Galvenās atziņas
Kvantitatīvā stiprināšana (KS) ir monetārās politikas instruments, ko centrālās bankas izmanto naudas apjoma samazināšanai un inflācijas kontrolei, samazinot savas bilances.
KS rezultātā paaugstinās procentu likmes, kas var palēnināt ekonomikas izaugsmi un pazemināt akciju cenas, jo palielinās patērētāju un uzņēmumu aizņēmumu izmaksas.
KS ietekmē finanšu un kriptovalūtu tirgus, samazinot likviditāti, palielinot obligāciju ienesīgumu un izraisot tirgus svārstīgumu, jo investori pielāgojas stingrākiem monetārajiem apstākļiem.
Ievads
Pēdējo gadu laikā dažādu valstu centrālās bankas ir izmantojušas netradicionālus monetārās politikas instrumentus ekonomikas stabilitātes un izaugsmes pārvaldībai. Viens no šādiem rīkiem ir kvantitatīvā mīkstināšana (KM), kas ietver vērienīgus finanšu aktīvu iepirkumus, lai iepludinātu ekonomikā likviditāti.
Taču, kad ekonomika atkopjas un inflācija paaugstinās, centrālās bankas mēdz pievilkt grožus un izmantot pretēju politiku – kvantitatīvo stiprināšanu (KS). KS mērķis ir mazināt pārmērīgo likviditāti, lai kontrolētu inflāciju un normalizētu monetāros apstākļus.
Šajā rakstā apskatīsim KS darbības principus, mērķus un tās būtisko ietekmi dažādos ekonomikas sektoros.
Kas ir kvantitatīvā stiprināšana?
Kvantitatīvā stiprināšana ir monetārās politikas instruments, ko centrālās bankas izmanto, lai mazinātu apgrozībā esošās naudas daudzumu ekonomikā. Šis instruments bieži tiek piemērots pēc kvantitatīvās mīkstināšanas perioda, kad centrālās bankas iepludina ekonomikā naudu izaugsmes stimulēšanai.
KM laikā centrālās bankas iegādājas valsts izdotas obligācijas un citus finanšu aktīvus, lai palielinātu naudas daudzumu ekonomikā un pazeminātu procentu likmes, veicinot aizņemšanos un investīcijas. KS būtībā ir pretējs process, kura mērķis ir samazināt naudas daudzumu ekonomikā, lai novērstu tās pārkaršanu un kontrolētu inflāciju.
Kvantitatīvās stiprināšanas mērķi
Galvenie KS mērķi:
Inflācijas kontrole: samazinot naudas daudzumu ekonomikā, KS palīdz atdzesēt pārkarsušo ekonomiku un savaldīt inflāciju.
Monetārās politikas normalizēšana: KS palīdz atjaunot centrālās bankas bilances apjomu un sastāvu pēc apjomīgas KM.
Kā darbojas kvantitatīvā stiprināšana?
Kvantitatīvā stiprināšana ietver vairākus soļus un mehānismus, kas ļauj centrālajām bankām samazināt naudas apjomu. Parasti tas notiek šādi:
1. Pirkumu apturēšana
Pirmajā KS posmā centrālā banka pārtrauc jaunu vērtspapīru iegādi. KM periodos centrālā banka iegādājas valsts obligācijas un citus aktīvus, lai iepludinātu naudu ekonomikā. KS laikā šie pirkumi tiek apturēti.
2. Vērtspapīru termiņu sagaidīšana
Centrālajām bankām pieder dažādi finanšu aktīvi ar fiksētiem termiņiem. Iestājoties vērtspapīru termiņam, centrālā banka var izvēlēties reinvestēt peļņu jaunos vērtspapīros (lai stabilizētu bilanci) vai pārtraukt reinvestēšanu (lai izņemtu naudu no apgrozības).
KS laikā centrālā banka atturas no peļņas reinvestēšanas. Tā vietā vērtspapīri pakāpeniski pazūd no bilances, samazinot naudas apjomu.
3. Aktīvu pārdošana
Dažos gadījumos centrālās bankas var aktīvi pārdot savos portfeļos esošos vērtspapīrus, lai paātrinātu KS norisi. Pārdodot šos aktīvus, centrālā banka var ātrāk samazināt savu bilanci un kopējo naudas daudzumu.
4. Procentu likmju pielāgošana rezervēm
Centrālās bankas var arī izmantot par rezervēm maksājamās procentu likmes kā KS instrumentu. Paaugstinot procentu likmes par naudu, ko komercbankas glabā centrālajā bankā, komercbankas, visticamāk, izvēlēsies paturēt savas rezerves, nevis tās piešķirt aizdevumos, tādējādi samazinot naudas apjomu apgrozībā.
Kvantitatīvās stiprināšanas ietekme
Kvantitatīvā stiprināšana var būtiski ietekmēt dažādus ekonomikas aspektus, tostarp procentu likmes, finanšu tirgus un ekonomikas izaugsmi.
1. Procentu likmes
Parasti KS izraisa procentu likmju paaugstināšanos. Centrālajai bankai samazinot savus obligāciju krājumus, naudas daudzums ekonomikā samazinās. Tā rezultātā palielinās aizņēmumu izmaksas. Jo augstākas procentu likmes, jo dārgāk patērētājiem un uzņēmumiem izmaksā aizdevumi, tāpēc tēriņi un investīcijas var palēnināties.
2. Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās
KS var palēnināt ekonomikas izaugsmi. Augstākas procentu likmes un mazāks naudas daudzums ekonomikā var samazināt patērētāju tēriņus un uzņēmumu investīcijas. Tā rezultātā var palēnināties ekonomikas izaugsme, jo ekonomikai ir jāpielāgojas stingrākiem monetārajiem apstākļiem.
3. Finanšu tirgi
Kvantitatīvā stiprināšana (KS) būtiski ietekmē finanšu tirgus, samazinot obligāciju iepirkumus, kas samazina pieprasījumu un paaugstina ienesīgumu valsts obligācijām un citiem fiksēta ienākuma vērtspapīriem.
Procentu likmju pieauguma dēļ var pazemināties akciju cenas, jo uzņēmumi saskaras ar lielākām aizņēmumu izmaksām, kā rezultātā var samazināties peļņa un ieguldījumi. Turklāt pāreja no KM uz KS var veicināt tirgus svārstīgumu, jo investoriem ir jāpielāgojas jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.
Apskatīsim tuvāk, kāda varētu būt KS ietekme uz finanšu un kriptovalūtu tirgiem.
Iespējamā KS ietekme uz finanšu tirgiem
Obligāciju tirgi
Obligāciju tirgos KS rezultātā var paaugstināties ienesīgums. Tā kā centrālā banka samazina valsts obligāciju iepirkumus, pieprasījums pēc šīm obligācijām samazinās, pazeminot cenas un palielinot ienesīgumu. Lielāks ienesīgums var pievilināt investorus, kuri meklē labāku atdevi, taču tas nozīmē arī lielākas aizņēmumu izmaksas valdībām un korporācijām.
Akciju tirgi
Akciju tirgos KS var paaugstināt procentu likmes, kas parasti samazina uzņēmumu peļņu un pazemina akciju cenas. Turklāt, paaugstinoties obligāciju ienesīgumam, fiksēta ienākuma ieguldījumi var kļūt pievilcīgāki nekā akcijas, mainot investoru preferences no kapitāla vērtspapīriem uz obligācijām. Šī pāreja var vēl vairāk ietekmēt akciju cenas.
Finanšu stabilitāte
KS var ietekmēt arī finanšu stabilitāti. Pāreja no KM uz KS var veicināt nenoteiktību un svārstīgumu finanšu tirgos. Investori var reaģēt uz centrālās bankas politikas maiņu, steidzīgi pielāgojot savus portfeļus un tādējādi izraisot straujas aktīvu cenu svārstības. Centrālajām bankām ir nepieciešams pārdomāti koordinēt KS komunikāciju un ieviešanu, lai izvairītos no tirgus satricināšanas.
Potenciālā KS ietekme uz kriptovalūtu tirgiem
KS ietekme uz kriptovalūtu tirgiem kļūst arvien aktuālāka. Tādas kriptovalūtas kā Bitcoin (BTC) un Ether (ETH) ir kļuvušas populāras kā alternatīvi aktīvi. Tālāk ir aprakstīta KS iespējamā ietekme uz kriptovalūtu tirgiem.
1. Likviditāte
KS samazina likviditāti finanšu sistēmā. Centrālās bankas pārstāj iepludināt ekonomikā naudu, tāpēc investīcijām dažādās aktīvu kategorijās (arī kriptovalūtās) ir pieejama mazāka likviditāte. Likviditātes samazināšanās var izraisīt tirdzniecības apjomu kritumu un kriptovalūtu tirgu svārstīguma palielināšanos (parasti virzienā uz leju).
2. Izmaiņas ieguldījumu jomā
Tā kā KS rezultātā procentu likmes paaugstinās, tradicionālie finanšu aktīvi (piemēram, obligācijas) var kļūt pievilcīgāki, salīdzinot ar riskantākiem aktīviem, kādas ir kriptovalūtas. Investori, kuri meklē drošākas ieguldījumu iespējas, var izņemt savus līdzekļus no kriptovalūtām, tādējādi pazeminot kriptovalūtu cenas.
3. Noskaņojums tirgū
Kriptovalūtu tirgus ievērojami ietekmē noskaņojums tirgū. KS var radīt vidi, kurā investori cenšas izvairīties no riska un kļūst piesardzīgi attiecībā uz augstākām procentu likmēm un stingrākiem monetārajiem apstākļiem. Šāda noskaņojuma maiņa var izraisīt svārstīguma pieaugumu un kriptovalūtu cenu lejupslīdi.
Noslēgumā
Kvantitatīvā stiprināšana ir svarīgs instruments, ko centrālās bankas izmanto, lai pārvaldītu naudas apjomu un kontrolētu inflāciju. Samazinot savas bilances, centrālās bankas var ietekmēt procentu likmes, finanšu tirgus un ekonomikas izaugsmi. KS mērķis ir izveidot līdzsvarotāku un stabilāku ekonomikas vidi, taču tās ieviešana var būtiski ietekmēt dažādus tirgus, tostarp arī kriptovalūtu sektoru.
Centrālajām bankām īstenojot sarežģīto KS procedūru, ir svarīgi pārdomāti koordinēt komunikāciju un politikas izpildi, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz tirgu un nodrošinātu vienmērīgu pāreju no KM raksturīgās ekspansīvās monetārās politikas.
Turpini lasīt
Atruna: šis saturs tiek tev nodrošināts nemainītā veidā un ir paredzēts tikai vispārīgai informācijai un izglītojošiem mērķiem; tas neietver nekādus apliecinājumus vai garantijas. Tas nav uzskatāms par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu un nav paredzēts kā ieteikums iegādāties kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu. Aicinām tevi apspriesties ar atbilstošiem profesionāliem konsultantiem. Ja šo rakstu ir veidojis trešās puses autors, lūdzu, ņem vērā, ka tajā paustie viedokļi pieder attiecīgajam raksta autoram un neatspoguļo Binance Akadēmijas pārstāvju uzskatus. Pilnu atrunas tekstu lasi šeit. Digitālo aktīvu cenas var būt svārstīgas. Tavu ieguldījumu vērtība var samazināties vai pieaugt, un tu vari neatgūt ieguldīto summu. Tu uzņemies pilnu atbildību par saviem ieguldījumu lēmumiem, un Binance Akadēmija neatbild par taviem iespējamajiem zaudējumiem. Šī informācija nav uzskatāma par finansiālu, juridisku vai cita veida profesionālu padomu. Papildinformācijai lasi mūsu Lietošanas noteikumus un Brīdinājumu par riskiem.