Galvenās atziņas
Fiskālā politika nosaka to, kā valdības izmanto nodokļus un valdības izdevumus, lai ietekmētu ekonomiskos apstākļus, tostarp bezdarbu, inflāciju un ekonomisko izaugsmi.
Tas ir rīks, kas ļauj valsts iestādēm vadīt ekonomiku vēlamajā virzienā, ietekmējot privātpersonu un uzņēmumu rīcībā esošos ienākumus, kas netieši ietekmē finanšu tirgus.
Izmantojot fiskālo politiku, valdības finansē dažādus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp izglītību un veselības aprūpi. Tā palīdz arī nodrošināt ekonomisko stabilitāti un mazināt negatīvās sekas, ko rada gan ekonomikas uzplaukums, gan lejupslīde.
Ievads
Ekonomiskā stabilitāte un izaugsme ir galvenie valsts labklājības aspekti. Valdības var palīdzēt sasniegt šos mērķus, izmantojot dažādus instrumentus, kas ietekmē ekonomiskos apstākļus. Fiskālās politikas galvenie mērķi ietver ekonomiskās stabilitātes sasniegšanu, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un bagātības pārdali.
Šajā rakstā izpētīsim, kā darbojas fiskālā politika, kā tā var ietekmēt kriptovalūtu tirgus un kādi ir ar to saistītie ieguvumi un izaicinājumi.
Kas ir fiskālā politika?
Fiskālā politika nosaka nodokļu un valdības izdevumu izmantošanas veidus, lai ietekmētu ekonomiku. Pielāgojot nodokļus un valdības izdevumus, valdības var kontrolēt inflāciju, radīt darbavietas un veicināt ekonomisko izaugsmi.
Kā darbojas fiskālā politika?
Ir trīs fiskālās politikas veidi: neitrāla, ekspansīva (stimulējoša) un ierobežojoša.
Neitrāla fiskālā politika
Neitrāla fiskālā politika ietver valdības budžeta līdzsvara saglabāšanu, kas nozīmē, ka valdība tērē tikpat, cik ieņem. To parasti izmanto, lai saglabātu ekonomiku stabilu un izvairītos no papildu iejaukšanās.
Pieņemsim, ka valsts A ir mājsaimniecība, kuru pārvalda Alise un Kārlis. Viņi rūpīgi plāno savus ikmēneša ienākumus un izdevumus, lai nodrošinātu, ka tērē tieši tik, cik nopelna. Ja Alise un Kārlis katrs nopelna 1000 $, viņi plāno savus ikmēneša izdevumus, lai kopā tie nepārsniegtu 2000 $. Tas parāda, kā valdības izdevumi un ieņēmumi var tikt līdzsvaroti neitrālas fiskālās politikas ietvaros, nodrošinot ekonomisko stabilitāti.
Piemērs
2019. gadā Vācija īstenoja neitrālu fiskālo politiku, saglabājot līdzsvarotu budžetu. Tas bija vērsts uz ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu, vienlaikus izvairoties no jauniem parādiem.
Ekspansīva fiskālā politika
Ekspansīva fiskālā politika ietver valdības izdevumu palielināšanu un nodokļu samazināšanu, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi. To parasti izmanto recesijas vai augsta bezdarba līmeņa periodos. Mērķis ir palielināt patērētāju un uzņēmumu izdevumus, lai tādējādi radītu jaunas darbavietas un palielinātu ekonomisko aktivitāti.
Pieņemsim, ka valsts B valdība plāno stimulēt ekonomiku, samazinot nodokļus. Alise un Kārlis kā valsts B iedzīvotāji pēkšņi saprot, ka viņiem ir vairāk tērējamo līdzekļu. Alise izmanto savus papildu līdzekļus, lai renovētu savu mājokli, bet Kārlis iegādājas jaunu datoru. Pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem palielinās, radot vairāk darbavietu un veicinot ekonomisko aktivitāti.
Piemērs
2008. gada finanšu krīzes laikā ASV valdība īstenoja ekspansīvu fiskālo politiku, lai atdzīvinātu ekonomiku. Tika ieviesti nodokļu atvieglojumi, lai mazinātu nodokļu slogu daudzām mājsaimniecībām. Tas ļāva cilvēkiem paturēt lielāku ienākumu daļu, tādējādi palielinot tēriņus.
Palielinoties tēriņiem, pieauga arī pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, mudinot uzņēmumus pieņemt darbā vairāk darbinieku. Pieaugot nodarbinātībai, lielākam skaitam cilvēku bija nauda, ko tērēt, tādējādi veicinot ekonomisko aktivitāti un ekonomikas atveseļošanos.
Ierobežojoša fiskālā politika
Ierobežojoša fiskālā politika ietver valdības izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu, lai palēninātu ekonomisko izaugsmi un cīnītos ar inflāciju. Izņemot naudu no ekonomikas, valdība cenšas mazināt kopējo pieprasījumu, lai tādējādi pazeminātu cenas.
Pieņemsim, ka valsts C valdība vēlas palēnināt inflāciju, paaugstinot nodokļus. Tā rezultātā Alise un Kārlis, kas ir valsts C iedzīvotāji, nonāk pie secinājuma, ka viņiem ir mazāk līdzekļu, ko tērēt. Alise nolemj atlikt savus plānus iegādāties jaunu automašīnu, bet Kārlis atceļ savus plānotos pirkumus. Patērētāju pieprasījums samazinās, un uzņēmumi novēro pārdošanas apjoma kritumu. Tas palīdz "atdzesēt" ekonomiku un kontrolēt pieaugošās cenas.
Piemērs
20. gs. 80. gadu sākumā ASV valdība izmantoja ierobežojošo fiskālo politiku, lai cīnītos ar inflāciju. Tā paaugstināja nodokļus un samazināja valdības izdevumus, lai palēninātu ekonomikas izaugsmi. Pieprasījuma samazināšana palīdzēja stabilizēt cenas. Tomēr šī politika noveda arī pie īslaicīga bezdarba pieauguma, jo uzņēmumi saskārās ar augstākiem nodokļiem un patērētāju tēriņu samazināšanos.
Fiskālā politika kriptovalūtu tirgos
Fiskālā politika var ietekmēt finanšu tirgus, tostarp kriptovalūtu tirgu. Lai gan kriptovalūtas var darboties neatkarīgi no tradicionālajiem tirgiem, fiskālās politikas izmaiņas var būtiski ietekmēt kriptoaktīvu vērtību.
Ekspansīvas fiskālās politikas ietekme
Ja valdība īsteno ekspansīvu fiskālo politiku, ekonomikā ieplūst vairāk naudas. Šī papildu nauda noved pie lielākiem patērētāju tēriņiem un ieguldījumiem, jo cilvēkiem ir vairāk brīvo līdzekļu. Kriptovalūtu kontekstā tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir vairāk gatavi iegādāties kriptovalūtas, un tas var paaugstināt šo aktīvu cenas.
Piemērs
Pieņemsim, ka Alise saņem nodokļu atvieglojumu, kas palielina viņas brīvos līdzekļus. Viņa nolemj ieguldīt daļu no šīs papildu naudas Bitcoin un Ether. Palielinoties tādu cilvēku kā Alise skaitam, kas iegulda savus brīvos līdzekļus kriptovalūtās, pieprasījums pēc kriptoaktīviem pieaug. Ja pieprasījums un apjoms ir pietiekami lieli, tirgus cenas parasti palielinās.
Ierobežojošas fiskālās politikas ietekme
Kad valdība īsteno ierobežojošu fiskālo politiku, nauda tiek izņemta no ekonomikas, kā rezultātā patērētāju tēriņi un ieguldījumi samazinās. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir mazāk brīvo līdzekļu, ko ieguldīt kriptovalūtās, un tas var pazemināt šo aktīvu cenas.
Ja Alisei ir jāmaksā lielāki nodokļi, viņai ir mazāk naudas, ko tērēt vai ieguldīt. Tāpēc viņa var nolemt nepirkt vairāk Bitcoin vai Ether. Samazinoties to cilvēku skaitam, kas iegulda kriptovalūtās, pieprasījums samazinās, kas var novest pie zemākām vai stagnējošām cenām.
Valdības stimulējošo pasākumu ietekme
Valdības stimulējošie pasākumi, kas ir ekspansīvas fiskālās politikas paveids, arī var ietekmēt kriptovalūtu tirgus. Piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā daudzu valstu valdības sniedza finansiālu atbalstu saviem pilsoņiem. Daži šī atbalsta saņēmēji izmantoja iegūtos līdzekļus, lai ieguldītu tos kriptovalūtās, tādējādi veicinot to cenu pieaugumu.
Fiskālās politikas priekšrocības
Ekonomiskā stabilitāte
Fiskālā politika var stabilizēt ekonomiku, kontrolējot inflāciju un samazinot bezdarbu. Ekspansīva fiskālā politika var stimulēt izaugsmi un radīt darbavietas ekonomikas lejupslīdes laikā, bet ierobežojošā fiskālā politika var palīdzēt kontrolēt inflāciju ekonomikas uzplaukuma laikā.
Uzlabota infrastruktūra
Lielāki valdības izdevumi var uzlabot infrastruktūru, uzlabojot transporta un telekomunikāciju sistēmas. Piemēram, Ķīnas ieguldījums iniciatīvā "Viena josta, viens ceļš" ir uzlabojis šīs valsts transporta infrastruktūru, veicinot tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi.
Bezmaksas sabiedriskie pakalpojumi
Piemērojot lielākas procentu likmes lielākiem ienākumiem, valdības mēdz finansēt dažādus sabiedriskos pakalpojumus. Piemēram, Zviedrija izmanto progresīvu nodokļu sistēmu, lai nodrošinātu bezmaksas veselības aprūpi un augstāko izglītību, ļaujot cilvēkiem piekļūt šīm iespējām neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
Noslēgumā
Fiskālā politika nosaka to, kā valdības izmanto nodokļus un valdības izdevumus, lai ietekmētu ekonomiskos apstākļus, piemēram, bezdarbu, inflāciju un ekonomisko izaugsmi. Tā kā fiskālā politika ietekmē privātpersonu un uzņēmumu rīcībā esošos brīvos ienākumus, tā netieši ietekmē arī kriptovalūtu tirgu. Dažas no tās priekšrocībām ir ekonomiskā stabilitāte, uzlabota infrastruktūra un bezmaksas sabiedriskie pakalpojumi.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.