ka pasaules finanšu sistēma mūsdienās ir spēcīgāka nekā pirms desmit gadiem.
Savukārt citi joprojām prāto, vai šāda veida ekonomikas krīze varētu notikt vēlreiz. Vienkāršā atbilde ir "jā" – iespējams ir jebkas. Lai gan tika veiktas daudzas izmaiņas un stājās spēkā jauni noteikumi, joprojām pastāv būtiskas problēmas.
Jāpiebilst, ka 2008. gada finanšu krīze mums atgādina politikas nozīmīgumu. 2008. gada notikumus būtībā izraisīja regulējošo iestāžu, politiķu un politikas veidotāju lēmumi, kas tika pieņemti pirms vairākiem gadiem. Gan slikti kontrolētu regulējošo iestāžu, gan uzņēmējdarbības kultūras ietekmes ziņā Lielā recesija nebūt nav mums aiz muguras.
Bitcoin un citu kriptovalūtu attīstība
2008. gada finanšu krīze akcentēja dažus riskus, kas saistīti ar tradicionālo banku sistēmu, un 2008. gadā arī radās Bitcoin – pirmā kriptovalūta.
Atšķirībā no bezseguma valūtām, piemēram, ASV dolāra vai Lielbritānijas mārciņas, Bitcoin un citas kriptovalūtas ir decentralizētas, tātad tās nekontrolē kādas valsts valdība vai centrālā banka. Tā vietā jaunu kriptovalūtu vienību veidošanu nosaka iepriekš definētu noteikumu kopums (protokols).
Bitcoin protokols un tā pamatā esošais darba apliecinājuma konsensa algoritms nodrošina, ka jaunu kriptovalūtas vienību izdošana notiek saskaņā ar regulāru grafiku. Precīzāk sakot, jaunu kriptovalūtas vienību ģenerēšana ir atkarīga no procesa, kuru sauc par ieguvi. Ieguvēji ir atbildīgi ne tikai par jaunu kriptovalūtas vienību ieviešanu sistēmā, bet arī par tīkla aizsardzību, verificējot un apstiprinot darījumus.
Turklāt protokolā ir noteikts fiksēts maksimālais apjoms, kas garantē, ka pasaulē vienmēr kopā būs tikai 21 miljons Bitcoin. Tas nozīmē, ka Bitcoin esošā un turpmākā apjoma ziņā nav gaidāmi nekādi pārsteigumi. Turklāt Bitcoin ir atvērtais pirmkods, tāpēc ikviens var ne tikai aplūkot, bet arī iesaistīties un piedalīties tā attīstībā.
Noslēgumā
Lai gan kopš 2008. gada finanšu krīzes ir pagājuši desmit gadi, cilvēki nav aizmirsuši to, cik trausla patiesībā ir starptautiskā banku sistēma. Mēs nevaram būt par to pilnībā pārliecināti, bet tas, visticamāk, ir viens no iemesliem tādu decentralizētu digitālo valūtu kā Bitcoin izveidei.
Kriptovalūtām ir vēl tāls attīstības ceļš priekšā, bet tās noteikti sniedz reālu alternatīvu tradicionālajai bezseguma valūtu sistēmai. Šāds alternatīvais ekonomikas tīkls var sniegt finansiālo neatkarību, kad tās trūkst, un tam pavisam noteikti ir potenciāls nākotnē veidot labāku sabiedrību.