Kriptovalūta

Digitālā valūta, kas tiek aizsargāta ar kriptogrāfiju un parasti tiek izmantota kā apmaiņas līdzeklis vienādranga (P2P) digitālajā ekonomiskajā sistēmā. Kriptogrāfisko paņēmienu izmantošana nodrošina, ka šīs sistēmas ir pilnībā aizsargātas pret krāpniecību un viltojumiem.

Pati pirmā kriptovalūta bija Bitcoin, ko 2009. gadā ieviesa izstrādātājs ar pseidonīmu Satoshi Nakamoto. Nakamoto mērķis bija izveidot inovatīvu elektronisko maksājumu sistēmu, kurā lietotāji varētu veikt savstarpējus digitālos finanšu darījumus bez tādiem starpniekiem kā bankas vai valsts iestādes.

Vairums kriptovalūtu sistēmu darbojas, izmantojot decentralizētu sistēmu, ko kopīgiem spēkiem uztur decentralizēts datoru tīkls. Katru datoru (vai ierīci), kas pievienojas tīklam, sauc par mezglu. Vienkārši izsakoties, mezgls ir jebkura fiziska ierīce, kas ir savienota ar tīklu un spēj sūtīt, saņemt un pārsūtīt informāciju. Katrs mezgls tiek klasificēts atbilstoši funkcijām, ko tas veic sistēmā. Piemēram, Bitcoin tīkls sastāv no vismaz septiņu dažādu veidu mezgliem, un mezglus, kas veic visas pieejamās funkcijas, sauc par pilnajiem mezgliem.

Kriptovalūtu sistēmas tiek uzskatītas par decentralizētām, jo tajās nav centralizētas varas. Tīkla mezgli ir izkaisīti pa visu pasauli, un kriptovalūtu vienību izdošana un pārvaldība ir balstīta uz iepriekš ieprogrammētiem algoritmiem un matemātiskiem apliecinājumiem. Tomēr katra kriptovalūta darbojas savā veidā, tāpēc pastāv atšķirīgi decentralizācijas līmeņi. Citiem vārdiem sakot, dažas kriptovalūtas ir vairāk decentralizētas nekā citas, jo to ietekmē tīkla uzbūve un mezglu izkārtojums.

Vairums kriptovalūtu sistēmu izmanto publisku, dalītu virsgrāmatu jeb blokķēdi, kas būtībā ir pastāvīgi augošs ierakstu reģistrs, kas ir ļoti noturīgs pret nesankcionētām izmaiņām. Kā liecina nosaukums, blokķēde sastāv no lineāras bloku ķēdes, un kriptovalūtu kontekstā tā nodrošina iespēju neatgriezeniski reģistrēt visus apstiprinātos darījumus (un ar tiem saistītos datus), aizsardzībai izmantojot kriptogrāfijas metodes. Vispārīgi izsakoties, katra kriptovalūta darbojas blokķēdē, kas darbojas saskaņā ar iepriekš definētu noteikumu kopumu (pamata protokolu). Protokols nosaka, kā blokķēdei un kriptovalūtas sistēmai vajadzētu darboties.