Kas ir automatizētais tirgus veidotājs (AMM)?
Sākums
Raksti
Kas ir automatizētais tirgus veidotājs (AMM)?

Kas ir automatizētais tirgus veidotājs (AMM)?

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Oct 8, 2020Atjaunināts Jun 9, 2023
6m

Īsumā

Automatizēto tirgus veidotāju var iztēloties kā robotu, kas vienmēr ir gatavs piedāvāt tev divu aktīvu apmaiņas cenu. Daži no tiem izmanto vienkāršu formulu (piemēram, Uniswap), bet citi – sarežģītākas (piem., Curve, Balancer u. c.).

Izmantojot AMM, tu vari veikt tirdzniecības darījumus bez nepieciešamības uzticēties, kā arī vari kļūt par "saimnieku", nodrošinot likviditāti likviditātes fondam. Tādējādi praktiski jebkurš var kļūt par tirgus veidotāju biržā un pelnīt komisijas maksas par likviditātes nodrošināšanu.

AMM risinājumiem patiesi ir izdevies izcīnīt savu nišu DeFi tirgū, pateicoties to lietošanas vienkāršībai un ērtībai. Šāda tirgus veidošanas decentralizēšana atbilst kriptovalūtu vīzijai.


Ievads

Decentralizētās finanses (DeFi) ir guvušas ārkārtīgi lielu interesi Ethereum un citās viedo līgumu platformās, piemēram, Binance Smart Chain. Ienesīguma kultivēšana ir kļuvusi par populāru risinājumu tokenu sadalē, tokenizēto BTC apjoms Ethereum tīklā aug, un izaugsmi piedzīvo arī ātrie aizdevumi.

Tikmēr tādiem automatizēto tirgus veidotāju protokoliem kā Uniswap ir raksturīgi pastāvīgi lieli apjomi un likviditāte, kā arī lietotāju skaita pieaugums.

Kā šīs biržas darbojas? Kāpēc var tik ātri un viegli izveidot tirgu jaunākajai nelielajai kriptovalūtai? Vai AMM tiešām var konkurēt ar tradicionālajām orderu žurnāla biržām? Noskaidrosim to!


Kas ir automatizētais tirgus veidotājs (AMM)?

Automatizētais tirgus veidotājs (AMM) ir decentralizētas biržas (DEX) protokola veids, kas aktīvu cenu noteikšanā izmanto matemātisku formulu. Tā vietā, lai izmantotu orderu žurnālu (kā tradicionālā biržā), aktīvu cena tiek noteikta atbilstoši algoritmam.

Šī formula katram protokolam var būt atšķirīga. Piemēram, Uniswap izmanto formulu x * y = k, kur x ir viena tokena daudzums likviditātes fondā, bet y ir otra tokena daudzums fondā. Šajā formulā k ir nemainīga konstante, kas nozīmē, ka fonda kopējā likviditāte vienmēr būs nemainīga. Citi AMM izmanto atšķirīgas formulas atbilstoši konkrētajam pielietojumam. Tomēr visiem AMM ir kopīgs tas, ka cenas tiek noteiktas algoritmiski. Ja pagaidām tas šķiet nedaudz mulsinoši, nesatraucies – beigās viss, visticamāk, kļūs saprotams. 
Tradicionālajā tirgus veidošanā parasti ir iesaistīti uzņēmumi ar milzīgiem resursiem un sarežģītām stratēģijām. Tirgus veidotāji palīdz tev iegūt labu cenu un mazu piedāvātās/pieprasītās cenas starpību tādās orderu žurnāla biržās kā Binance. Automatizētie tirgus veidotāji decentralizē šo procesu un būtībā ļauj ikvienam veidot tirgu blokķēdē. Kā tieši tas notiek? Turpini lasīt!


Kā darbojas automatizētais tirgus veidotājs (AMM)?

AMM darbojas līdzīgi orderu žurnāla biržām, jo arī tie izmanto tirdzniecības pārus – piemēram, ETH/DAI. Tomēr šajā gadījumā tev nav nepieciešama otra darījuma puse (otrs tirgotājs), lai varētu veikt darījumu. Tā vietā tu mijiedarbojies ar viedo līgumu, kas "izveido" tev tirgu.

Decentralizētā biržā – piemēram, Binance DEX – darījumi norisinās nepastarpināti starp lietotāju makiem. Ja tu pārdod BNB apmaiņā pret BUSD Binance DEX biržā, otrā pusē kāds veic BNB pirkšanas darījumu, izmantojot savus BUSD. To varētu nosaukt par vienādranga (P2P) darījumu. 
Turpretī AMM nodrošina lietotāja-līguma (P2C) tipa darījumus. Nav nepieciešams starpnieks tradicionālajā izpratnē, jo darījumi notiek starp lietotājiem un līgumiem. Tā kā nav orderu žurnāla, AMM gadījumā nav arī nekādu orderu veidu. Iegādājamā vai pārdodamā aktīva cena tiek noteikta, izmantojot formulu. Tomēr jāpiebilst, ka daži nākotnē paredzamie AMM risinājumi varētu šo nepilnību novērst.

Tātad – starpnieki nav nepieciešami, bet kādam tomēr ir jāveido tirgus, vai ne tā? Pareizi. Likviditāte viedajā līgumā joprojām ir jānodrošina, un to dara lietotāji, kurus sauc par likviditātes nodrošinātājiem (LN).


Kas ir likviditātes fonds?


Likviditātes nodrošinātāji (LN) pievieno līdzekļus likviditātes fondos. Likviditātes fondu var iztēloties kā lielu naudas kaudzi, pret kuru tirgotāji var tirgoties. Apmaiņā par likviditātes nodrošināšanu protokolam LN pelna komisijas maksas no darījumiem, kas notiek viņu fondā. Uniswap gadījumā LN iemaksā divus tokenus vienādā vērtībā – piemēram, 50 % ETH un 50 % DAI ETH/DAI fondā.

Pagaidiet, tātad par tirgus veidotāju var kļūt jebkurš? Tieši tā! Līdzekļu ieskaitīšana likviditātes fondā ir pavisam vienkāršs process. Atlīdzības nosaka protokols. Piemēram, Uniswap v2 ietur no tirgotājiem 0,3 %, kas tieši nonāk pie LN. Citas platformas vai protokolu uzlabotās versijas var piemērot augstāku likmi, lai piesaistītu fondam vairāk likviditātes nodrošinātāju.

Kāpēc ir svarīgi piesaistīt likviditāti? AMM darbības princips nosaka: jo lielāka likviditāte fondā, jo mazāka novirze apjomīgākiem orderiem. Tas savukārt var atkal piesaistīt platformai lielāku apjomu, un cikls turpinās.

Dažādos AMM risinājumos novirzes problēmu apmērs atšķiras, taču minētais princips darbojas nemainīgi. Atceries – cenu nosaka algoritms. Vienkārši izsakoties, cenu nosaka tas, cik lielā mērā pēc darījuma mainās attiecība starp tokeniem likviditātes fondā. Ja šī attiecība mainās būtiski, veidosies liela novirze.

Iedziļinoties šajā mehānismā, pieņemsim, ka tu vēlies iegādāties visus ETH, kas ir pieejami ETH/DAI fondā platformā Uniswap. Tu to nemaz nevarētu izdarīt! Tev būtu jāmaksā arvien lielāka un lielāka maksa par katru papildu Ether, un tu joprojām nevarētu iegādāties visus ETH krājumus, kas atrodas fondā. Kāpēc? Jo ir spēkā formula x * y = k. Ja x vai y ir vienāds ar nulli, kas nozīmē, ka fondā ir nulle ETH vai DAI, vienādojums zaudē jēgu.

Taču tas nav viss, kas jāzina par AMM un likviditātes fondiem. Ja vēlies nodrošināt likviditāti AMM, ir jāpatur prātā vēl kas – tie ir īslaicīgie zaudējumi.


Kas ir īslaicīgie zaudējumi?

Īslaicīgie zaudējumi rodas, kad iemaksāto tokenu cenas attiecība mainās pēc to ieguldīšanas fondā. Jo lielāka ir cenas atšķirība, jo lielāki ir īslaicīgie zaudējumi. Šī iemesla dēļ AMM vislabāk darbojas ar tokenu pāriem, kam ir līdzīga vērtība, piemēram, ar stabilajām kriptovalūtām vai saistītās vērtības tokeniem. Ja pārī ietilpstošo aktīvu cenas attiecība iekļaujas samērā nelielā diapazonā, arī īslaicīgie zaudējumi ir niecīgi.

Turpretī, ja cenas attiecība mainās būtiski, likviditātes nodrošinātājiem varētu būt izdevīgāk vienkārši paturēt tokenus, nevis pievienot tos fondam. Tajā pat laikā tādi Uniswap fondi kā ETH/DAI, kas visai bieži saskaras ar īslaicīgiem zaudējumiem, ir spējuši gūt peļņu, pateicoties to uzkrātajām tirdzniecības komisijas maksām.

"Īslaicīgie zaudējumi" tomēr nav veiksmīgākais šīs parādības nosaukums. "Īslaicīgums" nozīmē, ka tad, ja aktīvu cenas atgriežas tajā līmenī, kādā tās bija iemaksas brīdī, zaudējumi tiek novērsti. Tomēr, izņemot līdzekļus pie atšķirīgas cenas attiecības nekā iemaksas brīdī, zaudējumi ir visnotaļ neatgriezeniski. Dažkārt zaudējumus var kompensēt ar tirdzniecības komisijas maksām, taču šie riski ir jāņem vērā.

Ievēro piesardzību, iemaksājot līdzekļus AMM, un pārliecinies, ka tev ir zināmas īslaicīgo zaudējumu sekas. Ja vēlies gūt padziļinātu izpratni par īslaicīgajiem zaudējumiem, lasi Pintail rakstu par šo tēmu.



Noslēgumā

Automatizētie tirgus veidotāji ir viens no DeFi pamatelementiem. Tie ļauj praktiski jebkuram ērti un efektīvi veidot tirgu. Lai arī tiem ir savi ierobežojumi salīdzinājumā ar orderu žurnāla biržām, to kopējais inovatīvais pienesums kriptovalūtu jomā ir nenovērtējams.

AMM joprojām atrodas agrīnā attīstības stadijā. Automatizētajiem tirgus veidotājiem, kurus pašlaik pazīstam un izmantojam (piem., Uniswap, Curve un PancakeSwap), ir elegants dizains, taču visai ierobežotas funkcijas. Nākotnē, visticamāk, pieredzēsim vēl daudz inovatīvu AMM risinājumu. Tā rezultātā vajadzētu mazināties komisijas maksām un sarežģījumiem, kā arī palelināties likviditātei ikvienam DeFi lietotājam.