Apjomā svērtās vidējās cenas (VWAP) skaidrojums
Sākums
Raksti
Apjomā svērtās vidējās cenas (VWAP) skaidrojums

Apjomā svērtās vidējās cenas (VWAP) skaidrojums

Sarežģītākas tēmas
Publicēts May 13, 2020Atjaunināts Dec 7, 2023
7m

Ievads

Tehniskie indikatori ir svarīga finanšu tirgu analīzes sastāvdaļa. Daļa no tiem attēlo dinamiku, piemēram, relatīvais spēka indekss (RSI), stohastiskais RSI jeb StochRSI vai MACD. Citus mēdz izmantot, lai atrastu grafikā potenciālos interesējošos punktus, – tāds ir, piemēram, Fibonači korekcijas rīks, paraboliskais SAR un Bolindžera joslas.

Taču kurš no tiem ir pats svarīgākais? Tas varētu būt apjoms. Apjomu var izmantot tendences apstiprināšanai, iespējamas tendences maiņas noteikšanai un daudzās citās stratēģijās.

VWAP apvieno apjoma spēku un cenas kustību, izveidojot praktisku un ērti lietojamu indikatoru. Tirgotāji var izmantot VWAP tendenču apstiprināšanai vai kā instrumentu, lai noteiktu piemērotus pozīciju atvēršanas un aizvēršanas brīžus.

Izpētīsim, kas ir VWAP, kā tas darbojas un kā tirgotāji var to iekļaut savā tirdzniecības stratēģijā.


Kas ir VWAP?

VWAP ir apjomā svērtā vidējā cena (no angļu "volume-weighted average price"). Kā liecina nosaukums, tā ir aktīva vidējā cena konkrētajā periodā, svērta pēc apjoma.

vwap grafika piemērs


VWAP par īpaši spēcīgu indikatoru padara apjoma iekļaušana vidējās cenas aprēķinos. Daļa tirgotāju uzskata, ka svarīgākais rādītājs ir apjoms, ja neskaita pašu cenas kustību. VWAP spēja apvienot vienā indikatorā divus svarīgus rādītājus padara to par īpaši noderīgu rīku gan analītiķiem, gan tirgotājiem.

VWAP var sniegt informāciju par dominējošo tirgus tendenci, kā arī par svarīgām likviditātes jomām.

Ja vēlies lasīt vairāk par dažiem no lietderīgākajiem tehniskajiem indikatoriem, skati rakstu Pieci tehniskajā analīzē izmantotie pamata indikatori.


Kā aprēķināt VWAP?

Lielākajā daļā tirdzniecības saskarņu ir iespējams vienkārši atlasīt šo indikatoru un aprēķini tiks veikti automātiski. Tomēr varētu būt noderīgi zināt, kāda formula tiek izmantota, lai tu varētu šo indikatoru iespējami efektīvāk izmantot. Tātad – kā tiek aprēķināts VWAP?

Lai aprēķinātu VWAP, ir jāsaskaita katra darījuma tirdzniecības vērtība (cena reizināta ar apjomu) un pēc tam jādala rezultāts ar kopējo apjomu.

VWAP = ∑ (tipiskā cena * apjoms) / apjoma ∑

Atšifrējumi

Tipiskā cena = (augstākā + zemākā + aizvēršanas cena) / 3

Aprēķināsim kāda aktīva 5 minūšu VWAP līkni. Mūsu rīcības plāns ir šāds:

  1. Vispirms aprēķināsim tipisko cenu pirmajai 5 minūšu svecei. Saskaitīsim augstāko, zemāko un aizvēršanas cenu un izdalīsim rezultātu ar 3.

  2. Reizināsim tipisko cenu ar apjomu šajā periodā (mūsu piemērā tas ir 5 minūšu periods). Apzīmēsim šo vērtību ar n1, jo tā attiecas uz pirmo mērīto periodu.

  3. Izdalīsim n1 ar kopējo tirdzniecības apjomu līdz šim periodam. Iegūstam VWAP vērtību pirmajām 5 tirdzniecības minūtēm.

  4. Lai aprēķinātu pārējās VWAP vērtības, turpināsim pieskaitīt iepriekšējām vērtībām jaunās katra perioda n vērtības (n2, n3, n4…). Pēc tam izdalīsim rezultātu ar kopējo apjomu līdz attiecīgajam brīdim.

Tagad ir saprotams, kāpēc VWAP tiek dēvēts par kumulatīvu indikatoru – secīgi summējot, vērtības palielinās.


Kādu informāciju tirgotājiem sniedz VWAP indikators?

Tirgotāji, kurus interesē pasīvāks un uz ilgtermiņu orientēts ieguldījumu stils, VWAP indikatoru var izmantot kā etalonu aktuālajām tirgus perspektīvām. Vienkārša stratēģija varētu būt iegādāties tikai tos aktīvus, kuru cena atrodas zem VWAP līknes, tādējādi liecinot, ka šie aktīvi varētu būt nepietiekami augstu novērtēti.

Tajā pat laikā daļa tirgotāju varētu izmantot cenas krustošanos ar VWAP līkni kā signālu tirdzniecības darījuma uzsākšanai. Ja cena šķērso VWAP līkni un to pārsniedz, tirgotāji varētu atvērt garo pozīciju. Un pretēji – ja cena pazeminās un šķērso VWAP līkni, varētu tikt atvērta īsā pozīcija.

Šajā ziņā VWAP var izmantot līdzīgi mainīgajām vidējām vērtībām. Ja cena atrodas virs VWAP līknes, to var interpretēt kā pozitīvas tendences zīmi. Savukārt, ja cena atrodas zem VWAP līknes, tirgū, iespējams, valda negatīva tendence. Protams, tas ir ļoti atkarīgs no tehniskā modeļa konteksta un būtu jāuztver ar piesardzību.

VWAP var izmantot arī, lai noteiktu likviditātes zonas. Jo īpaši noderīgi tas var būt institucionālā līmeņa tirgotājiem, kas izmanto apjomīgus orderus. Šis indikators palīdz noteikt ideālos pozīciju atvēršanas un aizvēršanas brīžus apjomīgiem darījumiem, lai censtos mazināt to ietekmi uz tirgu.

VWAP var tikt izmantots arī tirdzniecības izpildes efektivitātes mērīšanai. Attiecīgi, par efektīviem varētu uzskatīt pirkšanas orderus, kas izpildīti par cenu zem VWAP līknes, proti, zem aktīva vidējās cenas, kas svērta pēc apjoma. Un pretēji – par neefektīviem varētu uzskatīt pirkšanas orderus ar izpildes cenu virs VWAP, proti, virs aktīva vidējās cenas, kas svērta pēc apjoma.

Fakts, ka daļa lielo tirgotāju iegādājas aktīvus par cenu zem VWAP un pārdod par cenu virs šīs līknes, var nodrošināt tirgum papildu priekšrocību. Šo darbību rezultātā cena abos gadījumos pietuvojas vidējai. Tādējādi lielie tirgotāji ar savu rīcību vēl vairāk neattālina cenas no vidējās vērtības. Jāpatur prātā, ka "vaļu" tirdzniecības darījumi ir vieni no apjomīgākajiem, un tiem pretējā gadījumā varētu būt ievērojama ietekme uz tirgu.



VWAP ierobežojumi

VWAP galvenokārt ir noderīgs kā vienas dienas indikators. Cenšoties izveidot VWAP par vairāku dienu periodu, vidējais rādītājs, iespējams, nebūs objektīvs. Līdz ar to vislabāk VWAP darbojas, veicot analīzi vienas dienas ietvaros vai vēl īsākā periodā.

Līdzīgi mainīgajām vidējām vērtībām, VWAP ir atpaliekošais indikators, jo tas izmanto vēsturiskos cenas datus. Tāpat kā mainīgās vidējās vērtības gadījumā – jo vairāk datu ir pieejams, jo lielāka ir nobīde. Piemēram, 20 minūšu VWAP ātrāk reaģēs uz pašreizējām cenas kustībām, salīdzinot ar 200 minūšu VWAP. 

Ir svarīgi atcerēties – tā kā šis indikators ir balstīts uz iepriekšējiem cenas datiem, VWAP nevar paredzēt turpmākos notikumus. 

Lai gan VWAP ir spēcīgs indikators, kuru izmanto daudzi tirgotāji, to nevajadzētu skatīt nošķirti no pārējās informācijas. Piemēram, mēs noskaidrojām, ka aktīvu var uzskatīt par pietiekami nenovērtētu, ja tā cena atrodas zem VWAP līknes. Tomēr spēcīgas augšupejošas tendences gadījumā cena ilgu laiku var nepazemināties zem VWAP līknes.

Tā rezultātā tirgotāji, kuri cer sagaidīt šo konkrēto signālu, var palikt gaidot un palaist garām potenciālu iespēju. Jāteic, ka darījuma iespējas zaudēšana, iespējams, nav pasaules gals. Ja tirgotāja izmantotā stratēģija pozīciju atvēršanai nosaka, ka ir jāsagaida konkrēta situācija, bet šī situācija tā arī neiestājas, tirgotājam nevajadzētu veikt darījumu. Tomēr, ja stratēģija ir labi pārdomāta un tiek rūpīgi ievērota, ilgtermiņā rezultātiem vajadzētu būt labiem. Neatkarīgi no izmantotās pieejas ir svarīgi saprast un atbilstoši pārvaldīt riskus.


Noslēgumā

VWAP ir indikators, kas norāda tirgotājiem, kāda ir konkrētā aktīva vidējā cena attiecīgajā periodā attiecībā pret apjomu. 

Daļa tirgotāju izmanto VWAP, lai atvērtu vai aizvērtu pozīcijas tad, ja šī indikatora līkne krustojas ar cenas līkni. Tas var būt īpaši noderīgi, cenšoties noteikt iespējamos pozīciju atvēršanas un aizvēršanas brīžus apjomīgiem darījumiem.

VWAP ir atpaliekošais indikators, tātad tas nespēj prognozēt cenu. Tirgotāji mēdz uzskatīt, ka šis indikators visefektīvāk darbojas tad, ja to izmanto vienas dienas datu analīzē. Kā ar jebkuru citu tirgus analīzes rīku – VWAP nevajadzētu interpretēt nošķirti no pārējās informācijas, un tas vislabāk darbojas apvienojumā ar citām metodēm.