Kas ir standartizētie un nestandartizētie nākotnes līgumi?
Sākums
Raksti
Kas ir standartizētie un nestandartizētie nākotnes līgumi?

Kas ir standartizētie un nestandartizētie nākotnes līgumi?

Vidēji sarežģītas tēmas
Publicēts Mar 21, 2019Atjaunināts Dec 28, 2022
7m
Būtībā standartizētie un nestandartizētie nākotnes līgumi ir līgumi, kurus izmantojot, tirgotāji, investori un preču ražotāji var spekulēt ar aktīva nākotnes cenu. Šie līgumi darbojas kā divpusēja vienošanās, kas sniedz iespēju tirgot instrumentu nākotnes datumā (līguma termiņa beigu dienā) par cenu, kas atrunāta līguma slēgšanas brīdī.

Standartizētā vai nestandartizētā nākotnes līguma pamatā esošais finanšu instruments var būt jebkurš aktīvs, piemēram, kapitāls, prece, valūta, procentu maksājums vai pat obligācija.

Tomēr, atšķirībā no nestandartizētajiem nākotnes līgumiem, standartizētie nākotnes līgumi ir standartizēti kā juridiski līgumi un tiek tirgoti noteiktās vietās (nākotnes līgumu biržās). Līdz ar to uz standartizētajiem nākotnes līgumiem attiecas specifiski noteikumi, piemēram, saistībā ar līgumu apjomu un dienas procentu likmēm. Bieži vien standartizēto nākotnes līgumu izpildi garantē mijieskaita iestāde, kā rezultātā tirdzniecības darījumā iesaistītajām pusēm samazinās ar darījuma partneri saistītie riski.

Jau 17. gadsimtā Eiropā tika izveidoti primitīvi nākotnes līgumu tirgi, taču par pirmo standartizēto nākotnes līgumu biržu uzskatāma Dōjima rīsu birža Japānā. 18. gadsimta sākumā Japānā maksājumiem lielākoties tika izmantoti rīsi, tāpēc, lai mazinātu ar nestabilajām rīsu cenām saistītos riskus, tika ieviesti nākotnes līgumi.

Parādoties elektroniskajām tirdzniecības sistēmām, nākotnes līgumi guva popularitāti un tika plaši izmantoti visā finanšu nozarē.


Nākotnes līgumu funkcijas

Finanšu nozarē nākotnes līgumi parasti tiek izmantoti tālāk norādītajiem mērķiem.

  • Risku ierobežoÅ¡ana un pārvaldÄ«ba: nākotnes lÄ«gumus var izmantot, lai mazinātu noteiktu risku. Piemēram, lauksaimnieks var pārdot nākotnes lÄ«gumus saistÄ«bā ar savu produkciju, lai bÅ«tu pārliecināts, ka nākotnē saņems konkrētu cenu, neraugoties uz dažādiem nelabvēlÄ«giem apstākļiem un tirgus svārstÄ«bām. Vai, teiksim, japāņu investors, kuram pieder ASV Valsts kases vērtspapÄ«ri, varētu iegādāties JPYUSD nākotnes lÄ«gumus, kuru summa atbilst ceturkšņa kuponu maksājumam (procentu likmēm), lai tādējādi fiksētu kupona vērtÄ«bu JPY izteiksmē ar iepriekÅ¡ noteiktu likmi un tādējādi ierobežotu ar savu USD darÄ«jumu saistÄ«tos riskus.
  • KredÄ«tplecs: izmantojot nākotnes lÄ«gumus, investori var atvērt pozÄ«cijas ar kredÄ«tplecu. Tā kā lÄ«gumi tiek izpildÄ«ti termiņa beigu dienā, investori var savām pozÄ«cijām piemērot kredÄ«tplecu. Piemēram, ar 3:1 kredÄ«tplecu tirgotāji var atvērt pozÄ«ciju, kas ir trÄ«s reizes lielāka par to tirdzniecÄ«bas konta atlikumu.
  • Īsās pozÄ«cijas: izmantojot nākotnes lÄ«gumus, investori var atvērt aktÄ«vu Ä«sās pozÄ«cijas. Ja investors nolemj pārdot nākotnes lÄ«gumu, nepaturot savā Ä«paÅ¡umā lÄ«guma pamata aktÄ«vu, to parasti sauc par "nenodroÅ¡ināto pozÄ«ciju".
  • AktÄ«vu dažādÄ«ba: investori var izmantot aktÄ«vus, kurus ir sarežģīti tirgot tÅ«lÄ«tējo darÄ«jumu tirgÅ«. Tādu preču kā nafta piegāde parasti izmaksā dārgi un paredz augstas glabāšanas izmaksas, taču, izmantojot nākotnes lÄ«gumus, investori un tirgotāji var spekulēt ar dažādu kategoriju aktÄ«viem, fiziski tos netirgojot.
  • Cenu atklāšana: nākotnes lÄ«gumu tirgi ir daudzveidÄ«gi tirgi pārdevējiem un pircējiem (t. i., piedāvājuma un pieprasÄ«juma saskares punkts) saistÄ«bā ar dažādu kategoriju aktÄ«viem, tostarp precēm. Piemēram, naftas cenu iespējams noteikt saistÄ«bā ar reāllaika pieprasÄ«jumu nākotnes lÄ«gumu tirgos, nevis vietējā degvielas uzpildes stacijā.


Līgumu izpildes mehānismi 

Nākotnes līguma termiņš ir pēdējā diena, kad notiek tirdzniecības aktivitātes konkrētā līguma ietvaros. Pēc tam tirdzniecība tiek apturēta un līgumi tiek izpildīti. Ir divi galvenie nākotnes līgumu izpildes mehānismi:

  • Fiziska izpilde: abas lÄ«gumslēdzējas puses apmainās ar pamata aktÄ«vu, ņemot vērā lÄ«gumā paredzēto cenu. Pusei ar Ä«so pozÄ«ciju (pārdevējam) ir pienākums piegādāt aktÄ«vu otrai pusei, kurai ir garā pozÄ«cija (pircējam).
  • Norēķini naudā: nenotiek tieÅ¡a apmaiņa ar pamata aktÄ«vu. Tā vietā viena puse samaksā otrai summu, kas atbilst pamata aktÄ«va vērtÄ«bai. Tipisks šāda nākotnes lÄ«guma piemērs ir naftas nākotnes lÄ«gums, kura ietvaros apmaiņa notiek ar naudu, nevis ar naftas bareliem, jo fiziski bÅ«tu visai sarežģīti tirgot tÅ«kstoÅ¡iem barelu.

Nākotnes līgumi ar norēķiniem naudā ir ērtāks risinājums, tāpēc tie ir populārāki par līgumiem, kuros notiek fiziska apmaiņa ar aktīvu, – tas attiecas arī uz likvīdajiem finanšu vērtspapīriem un fiksētu ienākumu instrumentiem, kuru īpašumtiesības var visai ātri nodot (vismaz salīdzinājumā ar tādiem fiziskajiem aktīviem kā naftas bareli).

Tomēr, izmantojot nākotnes līgumus ar norēķiniem naudā, var notikt manipulācijas ar līguma pamata aktīva cenu. Šādas tirgus manipulācijas parasti sauc par "beigu rībināšanu" – ar šo terminu apzīmē neierastas, mērķtiecīgas tirdzniecības aktivitātes, kas būtiski ietekmē orderu žurnālus, tuvojoties nākotnes līgumu izpildes datumam.


Nākotnes līgumu izbeigšanas stratēģijas

Pēc nākotnes līguma pozīcijas atvēršanas tirgotāji var veikt trīs galvenās darbības:

  • KompensējoÅ¡s darÄ«jums: nākotnes lÄ«guma pozÄ«cijas aizvērÅ¡ana, izveidojot pretēju darÄ«jumu ar tādu pat vērtÄ«bu. Piemēram, ja tirgotājam ir Ä«sā pozÄ«cija ar 50 nākotnes lÄ«gumiem, viņš var atvērt tāda paÅ¡a apjoma garo pozÄ«ciju, tādējādi neitralizējot savu sākotnējo pozÄ«ciju. Izmantojot kompensācijas stratēģiju, tirgotāji var realizēt savu peļņu vai zaudējumus pirms lÄ«guma izpildes datuma.
  • PārguldÄ«jums: rodas tad, ja tirgotājs pieņem lēmumu atvērt jaunu nākotnes lÄ«guma pozÄ«ciju pēc pirmās pozÄ«cijas kompensēšanas, tādējādi bÅ«tÄ«bā pagarinot lÄ«guma beigu termiņu. Piemēram, ja tirgotājam ir 30 nākotnes lÄ«gumu garā pozÄ«cija, kuras termiņš ir pirmajā janvāra nedēļā, un viņš vēlas pagarināt savu pozÄ«ciju uz seÅ¡iem mēneÅ¡iem, viņš var kompensēt savu sākotnējo pozÄ«ciju un atvērt jaunu pozÄ«ciju ar identisku apjomu, kā beigu termiņu nosakot jÅ«lija pirmo nedēļu.
  • Izpilde: ja tirgotājs nekompensē savu nākotnes lÄ«guma pozÄ«ciju un neveic pārguldÄ«jumu, lÄ«gums tiek izpildÄ«ts tā termiņa beigu dienā. Tajā brÄ«dÄ« lÄ«gumslēdzējām pusēm ir juridisks pienākums veikt apmaiņu ar aktÄ«viem (vai naudu) atbilstoÅ¡i atvērtajai pozÄ«cijai.



Nākotnes līgumu cenas modeļi: reports (jeb kontango) un parasts apvērsts tirgus ("backwardation")

No nākotnes līgumu izveides brīža līdz to izpildei līguma tirgus cena pastāvīgi mainās atbilstoši pirkšanas un pārdošanas spēkiem.

Attiecība starp nākotnes līgumu termiņu un mainīgajām cenām rada atšķirīgus cenas modeļus, ko mēdz saukt par reportu (1) un parasto apvērsto tirgu (3). Šie cenas modeļi ir tieši saistīti ar aktīva prognozēto tūlītējo darījumu cenu (2) līguma termiņa beigu dienā (4), kā tas ir attēlots tālāk.

  • Reports (1): tirgus stāvoklis, kad nākotnes lÄ«guma cena ir augstāka par prognozēto nākotnes lÄ«guma tÅ«lÄ«tējo darÄ«jumu cenu.
  • Prognozētā tÅ«lÄ«tējo darÄ«jumu cena (2): paredzamā aktÄ«va cena lÄ«guma izpildes (termiņa beigu) dienā. Jāņem vērā, ka prognozētā tÅ«lÄ«tējo darÄ«jumu cena ne vienmēr ir nemainÄ«ga, proti, tā var mainÄ«ties atkarÄ«bā no piedāvājuma un pieprasÄ«juma tirgÅ«.
  • Parasts apvērsts tirgus (3): tirgus stāvoklis, kad nākotnes lÄ«guma cena ir zemāka par prognozēto nākotnes lÄ«guma tÅ«lÄ«tējo darÄ«jumu cenu.
  • Termiņa beigu diena (4): pēdējā diena, kad tiek veiktas tirdzniecÄ«bas aktivitātes konkrētā nākotnes lÄ«guma ietvaros, pirms tiek uzsākta lÄ«guma izpilde.

Reporta apstākļi parasti ir izdevīgāki pārdevējiem (īso pozīciju turētājiem), nevis pircējiem (garajām pozīcijām), bet parasts apvērsts tirgus (Backwardation) parasti ir izdevīgāks pircējiem.

Tuvojoties līguma izpildes datumam, nākotnes līguma cena parasti pakāpeniski pietuvinās tūlītējo darījumu cenai, līdz tās kļūst identiskas. Ja līguma izpildes dienā nākotnes līguma cena nav vienāda ar tūlītējo darījumu cenu, tirgotāji var gūt ātru peļņu, izmantojot arbitrāžu.

Reporta gadījumā nākotnes līgumi tiek tirgoti par cenu, kas pārsniedz prognozēto tūlītējo darījumu cenu, un parasti tas tiek darīts ērtības nolūkā. Piemēram, nākotnes līgumu tirgotājs var vēlēties pārmaksāt par fiziskām precēm, kas tiks piegādātas nākotnē, lai nevajadzētu satraukties par izmaksām, kas saistītas, piemēram, ar preču glabāšanu un apdrošināšanu (populārs piemērs ir zelts). Uzņēmumi mēdz izmantot nākotnes līgumus arī, lai fiksētu nākotnes izmaksas paredzamā līmenī, iegādājoties uzņēmējdarbībā obligāti nepieciešamās preces (piem., maizes ražotājs varētu iegādāties kviešu nākotnes līgumus).

Turpretī parasts apvērsts tirgus attiecas uz gadījumiem, kad nākotnes līgums tiek tirgots par cenu, kas ir zemāka par prognozēto tūlītējo darījumu cenu. Spekulanti iegādājas nākotnes līgumus cerībā gūt peļņu, ja cena atbilstoši prognozēm paaugstināsies. Piemēram, nākotnes līgumu tirgotājs var šodien iegādāties naftas barelu līgumus, par katru no tiem samaksājot 30 $, ja prognozētā barela tūlītējo darījumu cena nākamgad ir 45 $.


Noslēgumā

Standartizētie nākotnes līgumi ir vieni no populārākajiem instrumentiem finanšu nozarē, un to daudzpusīgās funkcionalitātes dēļ šiem līgumiem ir plašas izmantošanas iespējas. Tomēr pirms līdzekļu ieguldīšanas ir svarīgi pilnībā izprast nākotnes līgumu un to tirgu darbības principus.

Lai arī noteiktos apstākļos var būt lietderīgi fiksēt aktīva cenu nākotnē, tas ne vienmēr ir droši – jo īpaši tad, ja līgumu tirdzniecībā tiek izmantota marža. Tāpēc bieži vien tiek izmantotas dažādas risku pārvaldības stratēģijas, lai mazinātu nenovēršamos riskus, kas saistīti ar nākotnes līgumu tirdzniecību. Daži spekulanti izmanto arī tehniskās analīzes indikatorus un fundamentālo analīzi, lai gūtu priekšstatu par cenas kustību nākotnes līgumu tirgū.
Kopīgot ierakstus
Reģistrē kontu
Sāc pielietot savas zināšanas, atverot Binance kontu jau šodien.