Īsumā
Likviditātes fondi ir viena no pamata tehnoloģijām pašreizējā DeFi ekosistēmā. Tie veido būtisku daļu no automatizētajiem tirgus veidotājiem (AMM), aizņēmumu un aizdevumu protokoliem, ienesīguma kultivēšanas, sintētiskajiem aktīviem, ķēdes apdrošināšanas, blokķēdes spēlēm utt.
Pati par sevi šī ideja ir pavisam vienkārša. Likviditātes fonds būtībā ir līdzekļi, kas apvienoti vienā lielā digitālā "kaudzē". Taču ko īsti var izdarīt ar šādu līdzekļu kopumu bezatļauju vidē, kur jebkurš var fondam pievienot likviditāti? Apskatīsim, kā DeFi jomā tiek izmantota ideja par likviditātes fondiem.
Ievads
Decentralizēto finanšu (DeFi) sektors ir radījis ievērojamu aktivitātes apjomu ķēdē. DEX apjomi var pienācīgi konkurēt ar apjomiem centralizētajās biržās. Uz 2020. gada decembri līdzekļi gandrīz 15 miljardu dolāru vērtībā ir iesaldēti DeFi protokolos. Ekosistēma strauji paplašinās līdz ar jaunu veidu produktiem.
Kā šāda paplašināšanās ir iespējama? Viena no tehnoloģijām, kas ir šo produktu pamatā, ir likviditātes fonds.
Kas ir likviditātes fonds?
Likviditātes fonds ir līdzekļu kopums, kas iesaldēts viedajā līgumā. Likviditātes fondi tiek izmantoti, lai veicinātu decentralizētu tirdzniecību, aizdevumu izsniegšanu un daudzas citas funkcijas, kuras apskatīsim pēc brīža.
Likviditātes fondi ir daudzu decentralizēto biržu (DEX) (piemēram, Uniswap) pamatā. Lietotāji, kurus sauc par likviditātes nodrošinātājiem (LN), pievieno fondam divus tokenus vienādā apjomā, tādējādi veidojot tirgu. Apmaiņā pret ieguldītajiem līdzekļiem viņi pelna tirdzniecības komisijas maksas par darījumiem, kas notiek attiecīgajā fondā, – atlīdzība ir proporcionāla viņu iemaksāto līdzekļu daļai kopējā fonda likviditātē.
Tā kā jebkurš var būt likviditātes nodrošinātājs, AMM padara tirgu pieejamāku.
Viens no pirmajiem protokoliem, kas izmantoja likviditātes fondus, bija Bancor, taču, Uniswap kļūstot populārākam, šī koncepcija piesaistīja arvien vairāk uzmanības. Citas populāras biržas, kas izmanto likviditātes fondus Ethereum tīklā, ir SushiSwap, Curve un Balancer. Šajās biržās likviditātes fondi ietver ERC-20 tokenus. Līdzīgi ekvivalenti Binance Smart Chain (BSC) tīklā ir PancakeSwap, BakerySwap un BurgerSwap, kur fondos ietilpst BEP-20 tokeni.
Likviditātes fondi un orderu žurnāli
Lai izprastu likviditātes fondu atšķirības, aplūkosim elektroniskās tirdzniecības pamata komponentu – orderu žurnālu. Vienkārši izsakoties, orderu žurnāls ir konkrētā brīdī atvērto orderu apkopojums konkrētā tirgū.
Sistēmu, kas piemeklē savstarpēji atbilstošos orderus, sauc par saskaņošanas programmu. Orderu žurnāls un saskaņošanas programma veido centralizētas biržas (CEX) pamatu. Šis modelis ir lieliski piemērots efektīvas aktīvu apmaiņas nodrošināšanai un ir ļāvis izveidot komplicētus finanšu tirgus.
Turpretī DeFi tirdzniecība ietver darījumu izpildi ķēdē, neiesaistot centralizētu iestādi, kas pārvaldītu līdzekļus. Tas rada problēmu saistībā ar orderu žurnāliem. Par visiem orderu žurnālā iekļautajiem darījumiem, ir jāmaksā gāzes komisijas maksa, tāpēc darījumu izpilde izmaksā daudz vairāk.
Arī tirgus veidotāju (tirgotāju, kas nodrošina likviditāti tirdzniecības pāriem) darbs ievērojami sadārdzinās. Tomēr jāatzīst, ka lielākā daļa blokķēžu nevar nodrošināt veiktspēju, kāda nepieciešama, lai katru dienu apstrādātu tirdzniecības darījumus miljardiem dolāru vērtībā.
Tas nozīmē, ka tādā blokķēdē kā Ethereum ir praktiski neiespējama birža ar ķēdes orderu žurnālu. Var izmantot sānķēdes vai 2. slāņa risinājumus, un pie tā norit aktīvs darbs. Tomēr pašreizējā izpildījumā tīkls nevar nodrošināt nepieciešamo veiktspēju.
Pirms iedziļināmies šajā tēmā, piebildīsim, ka pastāv DEX biržas, kas visai labi darbojas ar ķēdes orderu žurnāliem. Binance DEX ir izstrādāta Binance Chain ķēdē un īpaši paredzēta ātrai un lētai darījumu norisei. Vēl viens piemērs ir Project Serum, kas tiek izstrādāts Solana blokķēdē.
Tomēr, tā kā liela daļa kriptoaktīvu atrodas Ethereum tīklā, tos nevar tirgot citos tīklos, ja vien netiek izmantots starpķēžu savienojošais kanāls.
Kā darbojas likviditātes fondi?
Automatizētie tirgus veidotāji (AMM) ir mainījuši spēles noteikumus. Tā ir būtiska inovācija, kas ļauj veikt tirdzniecības darījumus ķēdē bez orderu žurnāla. Tā kā darījumu izpildei nav nepieciešams tiešs darījumu partneris, tirgotāji var atvērt un aizvērt pozīcijas tokenu pāriem, kas biržās ar orderu žurnālu būtu visai nelikvīdi.
Birža ar orderu žurnālu līdzinās vienādranga tirgum, kur pircēji un pārdevēji tiek savienoti, izmantojot orderu žurnālu. Piemēram, Binance DEX biržā tirdzniecība norit starp lietotājiem, jo darījumi tiek veikti tieši starp lietotāju makiem.
Tirdzniecība, izmantojot AMM, ir atšķirīga. AMM gadījumā tiek veikti lietotāja-līguma tipa darījumi.
Kā minējām, likviditātes fonds ir līdzekļu kopums, ko viedajā līgumā iemaksā likviditātes nodrošinātāji. Veicot darījumu AMM, nav nepieciešams darījumu partneris šī jēdziena tradicionālajā izpratnē. Tā vietā darījums tiek veikts, izmantojot likviditātes fondā esošo likviditāti. Lai iegādātos aktīvus, konkrētajā brīdī nav nepieciešams pārdevējs, bet gan tikai pietiekama likviditāte fondā.
Ja tu iegādājies jaunāko ēdienu tematikas kriptovalūtu Uniswap biržā, otrā pusē nav pārdevēja šī jēdziena tradicionālajā nozīmē. Tavu aktivitāti pārvalda algoritms, kas seko līdzi fondā notiekošajam. Arī cenas nosaka šis algoritms, ņemot vērā tirdzniecības darījumus, kas notiek fondā. Ja vēlies uzzināt vairāk par to, kā tas darbojas, lasi šo AMM rakstu.
Protams, likviditātei ir kaut kur jārodas, un likviditāti var nodrošināt jebkurš, tāpēc likviditātes nodrošinātājus zināmā mērā varētu uzskatīt par darījumu partneriem. Taču tas nav tāpat kā modelī ar orderu žurnālu, jo mijiedarbība notiek ar līgumu, kurš pārvalda konkrēto fondu.
Kādiem mērķiem tiek izmantoti likviditātes fondi?
Līdz šim mēs lielākoties apskatījām AMM, kas ir populārākais likviditātes fondu izmantošanas mērķis. Tomēr, kā minējām, likviditātes nodrošināšana ir pavisam vienkāršs jēdziens, kuru var izmantot dažādos veidos.
Daži no tiem ir ienesīguma kultivēšana un likviditātes ieguve. Likviditātes fondi ir pamatā automatizētām ienesīguma ģenerēšanas platformām kā, piemēram, yearn, kur lietotāji iegulda savus līdzekļus fondos, lai tie vēlāk tiktu izmantoti ienesīguma ģenerēšanai.
Jauno tokenu piešķiršana pareizajiem cilvēkiem ir ļoti sarežģīta problēma, ar ko saskaras kriptovalūtu projekti. Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem ir likviditātes ieguve. Būtībā tokeni tiek algoritmiski sadalīti lietotājiem, kuri iegulda savus tokenus likviditātes fondā. Pēc tam jaunizgatavotie tokeni tiek sadalīti proporcionāli katra lietotāja daļai fondā.
Jāpatur prātā – tie var būt arī tokeni no cita likviditātes fonda jeb fonda tokeni. Piemēram, ja tu nodrošini likviditāti Uniswap biržā vai aizdod līdzekļus platformā Compound, tu saņemsi tokenus, kas apliecina tavu daļu attiecīgajā fondā. Tev var būt iespēja iemaksāt šos tokenus citā fondā un gūt peļņu. Šīs ķēdes var kļūt visai sarežģītas, jo protokoli integrē savos produktos citu protokolu fondu tokenus utt.
Kā lietojuma piemēru var apskatīt arī pārvaldību. Dažkārt tokenu balsojumos ir noteikts ļoti augsts slieksnis, lai varētu virzīt formālu pārvaldības priekšlikumu. Savukārt, ja fondi tiek apvienoti, dalībnieki var apvienoties kopīga mērķa vārdā, kas, viņuprāt, ir nozīmīgs protokolam.
Vēl viens perspektīvs DeFi sektors ir apdrošināšana pret viedo līgumu risku. Arī daudzi šīs jomas risinājumi tiek nodrošināti, izmantojot likviditātes fondus.
Vēl modernāks likviditātes fondu izmantošanas veids ir finanšu produkta dalīšana daļās. Šis jēdziens ir aizgūts no tradicionālajām finansēm un ietver ideju par finanšu produktu sadalīšanu, ņemot vērā to riskus un atdevi. Šie produkti dod iespēju likviditātes nodrošinātājiem izvēlēties pielāgotus riska un atdeves profilus.
Arī sintētisko aktīvu izgatavošana blokķēdē ir atkarīga no likviditātes fondiem. Pievieno nodrošinājumu likviditātes fondam, savieno to ar uzticamu orākulu un būsi ieguvis sintētisku tokenu, kura vērtība piesaistīta tev vēlamajam aktīvam. Labi, patiesībā problēma ir sarežģītāka, taču pamatideja ir tieši tik vienkārša.
Kādas vēl varētu būt iespējas? Varētu būt vēl daudz citu pagaidām neatklātu veidu, kā izmantot likviditātes fondus, un viss ir atkarīgs no DeFi izstrādātāju izdomas.
➟ Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin (BTC) platformā Binance!
Ar likviditātes fondiem saistītie riski
Ja tu nodrošini likviditāti AMM, tev ir jāsaprot tāds jēdziens kā "īslaicīgie zaudējumi". Īsumā – tie ir zaudējumi dolāru izteiksmē, kas rodas, izvēloties nodrošināt likviditāti AMM, nevis uzkrāt attiecīgos aktīvus.
Ja tu nodrošini likviditāti AMM, tevi var skart īslaicīgie zaudējumi. Dažkārt tie ir mazi, taču citkārt – milzīgi. Ja tu apsver iespēju ieguldīt līdzekļus divpusējā likviditātes fondā, noteikti izlasi mūsu rakstu par to.
Jāpatur prātā arī ar viedajiem līgumiem saistītie riski. Ja tu iemaksā līdzekļus likviditātes fondā, tie atrodas šajā fondā. Tātad, lai arī tehniski nav nekādu starpnieku, kas glabātu tavus līdzekļus, pašu līgumu varētu uzskatīt par šo līdzekļu pārvaldnieku. Ja līgumā rodas kļūda vai tas tiek ļaunprātīgi izmantots, piemēram, ar ātrajiem aizdevumiem, tu vari uz visiem laikiem zaudēt savus līdzekļus.
Uzmanies arī no projektiem, kuru izstrādātājiem ir atļauja mainīt fonda pārvaldības noteikumus. Dažkārt izstrādātājiem ir administratora atslēga vai cita veida priviliģēta piekļuve viedā līguma kodam. Tas sniedz viņiem iespēju veikt ļaunprātīgas darbības, piemēram, pārņemt kontroli pār fondā esošajiem līdzekļiem. Izlasi mūsu rakstu par DeFi krāpniecību, lai tu spētu veiksmīgāk izvairīties no lietotāju apkrāpšanas un dažādām krāpniecības shēmām.
Noslēgumā
Likviditātes fondi ir viena no pamata tehnoloģijām, kas tiek izmantota pašreizējos DeFi tehnoloģiju risinājumos. Tie nodrošina decentralizētu tirdzniecību, aizdevumu izsniegšanu, ienesīguma ģenerēšanu un daudz ko citu. Šie viedie līgumi tiek izmantoti gandrīz visos DeFi aspektos un, visticamāk, tas nemainīsies arī nākotnē.