Īsumā – algoritms ir darbību kopums, kas nosaka darbību secību. To var raksturot arī kā komandu kopumu, kas paredzēts konkrēta mērķa sasniegšanai vai kādas problēmas atrisināšanai. Algoritmi galvenokārt tiek izmantoti un pētīti matemātikas un datorzinātņu jomās, taču tos var skatīt arī citā kontekstā, piemēram, saistībā ar bioloģiskajiem neironu tīkliem un elektroniskajām ierīcēm.
Datorzinātnē algoritms sastāv no nepārprotamu instrukciju secīga kopuma, kas liek datorprogrammām izpildīt dažādus uzdevumus. Tas var būt paredzēts vienkāršas darbības izpildei (piemēram, lai aprēķinātu divu skaitļu starpību) vai sarežģītākām darbībām (piemēram, lai atrastu labāko maršrutu starp diviem vai vairākiem ģeogrāfiskiem objektiem). Līdz ar to datoru algoritmi ir ļoti noderīgi dažādu uzdevumu izpildē – no aprēķiniem un datu apstrādes līdz pat lēmumu pieņemšanai.
Katrs algoritms sastāv no nemainīga sākuma un beigu punkta, ģenerējot rezultātus atbilstoši ievadītajai informācijai un veicot iepriekš noteiktas darbības. Ir iespējams apvienot vairākus algoritmus, lai veiktu sarežģītākus uzdevumus, taču tad ir nepieciešami arī apjomīgāki skaitļošanas resursi.
Algoritmus var vērtēt pēc to pareizības un efektivitātes. Pareizība nozīmē algoritma precizitāti un to, vai algoritms spēj atrisināt kādu problēmu. Efektivitāte ir saistīta ar resursu apjomu un laiku, kas algoritmam nepieciešami, lai izpildītu konkrētu uzdevumu. Daudzi datorzinātnieki izmanto matemātiskās analīzes metodi (asimptotiku), lai salīdzinātu dažādus algoritmus neatkarīgi no izmantotās programmēšanas valodas vai aparatūras.