Atruna: šis raksts sniedz vispārīgu informāciju, kas var palīdzēt aizsargāt DeFi lietotājus un investorus. Šis saraksts nav pilnīgs un nav uzskatāms par finanšu padomu. Binance Akadēmija neuzņemas atbildību par taviem ieguldījumu lēmumiem.
Īsumā
Tā kā arvien vairāk cilvēku sāk interesēties par aizraujošajām finanšu inovācijām, ko nodrošina DeFi, krāpnieki rod risinājumus to ļaunprātīgai izmantošanai.
DeFi jomā nedrīkst kļūdīties, jo parasti nav pienācīgu veidu, kā atgūt līdzekļus un saukt pie atbildības krāpniekus. Taču, ja tu zini, kam pievērst uzmanību, tu varētu mazināt iespējamību kļūt par krāpnieku upuri.
Ievads
Decentralizētās finanses (DeFi) piedāvā ļoti daudz inovatīvu risinājumu. Šķiet, ka ik minūti rodas jauni DeFi projekti, un ir ļoti grūti izsekot visam līdzi, kur nu vēl veikt rūpīgu izpēti (DYOR).
Bieži tiek pieminēts, ka blokķēdes ir bezatļauju tehnoloģija – būtībā tas nozīmē, ka blokķēdes ir publiskas. Nevienam nav nepieciešama atļauja, lai varētu tās izmantot, izstrādāt tām paredzētus risinājumus vai ieviest tajās projektus. Lai gan šis aspekts ir raksturīgs tādām kriptovalūtām kā Bitcoin, tam ir arī negatīvā puse.
Jebkurš var ieviest krāpnieciskus vai maldinošus projektus, un nekas neliedz tā rīkoties. Tehniski gan nevarētu teikt "nekas", jo mēs kā kopiena varam palīdzēt cits citam identificēt populārākos modeļus, kas atšķir likumīgas inovācijas no krāpniecības.
Tātad – kam būtu jāpievērš uzmanība?
Kāds ir konkrētā projekta mērķis?
Tas varētu šķist acīmredzams jautājums, jo īpaši tad, ja esi iesācējs DeFi jomā.
Taču vairums kriptoaktīvu nepiedāvā neko jaunu. Protams, ir arī ārkārtīgi aizraujošas inovācijas – tieši tās mēs galu galā meklējam! Taču daudzi jaunie projekti vienkārši cenšas izmantot DeFi jomai pievērsto uzmanību, nemaz necenšoties piedāvāt kaut ko inovatīvu.
Tātad viens no uzdodamajiem jautājumiem ir – vai šis projekts cenšas paveikt kaut ko jaunu un inovatīvu? Vai tas ar savu projektu sniedz pienesumu jaunajai digitālajai ekonomikai? Ar ko tas atšķiras no saviem konkurentiem? Vai tas piedāvā kādu unikālu vērtību?
Tie ir ļoti vienkārši un loģiski jautājumi. Taču, tos uzdodot, tu jau vari atsijāt lielu daļu krāpnieku.
Izstrādes aktivitātes
Vēl viena joma, kam pievērst uzmanību, ir izstrādātāju aktivitātes. DeFi ir cieši saistīta ar atvērtā pirmkoda ētiskajiem apsvērumiem.
Tātad, ja tev ir kādas zināšanas par programmēšanu, tu vari patstāvīgi apskatīt kodu. Tomēr atvērtā pirmkoda risinājumu priekšrocība ir tāda, ka tad, ja ir pietiekami liela interese par kādu projektu, citi noteikti pārbaudīs tā kodu. Tā rezultātā var atklāties, vai projekta komandai ir ļaunprātīgi nolūki.
Turklāt tu vari arī izpētīt izstrādes aktivitātes. Vai izstrādātāji pastāvīgi piegādā jaunu kodu? Lai gan ar šo aspektu ir iespējams manipulēt, tas joprojām var palīdzēt novērtēt, vai izstrādātāju nodomi ir īsti, vai arī viņi vienkārši cenšas ātri nopelnīt.
Viedo līgumu audits
Audits ir plaši apspriesta tēma saistībā ar viedajiem līgumiem un DeFi. Audita mērķis ir pārliecināties par koda drošību. Lai gan tā ir ļoti svarīga viedo līgumu izstrādes daļa, daudzi izstrādātāji izmanto savu kodu, neveicot nekādus auditus. Tas var ievērojami palielināt ar šo līgumu izmantošanu saistītos riskus.
Ir svarīgi piebilst, ka audits ir dārga procedūra. Likumīgi projekti lielākoties spēj samaksāt par auditu, bet krāpnieki parasti izlaiž šo posmu.
Vai tas nozīmē, ka projektu, kuram ir veikts audits, var pavisam droši izmantot? Nē. Audits ir nepieciešama procedūra, taču tā nekad nesniegs pilnīgu drošību. Vienmēr ir jāņem vērā riski, kas saistīti ar savu līdzekļu iemaksu viedajā līgumā.
Vai projekta dibinātāji ir anonīmi?
Kriptovalūtu pasaule balstās uz interneta sniegtās anonimitātes (un pseidonimitātes) brīvību. Galu galā mēs, visticamāk, tā arī neuzzināsim, kas patiesībā ir Satoshi Nakamoto – persona (vai grupa), kas izveidoja pirmo kriptovalūtu.
Taču komandas ar anonīmiem dibinātājiem nozīmē papildu risku, kas tev ir jāņem vērā. Ja tie izrādīsies krāpnieki, pastāv liela iespējamība, ka viņus nevarēs saukt pie atbildības. Lai gan ķēdes analīzes rīki kļūst arvien sarežģītāki, joprojām liela nozīme ir tam, vai uz spēles ir likta dibinātāju reputācija, kas saistīta ar viņu reālo identitāti.
Jāņem vērā, ka ne visi anonīmu komandu vadītie projekti ir krāpnieciski. Noteikti ir daudz piemēru likumīgiem projektiem, kurus vada anonīmas komandas. Taču, vērtējot projektus, ir jāņem vērā no komandas anonimitātes izrietošās sekas.
Rezumēsim – vai projekti ar anonīmiem dibinātājiem ir slikti? Nē. Vai projektus ar anonīmiem dibinātājiem ir grūtāk saukt pie atbildības par krāpniecību? Jā.
➟ Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin (BTC) platformā Binance!
Kā tiek izplatīti tokeni?
Tokenu ekonomika ir svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, veicot DeFi projekta izpēti. Viens no veidiem, kā krāpnieks var gūt peļņu, ir iegūt lielu apjomu tokena, mākslīgi paaugstināt tā cenu un tad ātri pārdot savus krājumus.
Kas notiks, ja atklātā tirgū tiks pārdoti, teiksim, 40-50-60 % no apgrozībā esošā apjoma? Tokena cena nokritīsies, zaudējot gandrīz visu tā vērtību. Lai gan to vien, ka projekta dibinātājiem pieder liels daudzums attiecīgo tokenu, daudzi neuzskata par brīdinājuma signālu, tas tomēr var radīt zināmas problēmas.
Papildus tokenu sadalījumam ir jāizvērtē arī tas, kā tokeni tiek izplatīti. Vai tiek rīkota ekskluzīva iepriekšpārdošana, kurā var piedalīties tikai pietuvinātās personas, kuras iegūst lielu daļu tokenu un pēc tam reklamē projektu sociālajos tīklos? Vai arī tiek rīkots sākotnējais kriptovalūtas piedāvājums (ICO)? Vai varbūt tiek rīkots sākotnējais biržas piedāvājums (IEO), kad kriptovalūtu birža riskē ar savu reputāciju? Vai tokenu izplatīšanai tiek izmantota izdale, kas var izraisīt lielu pārdošanas aktivitāti?
Ir daudz nianšu, kas jāņem vērā saistībā ar tokenu izplatīšanas modeļiem. Daudzos gadījumos ir grūti šo informāciju vispār iegūt, un arī tas var būt brīdinošs signāls. Taču, ja vēlies iegūt pilnīgu priekšstatu par kādu projektu, šī informācija ir absolūti nepieciešama.
Cik liela ir iespējamība, ka tā ir krāpnieciska shēma?
Ienesīguma kultivēšana (jeb likviditātes ieguve) ir jauns veids, kā ieviest DeFi tokenus. Daudzi jaunie DeFi projekti izmanto šo izplatīšanas metodi, jo tā var nodrošināt projektam labvēlīgus izplatīšanas rādītājus. Ideja ir tāda, ka lietotāji iesaldē savus līdzekļus viedajā līgumā un pretī saņem daļu no izgatavotajiem jaunajiem tokeniem.
Tu, iespējams, jau nojaut, kā tas beigsies. Daži projekti vienkārši paņems līdzekļus no likviditātes fonda. Citi izmantos sarežģītākas metodes vai apjomīgu iepriekšieguvi.
Turklāt jaunas alternatīvās kriptovalūtas bieži vien vispirms tiek tirgotas automatizētajos tirgus veidotājos (AMM), piemēram, Uniswap vai Sushiswap. Ja projekta komanda AMM platformā nodrošina lielu daļu likviditātes attiecīgajā tirdzniecības pārī, viņi tikpat labi var to izņemt, dramatiski ietekmējot tokena cenu. Parasti šādā gadījumā tokena cena nokrītas līdz nullei. Tā kā praktiski vairs nav tirgus, kurā pārdot tokenus, to mēdz saukt par lietotāju apkrāpšanu.
Noslēgumā
Neatkarīgi no tā, vai tu vēlies gūt "mežonīgo rietumu" cienīgu pieredzi ienesīguma kultivēšanā, vai arī vienkārši izmanto decentralizētos protokolus tirdzniecībai un aktīvu apmaiņai, DeFi krāpniecības shēmu netrūkst. Ceram, ka šī informācija palīdzēs tev veiksmīgāk identificēt negodīgus projektus un krāpniekus.
Vai tev joprojām ir jautājumi par DeFi tirgu un krāpniecības shēmām? Apskati mūsu jautājumu un atbilžu platformu Ask Academy, kur Binance kopienas dalībnieki atbildēs uz taviem jautājumiem.