Īsumā
Kriptovalūtu reālais ienesīgums ir rādītājs, kas salīdzina projekta piedāvāto ienesīgumu ar tā peļņu. Ja peļņa no steikinga reālā izteiksmē pārsniedz piedāvātos procentus, emisijas izraisa līdzdalības vērtības samazināšanos. Tas nozīmē, ka ienesīgums nav ilgtspējīgs vai, kā mēdz teikt, "reāls". Reālais ienesīgums ne vienmēr ir labāks par līdzdalības vērtību samazinošajām emisijām, kas bieži tiek izmantotas mārketinga nolūkos. Tomēr šis indikators var būt noderīgs, vērtējot projekta spēju nodrošināt ienesīgumu ilgtermiņā.
Ievads
Daudzus investorus noteikti vilina iespaidīgās GPI likmes, kādas mēdz piedāvāt decentralizētajās finansēs (DeFi). Tomēr, ja tev ir kādreiz nācies saskarties ar solījumiem nodrošināt 100 % vai pat 1000 % peļņu no steikinga, ir vērts aizdomāties, vai tas neizklausās pārāk labi, lai būtu taisnība. Populāra metode, kā novērtēt solīto ienesīgumu, ir aprēķināt projekta reālo ienesīgumu. Šis vienkāršais, ātrais un samērā efektīvais aprēķins var palīdzēt novērtēt projekta solījumu pamatotību un to, cik "reāls" patiesībā ir tā ienesīgums.
Kas ir DeFi ienesīguma kultivēšana?
Ienesīguma kultivēšana ļauj lietotājiem pelnīt kriptovalūtu atlīdzības par savu aktīvu iesaldēšanu ienesīgumu pelnošos fondos. Ienesīgumu var kultivēt dažādos veidos, tostarp likviditātes fondos, steikingā pamata tīklā un aizdevumu protokolos. Tiem visiem ir kopīgs tas, ka tie ģenerē lietotājam peļņu apmaiņā pret iespēju likt lietā lietotāja ieguldītos līdzekļus. Ienesīguma kultivēšanā bieži tiek izmantoti protokoli, kas palielina peļņu, – tos sauc par peļņas optimizētājiem. Ienesīguma kultivētāji arī pārvieto līdzekļus, cenšoties nodrošināt labāko tirgū pieejamo peļņu.
DeFi jomai kļūstot arvien populārākai, daudzi protokoli sāka piedāvāt lielākas atlīdzības, lai motivētu ieguldītājus. Taču tas bieži vien noveda pie augstām un neilgtspējīgām GPI likmēm – dažkārt pat pārsniedzot 1000 %. Kad, sarūkot līdzekļiem projekta kasē, GPI samazinājās, tokenu cenas bieži vien strauji pazeminājās, jo lietotāji steidza pārdot uzkrātos tokenus. Kā izrādījās, pieprasījumu pēc šiem tokeniem nodrošināja emisija, nevis to funkcionalitāte.
Kā lai nosaka projekta patieso vērtību un ienesīguma potenciālu apstākļos, kad DeFi jomā bieži tiek piedāvātas augstas GPI likmes? Viens no risinājumiem ir apskatīt projekta kriptovalūtas reālo ienesīgumu.
Reālais un ilgtspējīgais ienesīgums salīdzinājumā ar līdzdalības vērtību samazinošām emisijām
Raksturojot ienesīgumu kā "reālu", mēs runājam par tā ilgtspējību. Ja projekta peļņa nosedz ieguldītājiem izdalīto tokenu apjomu, projekta paša līdzekļi netiek tērēti. Teorētiski šāds projekts varētu bezgalīgi saglabāt tādu pat GPI reālajā izteiksmē, ja peļņa saglabājas nemainīga.
Taču bieži tiek novērotas līdzdalības vērtību samazinošas emisijas – scenārijs, kad veids, kādā projekts piešķir GPI, ilgtermiņā nav ilgtspējīgs, un bieži vien tas notiek uz kases iztukšošanas rēķina. Ja projekta peļņa nepalielināsies, būs neiespējams saglabāt tādu pašu GPI līmeni. Šāds GPI bieži tiek nodrošināts, izmantojot projekta pamata tokenu, jo tas ir pieejams lielos daudzumos.
Ieguldītāji varētu arī kultivēt šos tokenus un pārdot tos atklātā tirgū, tādējādi pazeminot cenu. Tas var izraisīt apburto loku, kad tāda paša GPI nodrošināšanai ir jāizsniedz lielāks apjoms pamata tokenu, tādējādi vēl ātrāk iztukšojot kasi.
Ņem vērā, ka, lai gan "reālo ienesīgumu" ir vēlams izmaksāt populāros tokenos, projekts, kas to izmaksā savos pamata tokenos, arī varētu to darīt ilgtspējīgā veidā.
Kas ir kriptovalūtu reālais ienesīgums kā rādītājs?
Kriptovalūtas reālā ieniesīguma rādītājs ir ātrs veids, kā novērtēt projekta piedāvāto ienesīgumu attiecībā pret tā peļņu. Tas ļauj novērtēt, cik lielā mērā projekta atlīdzības mazina līdzdalības vērtību, vai arī tās nodrošina galvenokārt tokena emisijas, nevis peļņa. Apskatīsim vienkāršu piemēru.
Mēneša laikā projekts X ir izmaksājis 10 000 savu tokenu ar vidējo cenu 10 $ apmērā, kā rezultātā kopējā emisiju vērtība ir 100 000 $. Šajā pašā periodā projekta peļņa ir bijusi 50 000 $. Ja pelņa ir tikai 50 000 $, bet emisijās ir izmaksāti 100 000 $, veidojas reālā ienesīguma deficīts 50 000 $ apmērā. Tādējādi ir skaidrs, ka piedāvātā GPI likme lielā mērā ir atkarīga no līdzdalības vērtību samazinošām emisijām, nevis reālas izaugsmes. Mūsu vienkāršajā piemērā netiek ņemtas vērā darbības izmaksas, tomēr to var izmantot kā aptuvenu aprēķinu, novērtējot ienesīgumu.
Iespējams, pamanīji, ka reālais ienesīgums idejiski līdzinās dividendēm akciju tirgū. Uzņēmums, kas izmaksā akcionāriem dividendes bez atbilstoša nodrošinājuma ar peļņu, acīmredzami nebūtu ilgtspējīgs. Blokķēdes projekti peļņu gūst galvenokārt no piedāvāto pakalpojumu komisijas maksām. Automatizēto tirgus veidotāju (AMM) gadījumā tā varētu būt likviditātes fonda darījumu komisijas maksa, bet ienesīguma optimizētājs varētu izmaksāt daļu no darbības komisijas maksas savu pārvaldības tokenu turētājiem.
Kā nodrošināt, ka tavs DeFi ienesīgums ir reāls?
Pirmkārt, ir jāatrod respektabls projekts, kas piedāvā uzticamu un pieprasītu pakalpojumu. Tas būs labs sākums, lai pelnītu ilgtspējīgu ienesīgumu. Pēc tam ir jānovērtē projekta ienesīguma potenciāls un tas, kā tieši tu iesaistīsies. Tev, iespējams, būt jānodrošina protokolam likviditāte vai jāiegulda steikingā fondā pārvaldības tokens. Populārs mehānisms ir arī pamata tokenu iesaldēšana.
Daudzi priekšroku dod ienesīguma izmaksai populāros tokenos, jo tiek uzskatīts, ka šādi aktīvi ir mazāk svārstīgi. Kad esi atradis projektu un izpratis tā darbības mehānismu, atceries pārbaudīt projekta reālo ienesīgumu, izmantojot augstāk redzamo formulu. Apskatīsim ienesīguma modeli, kurā reālais ienesīgums ir iestrādāts tā tokenomikā, un veiksim pārbaudi, izmantojot mūsu apskatīto rādītāju.
Automatizētā tirgus veidotāja protokols piedāvā ienesīgumu divos veidos. Pirmajā gadījumā – pārvaldības tokena ABC turētājiem, bet otrā – likviditātes nodrošinātāja tokena XYZ turētājiem. Desmit procenti platformas gūtās peļņas tiek paturēti kasē, bet pārējie tiek sadalīti attiecībā 50 pret 50 starp abu tokenu turētājiem to attiecīgajos atlīdzību fondos un izmaksāti BNB valūtā.
Saskaņā ar mūsu veiktajiem aprēķiniem projekta ikmēneša peļņa ir 200 000 $. Atbilstoši projekta tokenomikai BNB 90 000 $ vērtībā tiek izmaksāti ieguldītājiem ABC atlīdzību fondā un 90 000 $ vērtībā ieguldītājiem XYZ atlīdzību fondā. Reālo ienesīgumu varam aprēķināt šādi:
200 000 $ – (90 000 $ x 2) = 20 000 $
Mūsu aprēķini liecina, ka pārpalikums ir 20 000 $, un šis ienesīguma modelis ir ilgtspējīgs. Šis ienesīguma sadales tokenomikas modelis garantē, ka emisijas nekad nepārsniegs peļņu. Izvēlēties DeFi projektu ar ilgtspējīgu sadales modeli ir lielisks risinājums, kā atrast reālu ienesīgumu, pašam necīnoties ar cipariem.
Vai reālā ienesīguma izmantošana padara DeFi labāku?
Īsumā – nē. Emisijas ir iepriekš ir palīdzējušas dažiem projektiem veiksmīgi iegūt lietotājus. Parasti šādi projekti pakāpeniski samazina emisijas un pāriet uz ilgtspējīgākiem modeļiem. Būtu nepareizi apgalvot, ka tiekšanās pēc reālā ienesīguma ir objektīvi labāks risinājums, bet emisiju izmantošana ir pilnīgi neilgtspējīgs risinājums. Taču ilgtermiņā izredzes ir tikai tiem DeFi projektu peļņas gūšanas modeļiem, kam ir reāls pielietojums.
Noslēgumā
Ņemot vērā iepriekšējos DeFi ciklos gūto pieredzi, būtu lietderīgi, ja vairāk protokolu veiksmīgi ieviestu risinājumus, kas veicina plašāku to izmantošanu un ilgtspējīgu peļņas gūšanu. Situācija ar emisijām arīdzan ir skaidra – lietotājiem būtu labi saprast, kas tās ir un kāda ir to nozīme projekta lietotāju bāzes paplašināšanā un ilgtspējības nodrošināšanā.