Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana (AML)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir plašs jēdziens, kas tiek izmantots likumos un noteikumos, kuru mērķis ir neļaut noziedzniekiem nelikumīgi iegūt naudu un pārvietot nelikumīgi iegūtos līdzekļus. Lai gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumi aptver daudz dažādu nelikumīgu aktivitāšu, dažas no būtiskākajām ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija un tirgus manipulācijas, izmantojot tādas metodes kā vienlaicīga pirkšana un pārdošana.

Likumi, kas ASV ir veicinājuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību ieviešanu, ir 1970. gadā pieņemtais Banku noslēpuma likums, 1986. gadā pieņemtais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontroles likums un 2001. gadā izdotais Terorisma apkarošanas likums (Patriot Act).

Likumu sarežģītības dēļ daudzas finanšu iestādes izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas programmatūru, lai atklātu apšaubāmas darbības. Šie programmatūras risinājumi veic dažādas funkcijas – no klientu vārdu salīdzināšanas ar valdības aizliegto lietotāju sarakstiem līdz atbilstības nodrošināšanai nepieciešamo ierakstu ģenerēšanai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas programmas tiek izmantotas arī kriptovalūtu nozarē. Daudzas kriptovalūtu biržas ir kopīgiem spēkiem centušās panākt atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumiem, tā kā regulējošās iestādes sāk pievērst lielāku uzmanību kriptovalūtu tirgum. Tomēr kriptovalūtu nozarē PSK un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības tiek kritizētas, argumentējot, ka atbilstība mazina privātumu un atceļ decentralizācijas priekšrocības, iekļaujot sensitīvus personas datus centralizētās datu bāzēs. Taču atbalstītāji uzskata, ka var izstrādāt risinājumus, kas vienlaikus nodrošinās atbilstību normatīvajām prasībām un aizsargās lietotāju privātumu.

Interesanta tendence saistībā ar atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un PSK prasībām kriptovalūtu ekosistēmā ir daudzu biržu centieni nodrošināt patstāvīgu regulējumu – arī tad, ja uz tām neattiecas spēkā esošais normatīvais regulējums. Ir bijuši pat gadījumi, kad uzņēmumi apvienojušies, izveidojot nozares organizācijas ar mērķi izveidot pašregulācijas sistēmas. Šāda brīvprātīga atbilstības nodrošināšana mazina nākotnes juridiskos riskus kriptovalūtu nozares uzņēmumiem un vienlaikus rada labvēlīgus apstākļus plašākam kriptovalūtu lietojumam.