Kas ir DeFi 2.0, un kāpēc tam ir nozīme?

TL;DR

DeFi 2.0 ir projektu kustība, kas ievieš uzlabojumus, novēršot DeFi 1.0 problēmas. DeFi mērķis ir padarīt finanšu pakalpojumus pieejamus plašai sabiedrībai, taču šos centienus līdz šim ir raksturojušas problēmas saistībā ar mērogojamību, drošību, centralizāciju, likviditāti un piekļuvi informācijai. DeFi 2.0 mērķis ir novērst šīs problēmas un padarīt procesu ērtāku lietotājam. Panākumu gadījumā DeFi 2.0 varētu palīdzēt mazināt riskus un sarežģījumus, kuru dēļ lietotāji izvairās no DeFi izmantošanas.

Jau tagad pastāv vairāki efektīvi DeFi 2.0 pielietošanas gadījumi. Dažās platformās lietotāji var izmantot savus LF tokenus un pelnīt LF tokenus kā aizdevuma nodrošinājumu. Ar šādu mehānismu iespējams gūt papildu vērtību no saviem tokeniem, vienlaikus pelnot fonda atlīdzības.

Vari arī saņemt pašatmaksājošos aizdevumus, kuru gadījumā nodrošinājums pelna procentus aizdevējam. Tādējādi ar procentiem tiek atmaksāts aizdevums un aizņēmējam nav jāveic procentu maksājumi. Citi lietojuma gadījumi ietver apdrošināšanu pret apdraudētiem viedajiem līgumiem un īslaicīgiem zaudējumiem.

Pieaugoša tendence saistībā ar DeFi 2.0 ir DAO pārvaldība un decentralizācija. Tomēr valdības un regulējošās iestādes var galu galā ietekmēt īstenoto projektu skaitu. Paturi to prātā, veicot ieguldījumus, jo piedāvātie pakalpojumi var mainīties.

Ievads

Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš DeFi (decentralizēto finanšu) uzplaukuma 2020. gadā. Kopš tā laika daži DeFi projekti – piemēram, UniSwap – ir guvuši neticamus panākumus, veicinot tirdzniecības un finanšu decentralizāciju. Tāpat kriptovalūtu pasaulē radušās jaunas procentu pelnīšanas iespējas. Tomēr, līdzīgi kā ar Bitcoin (BTC), arī šajā jaunajā jomā joprojām pastāv neatrisinātas problēmas. DeFi 2.0 ir kļuvis par aizvien populārāku jēdzienu, kas apzīmē DeFi decentralizēto lietotņu jauno paaudzi.

2021. gada decembrī vēl nav piedzīvots DeFi 2.0 pilnbrieds, taču jau var manīt tā aizsākumus. Šajā rakstā uzzināsi, kam pievērst uzmanību un kāpēc DeFi 2.0 spēj risināt aktuālās problēmas DeFi ekosistēmā.

Kas ir DeFi 2.0?

DeFi 2.0 ir kustība, kuras mērķis ir ieviest jauninājumus un atrisināt problēmas, kas tika novērotas sākotnējā DeFi posmā. DeFi piedāvāja revolucionārus decentralizēto finanšu pakalpojumus, kas bija pieejami jebkuram kriptovalūtas maka īpašniekam, tomēr šiem pakalpojumiem bija savi trūkumi. Kriptovalūtu jomā šis process jau ir piedzīvots ar otrās paaudzes blokķēdēm, piemēram, Ethereum (ETH), kas tiecās novērst Bitcoin nepilnības. Tāpat DeFi 2.0 būs jāreaģē uz jaunām atbilstības prasībām, ko plāno ieviest valdības, piemēram, PSK un AML (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas) regulējumu.

Apskatīsim piemēru. Likviditātes fondi (LF) ir bijuši visai veiksmīgi DeFi jomā, jo ļauj likviditātes nodrošinātājiem pelnīt komisijas maksu par tokenu pāru steikingu. Tomēr, mainoties tokenu cenu attiecībai, likviditātes nodrošinātāji riskē zaudēt naudu (īslaicīgie zaudējumi). DeFi 2.0 protokols, piemērojot nelielu komisijas maksu, varētu apdrošināt pret šādu iznākumu. Šis risinājums motivē ieguldīt likviditātes fondos un nodrošina priekšrocības lietotājiem, ieguldītājiem un DeFi nozarei kopumā.

Kādi ir DeFi trūkumi?

Pirms iedziļināmies DeFi 2.0 lietošanas iespējās, apskatīsim problēmas, kuras tas cenšas risināt. Daudzas no šīm problēmām līdzinās tām, kas raksturīgas blokķēdes tehnoloģijai un kriptovalūtām kopumā:

1. Mērogojamība: DeFi protokolu pakalpojumi blokķēdēs ar lielu noslodzi un augstām gāzes komisijas maksām bieži vien ir lēni un izmaksā dārgi. Vienkāršu uzdevumu izpildei var būt nepieciešams daudz laika, un tas nav finansiāli izdevīgi.

2. Orākuli un trešo personu informācija: finanšu pakalpojumiem, kas atkarīgi no ārējas informācijas, ir nepieciešami kvalitatīvāki orākuli (trešo personu nodrošinātie datu avoti).

3. Centralizācija: par DeFi mērķi jākļūst lielākai decentralizācijai. Tomēr daudzi projekti joprojām neizmanto DAO principus.

4. Drošība: vairums lietotāju neizprot vai nepārvalda riskus, kas saistīti ar DeFi. Viņi iegulda miljoniem dolāru viedajos līgumos, par kuru drošību viņiem nav pilnīgas pārliecības. Lai arī tiek veikti drošības auditi, to vērtība mazinās līdz ar atjauninājumiem.

5. Likviditāte: tirgi un likviditātes fondi tiek sadalīti starp dažādām blokķēdēm un platformām, un attiecīgi tiek dalīta arī likviditāte. Likviditātes nodrošināšana iesaldē līdzekļus un to kopējo vērtību. Vairumā gadījumu steikingā ieguldītos likviditātes fondus nevar nekur izmantot, kas nozīmē kapitāla neefektivitāti.

Kāpēc DeFi 2.0 ir svarīgs?

DeFi var šķist biedējošs un grūti saprotams jēdziens pat kriptovalūtas ilgtermiņa turētājiem un pieredzējušiem lietotājiem. Tomēr DeFi mērķis ir mazināt šķēršļus ienākšanai tirgū un radīt jaunas peļņas iespējas kriptovalūtu turētājiem. Lietotājiem, kuriem neizdodas saņemt aizdevumu tradicionālā bankā, varētu būt pieejami DeFi aizdevumi.

DeFi 2.0 nozīmīgums slēpjas spējā padarīt finanses demokrātiskākas, neradot papildu riskus. Tāpat DeFi 2.0 tiecas risināt iepriekšējā sadaļā minētās problēmas un tādējādi uzlabot lietotāju pieredzi. Ja spēsim to paveikt, tad ieguvēji būs visi.

DeFi 2.0 lietošanas iespējas

DeFi 2.0 pielietojuma piemēri vairs nav jāgaida. Jau šobrīd pastāv projekti, kas nodrošina DeFi pakalpojumus daudzos tīklos, tostarp Ethereum, Binance viedajā ķēdē, Solana un citās blokķēdēs ar viedo līgumu funkcionalitāti. Apskatīsim dažus populārākos risinājumus:

Steikingā ieguldīto līdzekļu vērtības izmantošana

Ja kādreiz esi ieguldījis likviditātes fondā tokenu pāri, būsi arī saņēmis pretī likviditātes fonda (LF) tokenus. Ar DeFi 1.0 tu vari ieguldīt LF tokenus, gūstot peļņu no procentiem un tādējādi palielinot savu peļņu. Pirms DeFi 2.0 iespējas iegūt vērtību ķēdē bija ierobežotas. Miljoniem dolāru ir iesaldēti makos, kas nodrošina likviditāti, taču pastāv iespēja vēl vairāk uzlabot kapitāla efektivitāti.

DeFi 2.0 sper soli tālāk un izmanto šos apmaiņā pret procentiem ieguldītos LF tokenus kā nodrošinājumu. Tas var kalpot kriptovalūtu aizdevumam no aizdevumu protokola vai tokenu izgatavošanai procesā, kas līdzinās MakerDAO (DAI). Konkrētais mehānisms dažādiem projektiem atšķiras, taču pamata ideja ir tāda, ka tavu LF tokenu vērtībai ir jābūt brīvi pieejamai jaunām iespējām, vienlaikus nodrošinot GPL.

Viedo līgumu apdrošināšana

Viedo līgumu padziļinātas pārbaudes veikšana ir visai sarežģīta, ja vien neesi pieredzējis izstrādātājs. Bez šādām zināšanām projektu var novērtēt tikai daļēji. Tas rada būtisku risku, investējot DeFi projektos. Līdz ar DeFi 2.0 kļūst iespējams saņemt DeFi apdrošināšanu noteiktiem viedajiem līgumiem.

Iedomājies, ka tu izmanto iesnesīguma optimizēšanas risinājumu un esi ieguldījis LF tokenus attiecīgajā viedajā līgumā. Gadījumā, ja šis viedais līgums izrādās nedrošs, tu vari zaudēt visus savus ieguldītos līdzekļus. Apdrošināšanas projekts var par noteiktu maksu sniegt garantiju tavam ieguldījumam. Ņem vērā, ka tas būs spēkā tikai noteiktam viedajam līgumam. Parasti tu nesaņemsi komepnsāciju likviditātes fonda uzlaušanas gadījumā. Tomēr tev, visticamāk, būs iespēja saņemt apdrošināšanas kompensāciju saistībā ar apdraudēto ieguldījuma līgumu.

Īslaicīgo zaudējumu apdrošināšana

Ja tu ieguldi līdzekļus likviditātes fondā un sāc likviditātes ieguvi, tev var rasties finansiāli zaudējumi gadījumā, ja rodas jebkādas izmaiņas abu ieguldīto tokenu cenas attiecībā. Šo procesu sauc par īslaicīgiem zaudējumiem, taču jaunie DeFi 2.0 protokoli apgūst jaunas metodes risku mazināšanai.

Piemēram, iztēlojies, ka tu pievieno tokenu vienpusējam LF, kurā nav jāpievieno tokenu pāris. Protokols pievienos savu pamata tokenu kā otru pārī ietilpstošo tokenu. Pēc tam no mijmaiņas darījumiem attiecīgajā pārī tu saņemsi komisijas maksas, un tās saņems arī protokols.

Laika gaitā protokols izmanto savas komisijas maksas, lai uzkrātu apdrošināšanas fondu un tādējādi nodrošinātu tavu ieguldījumu pret īslaicīgiem zaudējumiem. Ja ar komisijas maksām nav iespējams segt zaudējumus, protokols zaudējumu segšanai var izgatavot jaunus tokenus. Ja tokenu ir pārāk daudz, tos var uzglabāt vēlākam laikam vai sadedzināt, lai tādējādi samazinātu tokenu kopējo daudzumu.

Pašatmaksas aizdevumi

Parasti aizdevuma saņemšana saistās ar likvidācijas risku un procentu maksājumiem. Taču ar DeFi 2.0 viss ir citādi. Piemēram, iztēlojies, ka tu saņem aizdevumu 100 $ vērtībā no kriptovalūtas aizdevēja. Aizdevējs tev izsniedz kriptovalūtu 100 $ vērtībā un pieprasa 50 $ kā nodrošinājumu. Pēc tam, kad būsi iemaksājis attiecīgo summu, aizdevējs to izmantos, lai pelnītu procentus un tādējādi atmaksātu tev izsniegto aizdevumu. Kad aizdevējs ar tavu kriptovalūtu būs nopelnījis 100 $ un papildu summu peļņai, tava iemaksātā summa tiks atgriezta. Turklāt nepastāv arī nekāds likvidācijas risks. Ja nodrošinājuma tokena vērtība pazemināsies, aizdevuma atmaksai vienkārši būs nepieciešams vairāk laika.

Kurš kontrolē DeFi 2.0?

Ņemot vērā visas šīs funkcijas un lietošanas iespējas, ir vērts jautāt – kurš to visu kontrolē? Blokķēdes tehnoloģijai vienmēr ir bijusi raksturīga decentralizācija. Arī DeFi šajā ziņā neatšķiras. Viens no pirmajiem DeFi 1.0 projektiem – MakerDAO (DAI) – noteica šīs kustības standartu. Tagad arvien biežāk projekti piedāvā savai kopienai iespēju līdzdarboties.

Daudzi platformu tokeni kalpo arī kā pārvaldības tokeni, kas piešķir to turētājiem balsošanas tiesības. Var pamatoti sagaidīt, ka DeFi 2.0 pastiprinās decentralizāciju. Tomēr atbilstības un regulējuma nozīmīgums pieaug, un tas sāk aptvert arī DeFi jomu.

Kādi ir ar DeFi 2.0 saistītie riski, un kā tos iespējams mazināt?

Daudzi no DeFi 2.0 riskiem ir tādi paši kā DeFi 1.0 gadījumā. Tālāk ir norādīti daži būtiskākie riski, sniedzot ieskatu arī darbībās, kuras veicot, vari sevi pasargāt.

1. Viedajiem līgumiem, ar kuriem mijiedarbojies, var būt kādas slēptas iezīmes vai nepilnības, un kāds var tos uzlauzt. Arī audits ne vienmēr garantē projekta drošību. Tev ir jāveic iespējami daudz izpētes par attiecīgo projektu un jāsaprot, ka ieguldījumi vienmēr saistās ar zināmu risku.

2. Regulējums var ietekmēt tavus ieguldījumus. Valdības un regulējošās iestādes visā pasaulē interesējas par DeFi ekosistēmu. Lai arī regulējums un normatīvie akti var padarīt kriptovalūtas drošākas un stabilākas, līdz ar jauniem noteikumiem dažiem projektiem var nākties mainīt savus pakalpojumus.

3. Īslaicīgie zaudējumi. Pat ar īslaicīgo zaudējumu apdrošināšanu joprojām pastāv risks visiem, kuri vēlas iesaistīties likviditātes ieguvē. Šo risku nav iespējams pilnībā izskaust.

4. Var būt grūtības piekļūst saviem līdzekļiem. Ja ieguldījumiem izmanto DeFi projekta vietnes lietotāja saskarni, iespējams, ir vērts atrast attiecīgo viedo līgumu arī blokķēdes pārlūkā. Pretējā gadījumā tu nevarēsi izņemt savus līdzekļus, ja šī vietne pārstās darboties. Tomēr tev būs nepieciešamas noteiktas tehniskās zināšanas, lai varētu tieši mijiedarboties ar viedajiem līgumiem.

Noslēgumā

Šobrīd DeFi jomā jau pastāv vairāki veiksmīgi projekti, tomēr pilns DeFi 2.0 potenciāls vēl nav apgūts. Šī tēma joprojām šķiet sarežģīta daudziem lietotājiem, un nevienam neiesakām izmantot finanšu produktus, kuri nav pilnībā saprotami. Ir vēl daudz veicamā darba procesa vienkāršošanā, jo īpaši attiecībā uz jauniem lietotājiem. Ir novēroti panākumi risku mazināšanas un GPL pelnīšanas iespēju jomā, tomēr laiks rādīs, vai DeFi 2.0 spēj izpildīt visus dotos solījumus.

Atruna. Šis raksts ir veidots tikai izglītojošiem nolūkiem. Binance nav nekādas saistības ar šiem projektiem, un šie projekti netiek nekādā veidā ieteikti. Ar Binance starpniecību sniegtā informācija nav uzskatāma par padomu vai rekomendācijām saistībā ar ieguldījumiem vai tirdzniecību. Binance neuzņemas atbildību par taviem ieguldījumu lēmumiem. Pirms finansiālu risku uzņemšanās konsultējies ar profesionālu konsultantu.