Kas ir ICO (sākotnējais kriptovalūtas piedāvājums)?

Kas ir ICO?

Sākotnējais kriptovalūtas piedāvājums jeb ICO ir metode, ko projektu komandas izmanto, lai piesaistītu savam kriptovalūtas projektam finansējumu. ICO ietvaros komandas ģenerē blokķēdē balstītus tokenus, kas tiek pārdoti agrīnajiem projekta atbalstītājiem. Tas ir pūļa finansējuma piesaistes posms – lietotāji saņem tokenus, kurus var izmantot (uzreiz vai nākotnē), bet projekts iegūst līdzekļus turpmākai izstrādei.

Šāda prakse kļuva populāra 2014. gadā, kad to izmantoja Ethereum izstrādes finansēšanai. Kopš tā laika ICO ar mainīgiem panākumiem ir izmantojuši simtiem dažādu uzņēmumu (īpaši 2017. gada "buma" laikā). Lai gan nosaukums līdzinās sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tā ir pilnīgi atšķirīga finansējuma piesaistes metode.

IPO parasti izmanto jau nostabilizējušies uzņēmumi, kas pārdod daļu no uzņēmuma akcijām, lai tādējādi piesaistītu papildu finansējumu. Turpretī ICO ir finansēšanas mehānisms, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt finansējumu saviem projektiem ļoti agrīnā posmā. ICO investori, iegādājoties tokenus, neiegūst uzņēmuma īpašumtiesības.

ICO ir reāla alternatīva tradicionālai finansējuma piesaistei tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Jauniem uzņēmumiem bieži vien ir grūti piesaistīt kapitālu, kamēr vēl nav funkcionējoša produkta. Blokķēžu pasaulē jau nostabilizējušies uzņēmumi reti iegulda līdzekļus projektos, tikai balstoties uz tehniskajā dokumentācijā norādīto informāciju. Turklāt kriptovalūtu regulējuma trūkuma dēļ daudzi izvairās no blokķēdes jaunuzņēmumu atbalstīšanas.

Tomēr šo risinājumu izmanto ne tikai jaunuzņēmumi. Arī jau nostabilizējušies uzņēmumi dažkārt izmanto apgriezto ICO, kas darbojas ļoti līdzīgi parastajam ICO. Šajā gadījumā uzņēmumam jau ir produkts vai pakalpojums un tiek laists klajā tokens projekta ekosistēmas decentralizācijai. Šādi uzņēmumi dažkārt izmanto ICO arī, lai piesaistītu plašāku investoru loku un līdzekļus jaunam blokķēdē balstītam produktam.

ICO un IEO (sākotnējais biržas piedāvājums)

Starp sākotnējo kriptovalūtas piedāvājumu un sākotnējo biržas piedāvājumu pastāv vairākas līdzības. Galvenā atšķirība ir tāda, ka IEO neorganizē tikai projekta komanda – iesaistīta tiek arī kriptovalūtu birža.

Birža sadarbojas ar projekta komandu, nodrošinot lietotājiem iespēju iegādāties tokenus biržas platformā. Tas var būt izdevīgi visām iesaistītajām pusēm. Ja uzticama birža ar labu reputāciju atbalsta IEO, lietotāji var paļauties uz to, ka attiecīgais projekts ir rūpīgi pārbaudīts. Projekta komanda līdz ar IEO iegūst plašāku mērķauditoriju, bet birža gūst labumu no projekta panākumiem.

ICO un STO (vērtspapīru tokenu piedāvājums)

Vērtspapīru tokenu piedāvājums iepriekš tika saukts par "jauno ICO". No tehnoloģiskā aspekta tie abi ir identiski – tokenu izveide un izplatīšana notiek vienādi. Tomēr juridiski tie ir pilnīgi atšķirīgi.

Dažu juridisku neskaidrību dēļ nav vienprātības attiecībā uz to, kā regulējošajām iestādēm būtu jāklasificē ICO (detalizētāk šim pievērsīsimies tālāk šajā rakstā). Rezultātā šajā nozarē vēl nav ieviests jēgpilns regulējums.

Daži uzņēmumi izvēlas STO, lai tādējādi piesaistītu kapitālu tokenu veidā. Turklāt tas var palīdzēt viņiem izvairīties no jebkādas neskaidrības. Emitents reģistrē savu piedāvājumu kā vērtspapīru piedāvājumu attiecīgajā pārvaldības iestādē, kas uzliek par pienākumu ievērot uz parastajiem vērtspapīriem attiecināmo regulējumu.

Kā darbojas ICO?

ICO var īstenot dažādos veidos. Dažreiz projekta komandai ir funkcionāla blokķēde, kuru ir plānots turpmāko mēnešu vai gadu laikā pilnveidot. Šajā gadījumā lietotāji var iegādāties tokenus, kas tiek nosūtīti uz viņu adresēm attiecīgajā blokķēdē.

Ja blokķēde vēl nav uzsākusi darbību, tokeni tiek laisti klajā kādā no jau pastāvošajām blokķēdēm (piemēram, Ethereum). Tiklīdz jaunā blokķēde ir ieviesta, tokenu turētāji var apmainīt savus tokenus pret jauniem, kas izdoti jaunajā blokķēdē.

Tomēr populārākais risinājums ir izdot tokenus blokķēdē ar viedo līgumu funkcionalitāti. Arī šajā gadījumā tas notiek lielākoties Ethereum blokķēdē – parasti tiek izmantots tokenu standarts ERC-20. Aplēses liecina, ka šobrīd pastāv vairāk nekā 200 000 dažādu Ethereum tokenu, lai gan ne visi no tiem ir ieviesti, izmantojot ICO.

Bez Ethereum pastāv arī daudzas citas blokķēdes, kuras var izmantot šim mērķim, – populārākās no tām ir Waves, NEO, NEM un Stellar. Ņemot vērā šo protokolu elastīgumu, daudzas organizācijas neplāno migrēt uz citu risinājumu, bet tā vietā izvēlas turpināt pilnveidot esošo. Tas sniedz iespēju izmantot jau izveidotas ekosistēmas tīkla sniegtās priekšrocības un nodrošina izstrādātājiem piekļuvi jau pārbaudītiem rīkiem.

ICO tiek izziņots iepriekš, norādot tā norises noteikumus. Var būt norādīts tā darbības periods, definēts maksimālais pārdodamo tokenu skaits, vai izmantota abu šo noteikumu kombinācija. Dažkārt dalībniekiem ir iepriekš jāreģistrējas t. s. baltajā sarakstā.

Pēc tam lietotāji nosūta līdzekļus uz konkrētu adresi – parasti līdzekļi tiek pieņemti Biitcoin un Ethereum kriptovalūtās to popularitātes dēļ. Pircēji tokenu saņemšanai var norādīt jaunu adresi vai arī automātiski saņemt tokenus adresē, no kuras tika veikts maksājums.

Kas var īstenot ICO?

Šī tokenu izveides un izplatīšanas tehnoloģija ir plaši pieejama. Tomē pirms ICO rīkošanas ir jāņem vērā dažādi juridiski aspekti.

Kopumā kriptovalūtu pasaulē trūkst pienācīga regulējuma, un pagaidām nav atbilžu uz dažiem būtiskiem jautājumiem. Dažās valstīs ir aizliegts rīkot ICO, tomēr pat kriptovalūtām visatvērtākajās jurisdikcijās pagaidām nav skaidri definētu normatīvo prasību. Tāpēc pirms iesaistes ICO ir svarīgi izpētīt konkrētajā valstī spēkā esošos normatīvos aktus.

Kāds ir ar ICO saistītais regulējums?

Uz šo jautājumu ir grūti sniegt viennozīmīgu atbildi, jo ir daudz mainīgo lielumu. Regulējums katrā jurisdikcijā ir atšķirīgs, un katram projektam parasti ir savas nianses, kas ietekmē valsts iestāžu skatījumu uz to.

Jāņem vērā, ka regulējuma neesamība kādā valstī nenozīmē neierobežotas iespējas finansēt projektus, izmantot ICO. Tāpēc ir svarīgi pirms iesaistīšanās šī veida pūļa finansēšanā saņemt profesionālas juridiskās konsultācijas.

Daudzos gadījumos regulējošās iestādes ir noteikušas sankcijas komandām, kas piesaistījušas līdzekļus veidā, kas vēlāk ir atzīts par vērtspapīru piedāvājumu. Ja regulējošā iestāde konstatē, ka tokens ir vērtspapīrs, tā emitentam ir jāievēro stingri pasākumi, kas attiecas uz konkrētās kategorijas tradicionālajiem aktīviem. Šajā ziņā vērtīgas atziņas ir sniegusi ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC).

Kopumā ar blokķēdēm saistītais regulējums tiek izstrādāts visai gausi, turklāt tehnoloģiju izaugsme norit daudz straujāk par juridiskās sistēmas iespējām tikt tai līdzi. Tomēr daudzas valsts iestādes diskutē par pārskatāmākas sistēmas ieviešanu saistībā ar blokķēdes tehnoloģiju un kriptovalūtām.

Lai arī daudzi blokķēdes entuziasti ir noraizējušies par iespējamo kontroles nodošanu valdības rokās (kas varētu apdraudēt nozares attīstību), lielākā to daļa atzīst nepieciešamību nodrošināt investoru aizsardzību. Atšķirībā no tradicionālajām finanšu kategorijām, iespēja procesā iesaistīties jebkuram cilvēkam no jebkuras vietas pasaulē rada dažus būtiskus izaicinājumus.

Kādi ir ICO riski?

Ideja par jaunu tokenu, kas nodrošinātu milzīgu peļņu, ir vilinoša. Tomēr kriptovalūtas ir atšķirīgas. Kā ar jebkuru ieguldījumu kriptovalūtās, nav nekādu garantiju tam, ka tava ieguldījuma atdeve (ROI) būs pozitīva.

Ir grūti noteikt projekta dzīvotspēju, jo vērā ir jāņem daudz dažādu faktoru. Potenciālajiem investoriem ir jāveic rūpīga un patstāvīga informācijas izpēte par tokeniem, kuros plānots ieguldīt. Šim procesam vajadzētu ietvert rūpīgu fundamentālo analīzi. Tālāk ir uzskaitīti daži no apskatāmajiem jautājumiem, tomēr šis saraksts noteikti nav pilnīgs:

Vai ideja ir dzīvotspējīga? Kādu problēmu tā atrisina?
Kā tiek sadalīts kopējais tokenu apjoms?
Vai projektam ir nepieciešama blokķēde un/vai tokens, vai arī var iztikt bez tiem?
Vai komandai ir laba reputācija? Vai viņu kompetence ir pietiekama, lai īstenotu šo projektu?

Svarīgākais noteikums – nekad neieguldīt vairāk, nekā vari atļauties zaudēt. Kriptovalūtu tirgi ir ārkārtīgi svārstīgi, un pastāv ievērojams risks, ka tavu ieguldījumu vērtība strauji kritīsies.

Noslēgumā

Sākotnējie kriptovalūtas piedāvājumi ir izrādījušies ārkārtīgi efektīvi, palīdzot projektiem piesaistīt agrīno finansējumu. Pēc Ethereum sākotnējā kriptovalūtas piedāvājuma panākumiem 2014. gadā daudzām organizācijām ir izdevies iegūt kapitālu jaunu protokolu un ekosistēmu izstrādei.

Tomēr pircējiem ir jāievēro piesardzība, veicot ieguldījumus. Peļņa nav garantēta. Ņemot vērā kriptovalūtu nozares attīstības gaitu, šādi ieguldījumi ir ļoti riskanti, un ir maz aizsardzības līdzekļu gadījumā, ja projekts nespēj izveidot dzīvotspējīgu produktu.