Īsumā
AML regulējuma mērķis ir censties apturēt nelikumīgi iegūtu līdzekļi legalizāciju. Dažādu valstu valdības un starptautiskas organizācijas (piemēram, FATF) pieņem tiesību aktus cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija notiek, pārvēršot "netīru" naudu "tīrā". To var izdarīt, slēpjot līdzekļu izcelsmi, sajaucot šādus darījumus ar likumīgiem darījumiem vai ieguldot noziedzīgi iegūtus līdzekļus likumīgos aktīvos.
Kriptovalūtas ir pievilcīgs risinājums naudas "atmazgāšanai", jo tās nodrošina privātumu, sarežģī zagtu līdzekļu atgūšanu un nenodrošina pietiekamu normatīvo regulējumu. Liela mēroga kriptovalūtu konfiskācijas gadījumi liecina, ka noziedznieki pastāvīgi izmanto kriptovalūtas, lai legalizētu apjomīgas summas.
Binance un daudzas citas kriptovalūtu biržas izseko aizdomīgas aktivitātes AML atbilstības procedūru ietvaros un ziņo par tām tiesībaizsardzības iestādēm.
Ievads
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) regulējums palīdz apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu "atmazgāšanu". Tā ir obligāta prasība centralizētām kriptovalūtu biržām, lai veicinātu klientu drošību un cīnītos ar finanšu noziegumiem. Kriptovalūtu anonimitātes dēļ šīs nozares regulējums lielā mērā balstās uz klientu rīcības un identitātes uzraudzību.
Kas ir AML?
AML ietver regulējumu un normatīvos aktus, kas novērš noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvietošanu un legalizāciju. AML regulējums ir cieši saistīts ar Finanšu darījumu darba grupu (FATF), kas tika izveidota 1989. gadā ar mērķi veicināt starptautisko sadarbību. Piemēram, AML pasākumi ir vērsti pret teroristu darbības finansēšanu, nodokļu krāpniecību un starptautisko kontrabandu. Katrā valstī AML pasākumi atšķiras, taču pastāv centieni saskaņot standartus visā pasaulē.
Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, ir mainījušās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas metodes. Tā rezultātā AML programmatūra parasti spēj atpazīt aktivitātes, kas ir uzskatāmas par aizdomīgām. Šie brīdinājuma signāli un veiktie pasākumi ietver apjomīgus naudas pārskaitījumus, atkārtotu līdzekļu iemaksu kontā, kā arī novērošanas sarakstos iekļauto lietotāju kontrolpārbaudes. AML attiecas ne tikai uz kriptovalūtām. Jebkuru aktīvu vai bezseguma valūtu var uzraudzīt un kontrolēt atbilstoši AML prasībām.
Bija nepieciešams zināms laiks, lai pielāgotu kriptovalūtām piemērojamo regulējumu. Tā kā blokķēdes tehnoloģija pastāvīgi attīstās, AML procedūras un atbilstības pasākumi pastāvīgi mainās. Taču tas ne vienmēr tiek uztverts pozitīvi. Daudzi kriptovalūtu entuziasti augstu vērtē šī aktīva anonimitāti un decentralizāciju. Tāpēc dažkārt tiek uzskatīts, ka pastiprināts regulējums un lietotāju identitātes dokumentēšana ir pretrunā ar kriptovalūtu ētiskajiem apsvērumiem.
Kāda ir atšķirība starp AML un PSK?
"Pazīsti savu klientu" (PSK) pārbaudes ir obligāta prasība, ko finanšu iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem izvirza AML normatīvie akti. PSK ietvaros lietotājam ir jāiesniedz sava personīgā informācija, lai verificētu savu identitāti. Šis process rada atbildību par visiem lietotāja veiktajiem finanšu darījumiem. PSK ir proaktīva AML daļa, kas ietilpst klientu uzticamības pārbaudē. Tā atšķiras no citām AML procedūrām, kas reaktīvi izmeklē aizdomīgas aktivitātes.
Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija?
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija notiek, kad noziedznieki izmanto noziedzīgi iegūtus līdzekļus kā šķietami likumīgu naudu, ieguldījumus vai finanšu aktīvus. Šie ieņēmumi tiek gūti no noziegumiem, piemēram, narkotiku kontrabandas, terorisma un krāpniecības. Normatīvie akti un regulējums saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju katrā valstī atšķiras. Taču daudzu jurisdikciju un FATF mērķis ir veicināt šo noteikumu saskaņotību.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ietver trīs posmus:
Izvietošana: "netīrās" naudas iepludināšana finanšu sistēmā, piemēram, ar skaidras naudas darījumiem.
Sadalīšana: noziedzīgi iegūto līdzekļu pārvietošana, lai apgrūtinātu tās izsekošanu. Kriptovalūtu izmantošana ir viens no veidiem, kā noslēpt "netīrās" naudas izcelsmi.
Integrācija: likumīgu ieguldījumu un citu finanšu kanālu izmantošana, lai atgrieztu "netīro" naudu ekonomikā.
Kā tiek legalizēta noziedzīgi iegūtā nauda?
Augstāk minētos trīs posmus var īstenot vairākos veidos. Tradicionālā metode ir izveidot viltus čekus par darījumiem skaidrā naudā veikalos, restorānos un citviet. Privātpersona vai uzņēmums izmanto citus uzņēmumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Noziedznieki veido viltotus čekus un apmaksā tos ar "netīru" fizisko naudu, pārvēršot to par likumīgu ienākumu. Pēc tam šie iepludinātie līdzekļi tiek sajaukti ar īstiem darījumiem, apgrūtinot to nošķiršanu.
Taču mūsdienās nelikumīgie līdzekļi mēdz būt digitāli, nevis fiziskas naudas veidolā. Šīs atšķirības dēļ mainās arī naudas "atmazgāšanai" izmantotās metodes. Tagad pastāv vēl vairāk risinājumu, kā noslēpt un legalizēt "netīru" naudu. Piemēram, ir iespējams tieši pārskaitīt naudu, neizmantojot banku. Tādi maksājumu tīkli kā Paypal un Venmo sniedz papildu iespējas, ko var izmantot naudas atmazgātāji un kas jāuzrauga regulējošajām iestādēm.
Vēl sarežģītāku sitāciju padara anonimizēšanas tehnoloģijas, piemēram, VPN un kriptovalūtas. Var būt neiespējami sasaistīt konkrētu personu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aktivitāti. Viens no risinājums, kā ar to cīnīties, ir izsekot kriptovalūtai līdz pašam sākumam. Izsekojot blokķēdē dokumentētajām "pēdām" biržām, ir iespējams sasaistīt legalizētos līdzekļus ar kriptovalūtu biržas kontu vai bankas kontu, kas reģistrēts uz kādas personas vārda. Taču kriptovalūtu iegāde skaidrā naudā vai izmantojot vienādranga pakalpojumus sarežģī "netīrās" naudas iepludināšanas finanšu sistēmā un izņemšanas no tās izsekošanu.
Vēl viena plaši izmantota metode ir tiešsaistes azartspēļu vietnes. Noziedznieki iemaksā legalizējamo naudu tiešsaistes azartspēļu vietnes kontā. Pēc tam tie liek likmes, lai konts izskatītos likumīgs. Pēc tam tie izņem savus līdzekļus un iegūst "tīru" naudu. Parasti tiek izmantoti vairāki konti, lai neradītu aizdomas. Izmantojot vienu kontu ar lielām naudas summām, varētu tikt ierosināta AML pārbaude.
Kā tiek veikti AML pasākumi?
Regulējošo iestāžu vai kriptovalūtu biržu pamata aktivitātes var iedalīt trīs posmos:
1. Aizdomīgo aktivitāšu, piemēram, apjomīgu ienākošo vai izejošo pārskaitījumu, automātiska noteikšana un ziņošana par tām. Vēl kā piemēru var minēt neierastas aktivitātes, piemēram, izmaksu skaita palielināšanos, kontā, kurā parasti aktivitāte ir ļoti zema.
2. Izmeklēšanas laikā vai pēc tās lietotājam tiek liegta iespēja iemaksāt vai izmaksāt līdzekļus. Šīs darbības rezultātā tiek novērsta turpmāku līdzekļu legalizācijas aktivitāšu veikšana. Pēc tam izmeklētājs sagatavo ziņojumu par aizdomīgu aktivitāti (SAR).
3. Ja ir pierādījumi nelikumīgai aktivitātei, tiek informētas attiecīgās iestādes un iesniegti pierādījumi. Ja tiek konstatēti nozagti līdzekļi, tie iespēju robežās tiek atgriezti to sākotnējiem īpašniekiem.
Kriptovalūtu biržas parasti AML procedūru ietvaros rīkojas proaktīvi. Ņemot vērā atbilstības prasības, kas tiek izvirzītas kriptovalūtu nozarei, tādas biržas kā Binance mēdz rīkoties piesardzīgāk, nekā formāli tiek prasīts. Darījumu uzraudzība un pastiprināta uzticamības pārbaude ir divi galvenie rīki, kas tiek izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu apkarošanā.
Kas ir FATF?
FATF ir starptautiska organizācija, kuru izveidoja G7 cīņai pret terorisma finansēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tā kā ir izveidots standartu kopums, kas jāievēro valdībām visā pasaulē, naudas atmazgātājiem ir ārkārtīgi grūti atrast piemērotu jurisdikciju savām aktivitātēm.
Arī dažādu valstu valdību sadarbība veicina informācijas kopīgošanu un noziedznieku izsekošanu. Vairāk nekā 200 jurisdikcijas ir piekritušas ievērot FATF standartus. Veicot regulāras pārbaudes, FATF uzrauga visus dalībniekus, pārliecinoties, ka tie ievēro regulējuma prasības.
Kāpēc ir vajadzīgas AML procedūras kriptovalūtu nozarē?
Kriptovalūtu pseidonimitātes dēļ noziedznieki bieži tās izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas. Kriptovalūtu regulējums pozitīvi ietekmē to reputāciju un nodrošina piemērojamo nodokļu iekasēšanu. Uzlabojumi AML jomā nāk par labu likumīgajiem kriptovalūtu lietotājiem, taču visām iesaistītajām pusēm tie paredz nepieciešamību ieguldīt papildu darbu un laiku.
Saskaņā ar Reuters sniegto informāciju noziedznieki 2020. gadā, izmantojot kriptovalūtas, legalizēja "netīru" naudu aptuveni 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Kriptovalūtas ir piemērotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vairāku iemeslu dēļ:
1. Darījumi ir neatgriezeniski. Tiklīdz līdzekļi ir pārskaitīti, izmantojot blokķēdi, tos vairs nevar atgūt, ja vien to jaunais īpašnieks nenosūta šos līdzekļus atpakaļ. Policija un regulējošās iestādes nevar atgriezt tev tavus līdzekļus.
2. Kriptovalūtas nodrošina anonimitāti. Tādas kriptovalūtas kā Monero par prioritāti izvirza darījumu privātumu. Ir arī t. s. "maisītāju" pakalpojumi, kas pārvieto kriptovalūtu starp dažādiem makiem, lai apgrūtinātu to izsekošanu.
3. Normatīvais un nodokļu regulējums joprojām ir neskaidrs. Nodokļu uzraudzības iestādēm visā pasaulē joprojām ir grūtības efektīvi piemērot nodokļus kriptovalūtām, un noziedznieki to izmanto.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ar kriptovalūtām piemēri
Iestādēm ir zināmi panākumi noziedznieku, kas legalizē savus līdzekļus ar kriptovalūtu palīdzību, izsekošanā un notveršanā. 2021. gada jūlijā Apvienotās Karalistes policija konfiscēja kriptovalūtas aptuveni 250 miljonu ASV dolāru apmērā, kas tika izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Šī bija lielākā līdz tam notikusī kriptovalūtu konfiskācija Apvienotajā Karalistē (AK), pārspējot iepriekšējo AK rekordu – 158 miljonus ASV dolāru, kas tika konfiscēti vien dažas nedēļas iepriekš.
Tajā pat mēnesī Brazīlijas varas iestādes konfiscēja līdzekļus 33 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas tika izmantoti sarežģītā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas operācijā. Divas privātpersonas un 17 uzņēmumi bija iesaistīti kriptovalūtu iegādē, cenšoties slēpt nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Noziedzīgā organizācija dibināja šos uzņēmumus ar vienu mērķi. Arī kriptovalūtu biržas apzināti sadarbojās ar šīm noziedzīgajām organizācijām un neievēroja AML procedūras.
Kā Binance atbalsta AML?
Binance ir proaktīvi ieviesusi vairākus AML pasākumus, kas palīdz cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tostarp paplašinot savas AML noteikšanas un analīzes iespējas. Šīs aktivitātes ietilpst AML atbilstības programmā. Binance arī cieši sadarbojas ar starptautiskajām iestādēm, palīdzot saukt pie atbildības lielas kibernoziedznieku organizācijas.
Piemēram, Binance nodrošināja pierādījumus, kas ļāva apcietināt vairākus C10p izspiedējvīrusa grupas dalībniekus. Binance identificēja aizdomīgus darījumus un noziedzīgas aktivitātes, kas pēc tam tika izmeklētas. Varas iestādes izmantoja šo pētījumu sadarbībā ar starptautiskām aģentūrām ar mērķi identificēt līdzekļu legalizētājus, kas piedalījās izspiedējvīrusa uzbrukumos, tostarp Petya uzbrukumā.
Noslēgumā
Lai gan AML palielina laiku, kas jāvelta kriptovalūtu tirdzniecībai, ir svarīgi rūpēties par iesaistīto pušu drošību. Valdības un organizācijas diemžēl nevar novērst pilnīgi visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas aktivitātes, taču regulējuma ieviešana noteikti palīdz. Iespējamo līdzekļu legalizācijas aktivitāšu noteikšanai izmantotās tehnoloģijas attīstās, un nopietnas kriptovalūtu biržas atbildīgi attiecas pret savu lomu, palīdzot cīnīties pret noziedzību.