Pieci tehniskajā analīzē izmantotie pamata indikatori
Saturs
Ievads
1. Relatīvais spēka indekss (RSI)
2. Mainīgā vidējā vērtība (MVV)
3. Mainīgā vidējā konverģences atšķirība (MACD)
4. Stohastiskais RSI (StochRSI)
5. Bolindžera joslas (BB)
Noslēgumā
Pieci tehniskajā analīzē izmantotie pamata indikatori
SākumsRaksti
Pieci tehniskajā analīzē izmantotie pamata indikatori

Pieci tehniskajā analīzē izmantotie pamata indikatori

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Mar 2, 2020Atjaunināts Sep 23, 2022
8m

Īsumā

Indikatori ir "ieroči", kas ietilpst pieredzējušu tehnisko analītiķu arsenālā. Katrs var izvēlēties rīkus, kas vislabāk atbilst individuālajam tirdzniecības stilam, un laika gaitā pilnveidot savas prasmes. Daži dod priekšroku tirgus dinamikas analīzei, bet citi izvēlas koncentrēties uz svarīgāko tirgus informāciju vai mērīt svārstīgumu.

Kuri tad ir labākie tehniskie indikatori? Katra tirgotāja atbilde būs atšķirīga. Ko viens uzskata par efektīvāko indikatoru, cits nekad neizmanto. Tomēr ir daži ļoti populāri indikatori – piemēram, tālāk uzskaitītie (RSI, MVV, MACD, StochRSI un BB).

Vai vēlies uzzināt vairāk par šiem indikatoriem un to izmantošanas iespējām? Turpini lasīt!


Ievads

Izmantojot tehniskos indikatorus, tirgotāji cenšas gūt labāku izpratni par aktīva cenas kustību. Ar šiem indikatoriem ir vieglāk identificēt modeļus, kā arī pirkšanas vai pārdošanas signālus aktuālajā tirgus vidē. Ir daudz dažādu indikatoru, un tie tiek plaši izmantoti dienas tirdzniecībā, uz svārstībām balstītajā tirdzniecībā un dažkārt pat ilgtermiņa investīcijās. Daži profesionāli analītiķi un pieredzējuši tirgotāji mēdz pat veidot savus indikatorus. Šajā rakstā sniegsim nelielu ieskatu populārākajos tehniskās analīzes indikatoros, kas var noderēt jebkura tirgotāja analītiskajā darbā.


1. Relatīvais spēka indekss (RSI)



RSI ir dinamikas indikators, kas parāda, vai aktīvs ir novērtēts pārāk augstu vai zemu. Tas tiek panākts, nosakot neseno cenas izmaiņu apmēru (standarta iestatījums ir 14 periodi – tātad 14 dienas, 14 stundas utt.). Pēc tam šie dati tiek attēloti kā oscilators ar vērtību diapazonā no 0 līdz 100.

Tā kā RSI ir dinamikas indikators, tas parāda ātrumu (dinamiku), ar kādu mainās cena. Ja dinamika palielinās, bet cena tikmēr paaugstinās, tas liecina par spēcīgu augšupejošu tendenci un arvien vairāk pircēju iesaistās tirgū. Turpretī, ja dinamika samazinās un cena vienlaikus paaugstinās, tas var liecināt, ka pārdevēji drīzumā varētu pārņemt kontroli pār tirgu.

Atbilstoši tradicionālajai RSI interpretācijai rādītājs, kas pārsniedz 70, liecina, ka aktīvs ir pārvērtēts, bet rādītājs zem 30 norāda, ka aktīvs ir novērtēts par zemu. Tādējādi galējas vērtības var liecināt par gaidāmu tendences maiņu vai tendencei pretēju kustību. Tajā pat laikā šīs vērtības nevajadzētu uztvert kā nepārprotamus pirkšanas vai pārdošanas signālus. Līdzīgi daudzām citām tehniskās analīzes (TA) metodēm, arī RSI var sniegt viltus vai maldinošus signālus, tāpēc vienmēr ir noderīgi pirms tirdzniecības darījuma veikšanas izvērtēt arī citus faktorus.
Vēlies uzzināt vairāk? Lasi mūsu rakstu par relatīvo spēka indeksu (RSI).


2. Mainīgā vidējā vērtība (MVV)



Mainīgā vidējā vērtība izlīdzina cenas kustību, atsijājot būtiskāko tirgus informāciju un akcentējot tendences virzību. Tā kā šis indikators ir balstīts uz pagātnes cenas datiem, to sauc par atpaliekošo indikatoru.

Divas visplašāk izmantotās mainīgās vidējās vērtības ir vienkāršā mainīgā vidējā vērtība (VMVV jeb MVV) un eksponenciālā mainīgā vidējā vērtība (EMVV). VMVV tiek atzīmēta grafikā, izmantojot cenas datus par konkrēto periodu un aprēķinot vidējo vērtību. Piemēram, 10 dienu VMVV tiek atzīmēta, aprēķinot vidējo cenu pēdējo 10 dienu periodā. Savukārt EMVV aprēķinos lielāka nozīme tiek piešķirta nesenākiem cenas datiem. Šī iemesla dēļ EMVV labāk atspoguļo nesenu cenas kustību.

Kā minējām, mainīgā vidējā vērtība ir atpaliekošais indikators. Jo ilgāks laika periods tiek skatīts, jo lielāka ir nobīde. Līdz ar to 200 dienu VMVV uz nesenām cenas kustībām reaģēs lēnāk nekā 50 dienu VMVV.

Tirgotāji bieži vien skata cenas saistību ar konkrētām mainīgajām vidējām vērtībām, cenšoties novērtēt aktuālo tirgus tendenci. Piemēram, ja cena ilgstoši saglabājas virs 200 dienu VMVV, tad daudzi tirgotāji uzskata, ka aktīvam ir raksturīgs tirgus ar pozitīvu tendenci.

Tirgotāji kā pirkšanas un pārdošanas signālus izmanto arī mainīgo vidējo vērtību krustpunktus. Piemēram, ja 100 dienu VMVV šķērso 200 dienu VMVV lejupejošā virzienā, tas tiek uzskatīts par pārdošanas signālu. Taču ko īsti nozīmē šāda līkņu krustošanās? Tā liecina, ka pēdējo 100 dienu vidējā cena tagad ir zemāka par pēdējo 200 dienu vidējo cenu. Ideja par pārdošanu ir balstīta uz to, ka cenas īstermiņa kustības vairs neatbilst augšupejošai tendencei, tāpēc tendence varētu mainīties pretējā virzienā.

Vēlies uzzināt vairāk? Lasi mūsu rakstu par mainīgajām vidējām vērtībām.


3. Mainīgā vidējā konverģences atšķirība (MACD)



MACD tiek izmantota, lai noteiktu aktīva dinamiku, ņemot vērā divu mainīgo vidējo vērtību savstarpējo attiecību. MACD sastāv no divām līknēm – MACD līknes un signāllīknes. MACD līkne tiek aprēķināta, no 12 EMVV atņemot 26 EMVV. Pēc tam to attēlo virs MACD līknes 9 EMVV – signāllīknes. Daudzi grafiku veidošanas rīki iekļauj arī histogrammu, kurā redzams attālums starp MACD līkni un signāllīkni. 

Aplūkojot atšķirību starp MACD un cenas kustību, tirgotāji var gūt priekšstatu par aktuālās tendences stiprumu. Piemēram, ja cena sasniedz augstāku augstāko punktu, bet MACD tikmēr veido zemāku augstāko punktu, tirgus tendence drīzumā varētu mainīties. Par ko šajā gadījumā liecina MACD? Tas liecina, ka cena paaugstinās, kamēr dinamika samazinās, tātad ir liela iespējamība, ka notiks tendences maiņa vai tendencei pretēja kustība.

Tirgotāji mēdz izmantot šo indikatoru arī, lai meklētu MACD līknes un signāllīknes krustpunktus. Piemēram, ja MACD līkne šķērso signāllīkni augšupejošā virzienā, tas varētu liecināt par pirkšanas signālu. Un pretēji – ja MACD līkne šķērso signāllīkni lejupejošā virzienā, tas varētu būt pārdošanas signāls.

MACD bieži vien izmanto apvienojumā ar RSI, jo abi šie indikatori mēra dinamiku, bet izmanto atšķirīgus faktorus. Tiek uzskatīts, ka tie abi var sniegt pilnīgāku tehnisko skatījumu uz tirgu.

Vēlies uzzināt vairāk? Lasi mūsu rakstu par MACD.



Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!



4. Stohastiskais RSI (StochRSI)



Stohastiskais RSI ir dinamikas oscilators, kuru izmanto, lai noteiktu, vai aktīvs ir novērtēts par zemu vai par augstu. Kā liecina nosaukums, tas ir no RSI atvasināts instruments, jo tā aprēķinos tiek izmantotas RSI vērtības, nevis cenas dati. Šo indikatoru aprēķina, izmantojot t. s. stohastiskā oscilatora formulu un parastās RSI vērtības. Parasti stohastiskā RSI vērtības atbilst diapazonam no 0 līdz 1 (vai no 0 līdz 100).

Tā kā StochRSI ir ātrāks un jutīgāks, tas var veidot daudz tirdzniecības signālu, kurus var būt grūti interpretēt. StochRSI parasti visefektīvāk darbojas tad, kad tā vērtība ir tuvu diapazona augšējai vai apakšējai robežai. 

StochRSI vērtība virs 0,8 parasti norāda uz pārvērtētu aktīvu, bet vērtība zem 0,2 var liecināt par nenovērtētu aktīvu. Nulle liecina, ka RSI konkrētajā periodā atrodas viszemākajā līmenī (noklusējuma iestatījums parasti ir 14). Savukārt vērtība 1 liecina, ka RSI vērtība atrodas visaugstākajā līmenī konkrētajā periodā.

Līdzīgi RSI indikatoram, arī pārvērtētam vai nenovērtētam aktīvam atbilstoša StochRSI vērtība nenozīmē, ka cenas tendence noteikti mainīsies. StochRSI gadījumā tas vienkārši norāda, ka RSI vērtības (no kā ir atvasinātas StochRSI vērtības) tuvojas to neseno mērījumu galējām vērtībām. Ir svarīgi arī paturēt prātā, ka StochRSI ir jutīgāks par RSI indikatoru, tāpēc tas biežāk rada viltus vai maldinošus signālus. 

Vēlies uzzināt vairāk? Lasi mūsu rakstu par stohastisko RSI.


5. Bolindžera joslas (BB)



Bolindžera joslas mēra tirgus svārstīgumu, kā arī pārvērtēta un nenovērtēta aktīva pazīmes. Šo indikatoru veido trīs līknes – VMVV (vidējā josla), augšējā un apakšējā josla. Situācijas var atšķirties, taču parasti augšējās un apakšējās joslas attālums no vidējās joslas ir vienāds ar divām standarta novirzēm. Svārstīgumam palielinoties vai samazinoties, attiecīgi mainīsies arī attālums starp šīm joslām.

Parasti – jo tuvāk cena atrodas augšējai joslai, jo tuvāk pārvērtēta aktīva situācijai ir vērtētais aktīvs. Un otrādi – jo tuvāk cena atrodas apakšējai joslai, jo tuvāk nenovērtēta aktīva situācijai ir konkrētais aktīvs. Cena lielākoties atrodas starp joslām, taču retos gadījumos tā var izvirzīties ārpus joslām –virzienā uz augšu vai uz leju. Lai gan to pašu par sevi nevar uzskatīt par tirdzniecības signālu, tas var liecināt par ārkārtējiem tirgus apstākļiem.

Vēl viens svarīgs ar BB saistīts jēdziens ir joslu sašaurināšanās. Tā notiek zema svārstīguma periodos, kad atstatums starp visām joslām kļūst pavisam mazs. Tas var liecināt par iespējamu tirgus svārstīgumu. Un pretēji – ja joslas ievērojami attālinās viena no otras, varētu būt gaidāms mazāk svārstīgs periods.

Vēlies uzzināt vairāk? Lasi mūsu rakstu par Bolindžera joslām.


Noslēgumā

Lai gan indikatori atspoguļo datus, ir svarīgi atcerēties, ka datu interpretācija ir subjektīvs process. Līdz ar to vienmēr ir vērts nedaudz atkāpties un padomāt, vai tavus lēmumus neietekmē kādi personiski aizspriedumi. Tas, ko viens tirgotājs uzskata par pirkšanas vai pārdošanas signālu, citam šķiet pavisam nebūtiska tirgus informācija. 

Kā ar vairumu tirgus analīzes metožu – arī indikatori visefektīvāk darbojas, ja tos izmanto, kombinējot ar citiem indikatoriem vai metodēm, piemēram, ar fundamentālo analīzi (FA).
Labākais veids, kā apgūt tehnisko analīzi (TA), ir daudz trenēties. Dodies uz platformu Binance un liec lietā savas jaunās zināšanas!