Blokķēde
Īsumā –
blokķēde ir digitāls datu ierakstu saraksts, kas pastāvīgi tiek papildināts. Šo sarakstu veido daudzi datu bloki, kas tiek sakārtoti hronoloģiskā secībā un ir saistīti un nodrošināti ar kriptogrāfiskiem apliecinājumiem.
Pirmais blokķēdes prototips
tika izveidots 20. gs. 90. gadu sākumā, kad datorzinātnieks Stjuarts Hābers (Stuart Haber) un fiziķis V. Skots Storneta (W. Scott Stornetta) pielietoja kriptogrāfiskās metodes bloku ķēdē, lai aizsargātu digitālos dokumentus pret datu falsifikāciju. Hābera un Stornetas darbs noteikti iedvesmoja Deiva Baiera (Dave Bayer), Hala Finnija (Hal Finney) un daudzu citu datorzinātnieku un kriptogrāfijas entuziastu darbu, kā rezultātā tika radīts
Bitcoin – pirmā decentralizētā elektroniskās naudas sistēma (jeb vienkārši pirmā
kriptovalūta). Bitcoin
tehnisko dokumentu 2008. gadā publicēja persona(-as) ar pseidonīmu
Satoshi Nakamoto.
Lai gan blokķēdes tehnoloģija ir senāka par Bitcoin, tā ir pamatā vairumam kriptovalūtu tīklu un darbojas kā decentralizēta, dalīta un publiska digitālā virsgrāmata, kas nodrošina visu iepriekš apstiprināto darījumu pastāvīgu uzskaiti (bloku ķēdē).
Blokķēdes darījumi tiek veikti globālā, decentralizētā vienādranga datoru (
mezglu) tīklā. Katrs mezgls glabā blokķēdes kopiju un palīdz nodrošināt tīkla darbību un drošību. Tas padara Bitcoin par decentralizētu digitālo valūtu, kas izmantojama visā pasaulē, ir noturīga pret cenzūru un darbojas bez trešo pušu starpniekiem.
Blokķēde kā dalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT) ir mērķtiecīgi veidota tā, lai būtu ļoti noturīga pret jebkādām modifikācijām un krāpniecību (piemēram, dubultajiem tēriņiem). Tas ir tāpēc, ka Bitcoin blokķēdi kā ierakstu datu bāzi nevar mainīt, neieguldot nesamērīgus elektroenerģijas un skaitļošanas resursus. Tas nozīmē, ka tīkls var īstenot ideju par "oriģinālajiem" digitālajiem dokumentiem, kas padara katru Bitcoin par ļoti unikālu, neatdarināmu digitālās valūtas veidu.
T. s.
darba apliecinājuma konsensa algoritms nodrošina Bitcoin sistēmas
Bizantijas kļūdu toleranci (BFT), kas nozīmē, ka blokķēde spēj nepārtraukti darboties kā decentralizēts tīkls, arī tad, ja daži dalībnieki (mezgli) darbojas negodprātīgi vai neefektīvi. Darba apliecinājuma konsensa algoritms ir Bitcoin
ieguves procesa pamata elements.
Blokķēdes tehnoloģiju var ieviest un izmantot arī citās jomās, piemēram,
veselības aprūpē, apdrošināšanā,
piegādes ķēdē,
lietu internetā (IoT) u. c. Lai gan to bija paredzēts izmantot kā dalīto virsgrāmatu decentralizētās sistēmās, to var izmantot arī centralizētās sistēmās, lai garantētu
datu integritāti vai samazinātu darbības izmaksas.