Kas ir fundamentālā analīze (FA)?
Sākums
Raksti
Kas ir fundamentālā analīze (FA)?

Kas ir fundamentālā analīze (FA)?

Iesācējiem
Publicēts Jun 26, 2020Atjaunināts Dec 2, 2022
12m

Saturs


Ievads

Tirdzniecībā (neatkarīgi no tā, vai tu veic darījumus ar gadsimtu vecām akcijām vai tik jaunu aktīvu kā kriptovalūtas) nav precīzu formulu. Vai, ja tādas arī ir, Volstrītas labākie speciālisti parūpējas, lai tās tiktu glabātas noslēpumā.

Tā vietā ir pieejami visdažādākie rīki un metodes, ko izmanto tirgotāji un investori. Lielāko daļu no šīm metodēm var iedalīt divās kategorijās: fundamentālajā analīzē (FA) un tehniskajā analīzē (TA).

Šajā rakstā apskatīsim fundamentālās analīzes pamatus.


Kas ir fundamentālā analīze?

Fundamentālā analīze ir metode, kuru investori un tirgotāji izmanto, lai noskaidrotu aktīvu vai uzņēmumu patieso vērtību. Lai precīzi tos novērtētu, tiek rūpīgi pētīti dažādi iekšējie un ārējie faktori, cenšoties noteikt, vai konkrētais aktīvs vai uzņēmums varētu būt pietiekami nenovērtēts vai, tieši pretēji, pārvērtēts. Iegūtie secinājumi var palīdzēt veiksmīgāk formulēt stratēģiju, kam būtu lielākas izredzes nodrošināt labu peļņu.

Piemēram, ja tevi ieinteresē kāds uzņēmums, tu varētu vispirms izpētīt uzņēmuma peļņas rādītājus, bilances, finanšu pārskatus un naudas plūsmu, lai gūtu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Pēc tam tu varētu paraudzīties uz plašāku kontekstu, novērtējot tirgu un nozari, kurā strādā attiecīgais uzņēmums. Kas ir uzņēmuma konkurenti? Kāds ir uzņēmuma mērķa klientu demogrāfiskais raksturojums? Vai tas paplašina savu mērķauditoriju? Var paraudzīties vēl plašāk un izvērtēt tādus ekonomiskos faktorus kā, piemēram, procentu likmes un inflācija.

Minēto var raksturot kā pieeju no apakšas uz augšu – vispirms tu sāc ar tevi interesējošo uzņēmumu un tad centies izprast tā vietu plašākā ekonomikā. Taču tik pat labi varētu izmantot arī pieeju no augšas uz leju, vispirms izpētot plašāku kontekstu un tad sašaurinot izpētes robežas.

Šāda veida analīzes gala mērķis ir noskaidrot prognozēto akcijas cenu un salīdzināt to ar pašreizējo cenu. Ja šis skaitlis ir lielāks par pašreizējo cenu, varētu pieņemt, ka aktīvs netiek pietiekami augstu novērtēts. Ja prognozētā vērtība ir zemāka par pašreizējo tirgus cenu, varētu uzskatīt, ka aktīvs dotajā brīdī tiek pārvērtēts. Ar analīzē iegūtajiem datiem tu vari pieņemt pārdomātākus lēmumus par kāda uzņēmuma akciju iegādi vai pārdošanu.


Fundamentālā analīze (FA) un tehniskā analīze (TA)

Tirgotāji un investori, kuriem nav pieredzes kriptovalūtu, Forex vai akciju tirgos, bieži vien jūtas apmulsuši un nezina, kuru pieeju izvēlēties. Fundamentālā un tehniskā analīze ir pilnīgi pretstati, kas analīzē izmanto ievērojami atšķirīgas metodes. Tomēr abi šie analīzes veidi sniedz tirdzniecībā noderīgu informāciju. Kura metode ir labāka?

Faktiski lietderīgāk būtu noskaidrot, kādu informāciju katra no šīm metodēm var nodrošināt. Fundamentālās analīzes atbalstītāji uzskata, ka akcijas cena ne vienmēr norāda uz akcijas patieso vērtību, un šī ideoloģija ir viņu ieguldījumu lēmumu pamatā. 

Savukārt tehniskās analīzes veicēji uzskata, ka aktīva cenas kustību nākotnē var zināmā mērā paredzēt, izmantojot vēsturiskos cenas kustības un apjoma datus. Tie nenodarbojas ar ārējo faktoru izpēti, bet tā vietā pievēršas cenas grafikiem, modeļiem un tendencēm tirgū. To mērķis ir noteikt piemērotus brīžus pozīciju atvēršanai un aizvēršanai.

Efektīvās tirgus hipotēzes (EMH) atbalstītāji uzskata, ka ar tehnisko analīzi (TA) nav iespējams pastāvīgi gūt priekšrocības tirgū. Saskaņā ar šo teoriju finanšu tirgi atspoguļo visu zināmo informāciju par aktīviem (tie ir "racionāli") un jau ņem vērā vēsturiskos datus. "Vājākas" EMH versijas pilnībā neizslēdz fundamentālo analīzi, bet "spēcīgākas" versijas balstās uzskatā, ka tādējādi nav iespējams (pat veicot pamatīgu izpēti) iegūt konkurences priekšrocības.

Saprotams, ka no abām šīm metodēm nevar objektīvi izvēlēties labāko, jo tās abas sniedz vērtīgu informāciju par dažādām jomām. Daži var dot priekšroku noteiktiem tirdzniecības stiliem, un praksē daudzi tirgotāji izmanto abu metožu kombināciju, lai paplašinātu savu skatpunktu. Tas attiecas gan uz īstermiņa darījumiem, gan uz ilgtermiņa ieguldījumiem.


Populāri indikatori fundamentālajā analīzē

Fundamentālajā analīzē netiek analizētas sveces, MACD vai RSI – to vietā tiek izmantoti dažādi fundamentālajai analīzei raksturīgi indikatori. Šajā sadaļā apskatīsim dažus populārākos.


Peļņa uz akciju (EPS)

Peļņa uz akciju ir uzņēmuma rentabilitātes rādītājs, kas norāda, cik daudz uzņēmums nopelna uz katru apgrozībā esošo akciju. To aprēķina ar šādas formulas palīdzību:

(tīrais ienākums – vēlamās dividendes) / akciju skaits


Pieņemsim, ka uzņēmums neizmaksā dividendes, un tā peļņa ir 1 miljons ASV dolāru. Ja apgrozībā esošo akciju skaits ir 200 000, ar šo formulu tiek iegūts EPS rezultāts 5 $. Šis aprēķins nav īpaši sarežģīts, taču tas var sniegt informāciju par iespējamo ieguldījumu. Parasti investoriem saistošāki šķiet uzņēmumi ar lielāku (vai pieaugošu) EPS.

Daži dod priekšroku paplašinātajai peļņai uz akciju, jo tā ņem vērā arī faktorus, kas var palielināt akciju kopskaitu. Piemēram, akciju iespēju līgumu gadījumā darbiniekiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties uzņēmuma akcijas. Tā kā tas nozīmē, ka tīrais ienākums tiek dalīts ar lielāku skaitu akciju, varētu sagaidīt, ka paplašinātā EPS vērtība būs zemāka nekā vienkāršajam EPS.

Kā tas ir ar visiem indikatoriem, arī peļņai uz akciju nevajadzētu būt vienīgajam izmantotajam rādītājam iespējamā ieguldījuma novērtēšanai. Tajā pat laikā tas ir parocīgs rīks, ko var izmantot apvienojumā ar citiem.


Cenas un peļņas attiecība

Cenas un peļņas attiecība novērtē uzņēmumu, salīdzinot akcijas cenu ar EPS. To aprēķina ar šādas formulas palīdzību:

akcijas cena / peļņa uz akciju


Apskatīsim to pašu uzņēmumu no iepriekšējā piemēra, kura EPS bija 5 $. Pieņemsim, ka katras akcijas tirgus cena ir 10 $, kā rezultātā mēs iegūstam cenas un peļņas attiecību 2. Ko tas nozīmē? Būtībā tas ir atkarīgs no pārējās mūsu veiktās izpētes rezultātiem. 

Daudzi izmanto peļņas attiecību pret ieņēmumiem, lai noteiktu, vai akcija ir pārvērtēta (attiecība ir lielāka) vai nenovērtēta (attiecība ir mazāka). Šo skaitli ir ieteicams ņemt vērā, salīdzinot to ar līdzīgu uzņēmumu cenas un peļņas attiecību. Tomēr arī šis noteikums nav nekļūdīgs, tāpēc to ir ieteicams izmantot kopā ar citām kvantitatīvajām un kvalitatīvajām analīzes metodēm.


Cenas attiecība pret bilances vērtību

Cenas attiecība pret bilances vērtību (saukta arī par cenas attiecību pret kapitālu jeb cenas-bilances attiecība) var sniegt informāciju par to, kā investori vērtē uzņēmumu salīdzinājumā ar tā bilances vērtību. Bilances vērtība ir uzņēmuma vērtība atbilstoši finanšu pārskatiem (parasti to aprēķina, atņemot no aktīviem saistības). Aprēķins ir šāds:

cena uz akciju / bilances vērtība uz akciju


Pievērsīsimies vēlreiz iepriekšējos piemēros apskatītajam uzņēmumam. Pieņemsim, ka tā bilances vērtība ir 500 000 $. Katras akcijas tirgus cena ir 10 $, un kopumā to ir 200 000. Attiecīgi, bilances vērtība uz akciju ir 500 000 $ dalīts ar 200 000, kā rezultātā iegūstam 2,5 $. 

Ievietojot šos skaitļus formulā, dalām 10 $ ar 2,5 $ un iegūstam cenas attiecību pret bilances vērtību, kas ir vienāda ar 4. Tātad tas neizskatās nemaz tik labi. Tas nozīmē, ka akciju pašreizējā tirgus cena četras reizes pārsniedz uzņēmuma faktisko vērtību uz papīra. Tas varētu liecināt, ka tirgus pārāk augstu novērtē šo uzņēmumu – iespējams, tāpēc, ka tiek sagaidīta milzīga izaugsme. Ja šī attiecība būtu mazāka par 1, tas liecinātu, ka uzņēmuma vērtība ir augstāka par aktuālo novērtējumu tirgū.

Cenas attiecības pret bilances vērtību ierobežojums ir tāds, ka šī novērtēšanas metode ir piemērotāka uzņēmumiem ar lielāku aktīvu apjomu. Galu galā uzņēmumi, kuriem ir maz fizisko aktīvu, nav plaši pārstāvēti.


Cenas/peļņas attiecība pret pieaugumu (PEG)

Cenas/peļņas attiecība pret pieaugumu (PEG) ir peļņas attiecības pret ieņēmumiem paplašināta versija, kas ņem vērā arī pieauguma rādītājus. Tās aprēķiniem tiek izmantota šāda formula:

cenas un peļņas attiecība / peļņas pieauguma rādītājs


Peļņas pieauguma rādītājs ir prognozētais uzņēmuma peļņas pieaugums noteiktā laika periodā. Tas tiek izteikts procentuālā apmērā. Pieņemsim, ka iepriekš apskatītajam uzņēmumam prognozētais vidējais pieaugums turpmāko piecu gadu periodā ir 10 %. Mēs dalīsim cenas un peļņas attiecību (2) ar 10, iegūstot koeficientu 0,2.

Šis koeficients liecina, ka šajā uzņēmumā ir vērts ieguldīt, jo tas tiek novērtēts krietni par zemu, ja ņemam vērā tā turpmāko pieaugumu. Kopumā par nepietiekami novērtētiem var uzskatīt visus uzņēmumus, kuru rādītājs ir mazāks par 1. Savukārt uzņēmumi, kuru rādītājs ir lielāks par 1, ir uzskatāmi par pārvērtētiem.

Daudzi dod priekšroku PEG attiecībai, nevis cenas un peļņas attiecībai, jo tā ņem vērā visai svarīgu mainīgo lielumu, ko neizmanto cenas un peļņas attiecība.


➟ Vēlies sākt izmantot kriptovalūtas? Pērc Bitcoin platformā Binance!


Fundamentālā analīze un kriptovalūtas

Augstāk minētie rādītāji nav īsti piemērojami kriptovalūtām. Projektu dzīvotspējai drīzāk varētu analizēt citus faktorus. Nākamajā sadaļā pieminēsim vairākus indikatorus, kurus izmanto kriptovalūtu tirgotāji.


Tīkla vērtības attiecība pret darījumiem

Par cenas un peļņas attiecības ekvivalentu kriptovalūtu tirgū bieži uzskata NFT attiecību, kas strauji kļūst par vienu no kriptovalūtu fundamentālās analīzes pamatelementu. To aprēķina šādi:

tirgus vērtība / dienas darījumu apjoms


Ar NFT tiek interpretēta konkrētā tīkla vērtība, pamatojoties uz tā apstrādāto darījumu vērtību. Pieņemsim, ka tev ir divi projekti: kriptovalūta A un kriptovalūta B. Tām abām tirgus kapitalizācija ir 1 000 000 $. Tomēr kriptovalūtas A dienas darījumu apjoms ir 50 000 $, bet kriptovalūtai B tikai 10 000 $.

NFT attiecība kriptovalūtai A ir 20, bet kriptovalūtai B – 100. Kopumā aktīvi ar mazāku NVT attiecību tiek uzskatīti par nenovērtētiem, bet aktīvi ar lielāku NVT attiecību – par pārvērtētiem. Vadoties tikai pēc šiem skaitļiem, var secināt, ka kriptovalūta A ir nenovērtēta, salīdzinot ar kriptovalūtu B.


Aktīvās adreses

Daļa investoru analizē aktīvo adrešu skaitu tīklā, lai novērtētu, cik daudz tas tiek izmantots. Lai gan šis rādītājs pats par sevi nav uzticams (ar to ir iespējams manipulēt), tas tomēr var sniegt informāciju par tīkla aktivitāti. To var ņemt vērā, analizējot konkrēta digitālā aktīva patieso vērtību.


Cenas attiecība pret ieguves bezzaudējuma slieksni

Cenas attiecība pret ieguves bezzaudējuma slieksni ir rādītājs, ar kuru tiek vērtētas darba apliecinājuma kriptovalūtas, kuru ieguvi veic tīkla dalībnieki. Tās aprēķinos tiek ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar šo procesu, proti, elektrības un aparatūras izmaksas.

kriptovalūtas tirgus cena / kriptovalūtas ieguves izmaksas


Cenas attiecība pret ieguves bezzaudējuma slieksni var sniegt daudz informācijas par blokķēdes tīkla aktuālo stāvokli. Bezzaudējuma slieksnis nozīmē kriptovalūtas ieguves izmaksas – piemēram, ja tās ir vienādas ar 10 000 $, tad ieguvējiem būs jāiztērē 10 000 $, lai varētu iegūt jaunu vienību.

Pieņemsim, ka kriptovalūtas A tirgus cena ir 5000 $, bet kriptovalūtas B cena ir 20 000 $, un tām abām ir vienāds bezzaudējuma slieksnis – 10 000$. Kriptovalūtai A šī attiecība būs 0,5, bet kriptovalūtai B – 2. Tā kā kriptovalūtas A attiecība ir mazāka par 1, tas nozīmē, ka ieguvēji strādā ar zaudējumiem. Kriptovalūtas B ieguve ir rentabla, jo par katriem ieguvē iztērētajiem 10 000 $ ieguvējs var saņemt 20 000 $.

Ņemot vērā pieejamos motivācijas rīkus, laika gaitā varētu sagaidīt šīs attiecības pietuvošanos vērtībai "1". Kriptovalūtas A gadījumā ieguvēji, kas strādā ar zaudējumiem, visticamāk, izbeigs darbību, ja vien cena netiks paaugstināta. Kriptovalūta B paredz pievilcīgu atlīdzību, tāpēc šajā tīklā ieguvēju skaits varētu palielināties līdz brīdim, kad ieguve vairs nebūs ienesīga.

Šī indikatora efektivitāte ir strīdīga. Tomēr tas sniedz priekšstatu par ieguves ekonomiku, ko var ņemt vērā digitālā aktīva vispārējā novērtējumā.


Tehniskais dokuments, komanda un rīcības plāns

Populārākais veids, kā noskaidrot kriptovalūtu un tokenu vērtību, ietver ierasto projekta izpēti. Izlasot tehnisko dokumentu, tu vari gūt priekšstatu par projekta mērķiem, izmantošanas iespējām un pielietotajām tehnoloģijām. Komandas dalībnieku pieredze ļauj novērtēt to spējas izveidot un mērogot produktu. Visbeidzot, rīcības plāns palīdz saprast, vai projekta virzība ir pareiza. To ir iespējams papildināt ar plašāku izpēti, lai noteiktu iespējamību, ka projekts tiešām sasniegs izvirzītos mērķus.


Fundamentālās analīzes priekšrocības un trūkumi

Fundamentālās analīzes priekšrocības

Fundamentālā analīze ir efektīva uzņēmumu novērtēšanas metode, ar ko tehniskā analīze nevar sacensties. Investori visā pasaulē pirms jebkura tirdzniecības darījuma veikšanas izpēta dažādus kvalitatīvos un kvantitatīvos faktorus.

Fundamentālo analīzi var veikt jebkurš, jo tajā tiek izmantotas pārbaudītas metodes un brīvi pieejami uzņēmējdarbības dati. Vai vismaz tā tas ir tradicionālajos tirgos. Patiešām kriptovalūtu jomā (kas joprojām ir maza nozare) dati nav vienmēr pieejami, un spēcīgā korelācija starp aktīviem nozīmē, ka FA varētu nebūt tik efektīva.

Pareizi to veicot, šī analīze kalpo par pamatu, lai identificētu dotajā brīdī pietiekami nenovērtētus aktīvus, kuru vērtība laika gaitā varētu pieaugt. Tādi veiksmīgi investori kā Vorens Bafets un Bendžamins Greiems ir pastāvīgi apliecinājuši, ka šāda padziļināta uzņēmumu izpēte var sniegt iespaidīgus rezultātus.


Fundamentālās analīzes trūkumi

Ir viegli veikt fundamentālo analīzi, taču grūti ir to izdarīt kvalitatīvi. Aktīva "patiesās vērtības" noteikšana ir laikietilpīgs process, kurā jāiegulda daudz vairāk darba par vienkāršu skaitļu ievietošanu formulā. Ir jāizvērtē daudz dažādu faktoru, un šīs metodes efektīva apguve var prasīt daudz pūļu. Turklāt tā ir piemērotāka ilgtermiņa, nevis īstermiņa tirdzniecības darījumiem.

Šī veida analīze arī neņem vērā ietekmīgus tirgus faktorus un tendences, ko var identificēt tehniskajā analīzē. Ekonomists Džons Meinards Keinss reiz teica: 

Tirgus var palikt neracionāls ilgāk, nekā jūs varat saglabāt savu maksātspēju.

Nav nekādu garantiju, ka aktīva, kas šķiet pienācīgi nenovērtēts (izmantojot visdažādākos rādītājus), vērtība nākotnē paaugstināsies.


Noslēgumā

Fundamentālā analīze ir plaši izmantota metode, ko izmanto daži no veiksmīgākajiem tirgotājiem. Pilnveidojot stratēģiju, investori var ne vien iemācīties precīzāk noteikt akciju, kriptovalūtu un citu aktīvu patieso vērtību, bet arī labāk izprast uzņēmumus un nozares kopumā.

Apvienojot ar tehnisko analīzi, fundamentālā analīze var sniegt tirgotājiem un investoriem visaptverošu izpratni par to, ar kuriem aktīviem un uzņēmumiem viņi varētu nopelnīt. FA un TA kombināciju izmanto daudzi investori tradicionālajos un kriptovalūtu tirgos.

Tomēr, ņemot vērā to, cik jauns ir kriptovalūtu tirgus, ir jāsaprot, ka FA var nebūt tik efektīva. Vienmēr veic patstāvīgu informācijas izpēti un izveido sev stabilu risku pārvaldības stratēģiju.