Īsumā
Blokķēžu pasaulē tiek izmantotas vairākas kriptovalūtu krāpšanas shēmas. Dažas no biežāk sastopamajām shēmām ir šantāža, viltus biržas, viltus dāvanu izdales, pikšķerēšana sociālajos tīklos, kopēšanas un ielīmēšanas ļaunatūra, pikšķerēšanas e-pasti, Ponci un piramīdas shēmas, kā arī izspiedējvīrusi.
Īsumā apskatīsim katru no tām, lai tu varētu iemācīties izvairīties no biežāk sastopamajām Bitcoin krāpšanas shēmām un parūpēties par savu kriptovalūtu drošību.
Ievads
Kamēr vien pasaulē radīsies jaunas tehnoloģijas, krāpnieki turpinās meklēt jaunas izdevības. Diemžēl Bitcoin kriptovalūtu krāpniekiem paver interesantas iespējas, jo tā ir digitāla valūta, kas darbojas starptautiskā mērogā.
Bitcoin decentralizētais raksturs ļauj tev pilnībā kontrolēt savus ieguldījumus. Tomēr vienlaikus tas apgrūtina atbilstošas regulatīvā un tiesībaizsardzības sistēmas izstrādi. Ja krāpniekiem izdodas tevi apmānīt un tu pieļauj kļūdas, izmantojot Bitcoin, viņi var nozagt tavus BTC un tu nevarēsi nekādā veidā atgūt savu kriptovalūtu.
Tāpēc ir svarīgi saprast, kā krāpnieki darbojas, un iemācīties atpazīt potenciālos brīdinājuma signālus. Ir daudz Bitcoin krāpniecisko shēmu, no kurām būtu jāuzmanās, taču dažas shēmas ir populārākas par citām. Tāpēc mēs aplūkosim astoņas biežāk sastopamās Bitcoin krāpšanas shēmas un noskaidrosim, kā no tām izvairīties.
Biežāk sastopamās Bitcoin krāpšanas shēmas (un kā no tām izvairīties)
Šantāža
Šantāža ir plaši sastopama metode, kur krāpnieki draud publicēt citu personu sensitīvo informāciju, ja nesaņems prasīto atlīdzību. Atlīdzība parasti ir kriptovalūta, un bieži tas ir tieši Bitcoin.
Šantāžas ietvaros krāpnieki atrod vai vilto sensitīvu informāciju par tevi un izmanto šo informāciju, lai piespiestu tevi nosūtīt viņiem Bitcoin vai citu veidu naudu.
Labākais veids, kā izvairīties no Bitcoin zaudēšanas šantāžas ceļā, ir rīkoties piesardzīgi, izvēloties pierakstīšanās akreditācijas datus, rūpīgi pārdomāt, kuras tiešsaistes vietnes apmeklēt un kam sniegt savu informāciju. Ieteicams arī izmantot divu faktoru autentifikāciju, kad vien tas ir iespējams. Ja šantāžai tiek izmantota nepatiesa informācija un zini, ka tā ir nepatiesa, briesmas, iespējams, nepastāv.
Viltus biržas
Kā var noprast pēc nosaukuma, viltus biržas ir viltotas likumīgu kriptovalūtu biržu kopijas. Parasti šī krāpšana notiek mobilo lietotņu veidā, bet tā var ietvert arī datorprogrammas vai viltus vietnes. Ievēro piesardzību, jo dažas viltus biržas ir ļoti līdzīgas oriģinālajām. Pirmajā acu uzmetienā tās var šķist īstas, bet to mērķis ir nozagt tavu naudu.
Šīs viltus biržas parasti piesaista kriptovalūtas tirgotāju un investoru uzmanību, piedāvājot bezmaksas kriptovalūtu, konkurētspējīgas cenas, zemas komisijas maksas un pat dāvanas.
Lai neiekristu viltus biržas slazdā, saglabā īsto URL pie grāmatzīmēm un pirms pierakstīšanās vienmēr to pārbaudi. Lai pārbaudītu URL, Telegram grupu, Twitter kontu un citu resursu patiesumu, vari izmantot arī Binance verifikācijas rīku.
Attiecībā uz mobilajām lietotnēm pārbaudi izstrādātāja informāciju, lejupielāžu skaitu, atsauksmes un komentārus. Vairāk informācijas lasi rakstā Biežāk sastopamās krāpšanas shēmas mobilajās ierīcēs.
Viltus dāvanu izdales
Viltus dāvanu izdali izmanto, lai izkrāptu kriptovalūtu, bez maksas piedāvājot kaut ko apmaiņā pret nelielu iemaksu. Krāpnieki parasti lūdz vispirms nosūtīt līdzekļus uz Bitcoin adresi, lai tu varētu saņemt vēl vairāk Bitcoin (piemēram, "nosūti 0,1 BTC, lai saņemtu 0,5 BTC"). Bet, ja veiksi šos Bitcoin darījumus, neko nesaņemsi un tavi līdzekļi būs zaudēti.
Viltus dāvanu izdales krāpšanas shēmām ir vairāki varianti. BTC vietā dažās shēmās vaicā citu kriptovalūtu, piemēram, ETH, BNB, XRP un citas. Reizēm tiek vaicāta privātā atslēga vai cita sensitīva informācija.
Viltus dāvanu izdale visbiežāk parādās Twitter un citās sociālo tīklu platformās, kur krāpnieki izmanto populāras publikācijas, ziņas vai paziņojumus (piemēram, ziņu par protokola uzlabojumu vai gaidāmu ICO).
Vislabākais veids, kā izvairīties no viltus dāvanu izdales krāpšanas shēmām, ir nepiedalīties nevienā dāvanu izdalē, kurā vispirms aicina nosūtīt ko vērtīgu. Patiesas dāvanu izdales nekad nepieprasa tavus līdzekļus.
Pikšķerēšana sociālajos tīklos
Pikšķerēšana ir bieži sastopama Bitcoin krāpšanas shēma, kura tāpat kā viltus dāvanu izdales visbiežāk tiek īstenota sociālajos tīklos. - Pikšķerēšana sociālajos tīklos: krāpnieki mēdz izveidot kontu, kas ir līdzīgs kādas kriptovalūtu pasaulē labi zināmas un cienītas personas kontam (proti, krāpnieks uzdodas par citu personu). Pēc tam krāpnieks piedāvā viltus dāvanu izdali, publicējot ziņas vai sūtot tiešus tērzēšanas ziņojumus.
Labākais veids, kā izvairīties no pikšķerēšanas sociālajos tīklos, ir pārbaudīt, vai cilvēks ir tas, par ko uzdodas. Noteiktās sociālo tīklu platformās uz to norāda dažādi elementi, piemēram, zilie ķeksīši platformās Twitter un Facebook.
Kopēšanas un ielīmēšanas ļaunatūra
Kopēšanas un ielīmēšanas ļaunatūra ir ļoti viltīgs veids, ko krāpnieki mēdz izmantot līdzekļu izkrāpšanai. Šāda ļaunatūra pārtver tavus starpliktuves datus un, ja neesi pietiekami piesardzīgs, nosūta tavu naudu tieši krāpniekiem.
Pieņemsim, ka gribi nosūtīt BTC savam draugam Kārlim. Parasti viņš nosūta tev savu Bitcoin adresi, lai tu to varētu iekopēt savā Bitcoin makā. Bet tad, ja tavā ierīcē ir kopēšanas un ielīmēšanas ļaunatūra, krāpnieka adrese automātiski aizvietos Kārļa adresi ielīmēšanas brīdī. Tātad pēc Bitcoin darījuma nosūtīšanas un apstiprināšanas tavs BTC maksājums nonāks pie krāpnieka, bet Kārlis nesaņems neko.
Lai izvairītos no šāda veida krāpšanas shēmas, ir jārūpējas par datora drošību. Uzmanies no aizdomīgiem ziņojumiem vai e-pastiem, kas varētu saturēt inficētus pielikumus vai bīstamas saites. Seko līdzi tam, kādas tīmekļa vietnes tu apmeklē un kādu programmatūru instalē savās ierīcēs. Apsver iespēju arī instalēt pretvīrusu programmatūru un regulāri pārbaudīt, vai ierīcē nav kāda apdraudējuma. Ir svarīgi arī atjaunot ierīces operētājsistēmu.
Pikšķerēšanas e-pasti
Pastāv dažādi pikšķerēšanas veidi. Viens no biežāk sastopamajiem veidiem ietver pikšķerēšanas e-pastus, kas mēģina tevi apmānīt, lai tu lejupielādētu inficētu failu vai noklikšķinātu uz saites, kas atver kādai īstai vietnei līdzīgu krāpniecisku vietni. Šie e-pasti ir īpaši bīstami, ja tie atveido produktu vai pakalpojumu, kuru tu bieži izmanto.
Krāpnieki parasti nosūta ziņojumu, kurā aicina tevi steidzami rīkoties, lai aizsargātu savu kontu vai līdzekļus. Tevi var aicināt atjaunināt konta informāciju, atiestatīt paroli vai augšupielādēt dokumentus. Vairumā gadījumu mērķis ir vienkārši iegūt tavus akreditācijas datus, lai vēlāk mēģinātu uzlauzt tavu kontu.
Pirmais solis, lai izvairītos no pikšķerēšanas e-pastu krāpšanas shēmām, ir pārbaudīt, vai e-pasta ziņojumi ir saņemti no oriģinālā avota. Šaubu gadījumā vari arī tieši sazināties ar uzņēmumu, lai pārbaudītu, vai saņemtais ziņojums ir tā sūtīts. Pēc tam vari novietot kursoru uz e-pasta saites (neklikšķinot), lai pārbaudītu, vai URL nav drukas kļūdu, neierastu rakstzīmju vai citu īpatnību.
Pat tad, ja nevari atrast neko aizdomīgu, labāk neklikšķini uz saitēm. Ja tev jāpiekļūst kontam, dari to citādi, piemēram, manuāli ievadot URL vai izmantojot grāmatzīmes.
Ponci un piramīdas shēmas
Ponci un piramīdas shēmas ir divas senākās finanšu krāpšanas shēmas. Ponci shēma ir ieguldījumu stratēģija, kurā senākiem ieguldītājiem izmaksā peļņu no jauno ieguldītāju iemaksātās naudas. Kad krāpnieks vairs nevar piesaistīt jaunus ieguldītājus, naudas plūsma izsīkst. OneCoin ir uzskatāms kriptovalūtu Ponci shēmas piemērs.
Piramīdas shēma ir uzņēmējdarbības modelis, kurā dalībniekiem maksā atbilstoši tam, cik daudz jaunu dalībnieku viņi piesaista. Ja nevar piesaistīt jaunus dalībniekus, naudas plūsma izsīkst.
Vislabākais veids, kā neiesaistīties nevienā no šīm shēmām, ir veikt izpēti par kriptovalūtām, kuras iegādājies – gan par alternatīvo kriptovalūtu, gan Bitcoin. Ja kriptovalūtas vai Bitcoin fonda vērtība ir atkarīga tikai no tā, vai pievienojas jauni ieguldītāji vai dalībnieki, tā, visticamāk, ir Ponci vai piramīdas shēma.
Izspiedējvīruss
Izspiedējvīruss ir ļaunatūras veids, kas bloķē upura mobilo ierīci vai datoru un neļauj viņam piekļūt vērtīgiem datiem, ja netiek samaksāta izpirkuma maksa (parasti BTC). Šie uzbrukumi var būt īpaši postoši, kad tie tiek vērsti pret slimnīcām, lidostām un valsts iestādēm.
Izspiedējvīruss parasti bloķē piekļuvi svarīgiem failiem vai datubāzēm un draud tos izdzēst, ja līdz termiņa beigām netiks saņemts maksājums. Diemžēl nav nekādu garantiju, ka uzbrucēji izpildīs solīto.
Pret izspiedējvīrusa uzbrukumiem var aizsargāties dažādos veidos:
uzstādi pretvīrusu programmatūru un atjauno operētājsistēmu un lietotnes;
neklikšķini uz reklāmām un aizdomīgām saitēm;
ievēro piesardzību attiecībā uz e-pasta pielikumiem. Ar īpašu piesardzību izturies pret pielikumiem, kuru beigās ir ".exe", ".vbs" vai ".scr";
regulāri veido failu kopijas, lai varētu tos atjaunot, ja ierīce tiek inficēta;
vairāk noderīgu padomu par izvairīšanos no izspiedējvīrusiem un bezmaksas datu atgūšanas rīkus meklē vietnē NoMoreRansom.org.
Noslēgumā
Ir daudz Bitcoin krāpšanas shēmu, no kurām jāuzmanās. Tomēr šo krāpšanas shēmu darbības pārzināšana ir svarīgs pirmais solis, lai no tām pilnībā izvairītos. Ja varēsi izvairīties no biežāk sastopamajām Bitcoin krāpšanas shēmām, spēsi garantēt savu kriptovalūtu krājumu drošību.