Ievads Eliota viļņu teorijā

Saturs

Kas ir Eliota viļņi?
Eliota viļņa pamata modelis
- Motīvu viļņi
- Korektīvie viļņi
Vai Eliota viļņi darbojas?
Noslēgumā

Kas ir Eliota viļņi?

Eliota viļnu teorija ir princips, kuru investori un tirgotāji var izmantot tehniskajā analīzē. Šis princips balstās idejā, ka finanšu tirgos jebkurā laika griezumā pastāv noteiktas likumsakarības.

Būtībā Eliota viļņu teorija (EVT) paredz, ka tirgus izmaiņas notiek atbilstoši pūļa psiholoģijas ciklu dabiskai secībai. Likumsakarības veidojas atbilstoši pašreizējam noskaņojumam tirgū – tas variē no pesimistiska (negatīva tendence) līdz optimistiskam (augšupejoša tendence).

Eliota viļņa principu 30. gados izgudroja amerikāņu grāmatvedis un autors Ralfs Nelsons Eliots. Tomēr šī teorija kļuva populāra vien 70. gados, pateicoties Roberta R. Prehtera un E. Dž. Frosta darbībai.

Sākotnēji EVT sauca par "viļņu principu", kas raksturo cilvēku uzvedību. Eliota ideja bija balstīta viņa apjomīgā tirgus datu pētījumā, kurā primārā uzmanība tika pievērsta akciju tirgiem. Viņa sistemātiskajā pētījumā tika aptverta informācija par vismaz 75 gadu periodu.

EVT kā tehniskās analīzes rīku mūsdienās izmanto dažādos finanšu tirgos, lai mēģinātu identificēt tirgus ciklus un tendences. Tomēr Eliota viļņi nav indikators vai tirdzniecības tehnika. Tā ir teorija, kas var palīdzēt paredzēt tirgus reakciju. Prehters savā grāmatā norāda:

"[...] Viļņu princips būtībā nav prognozēšanas rīks; tas ir tirgus reakcijas detalizēts apraksts."
– R. R. Prehters. Eliota līknes princips (19. lpp.).

Eliota viļņa pamata modelis

Parasti Eliota viļņu pamata modeli var identificēt pēc astoņu viļņu modeļa, kas sastāv no pieciem motīvu viļņiem (kas virzās atbilstoši galvenajai tendencei) un trim korektīvajiem viļņiem (kas virzās pretējā virzienā).

Līdz ar to pilns Eliota viļņu cikls tirgū ar augšupejošu tendenci izskatītos šādi:

Ņem vērā, ka pirmajā piemērā ir pieci motīvu viļņi: trīs augšupejoši (1., 3. un 5.) un divi lejupejoši (A un C). Vienkārši izsakoties – jebkura kustība, kas atbilst galvenajai tendencei, var tikt uzskatīta par motīvu vilni. Tas nozīmē, ka 2., 4. un B ir trīs korektīvie viļņi.

Taču, atbilstoši Eliota teiktajam, finanšu tirgi veido fraktālus modeļus. Tātad, ja skatām plašāku grafiku ar ilgāku laika periodu, kustību no 1 līdz 5 var uzskatīt arī par vienu motīvu vilni (i), bet A-B-C kustību varētu interpretēt kā vienu korektīvo vilni (ii).

Turklāt, ja apskatām īsāku laika periodu, vienu motīvu vilni (piemēram, 3.) var tālāk sadalīt piecos mazākos viļņos, kā tas attēlots nākamajā sadaļā.

Turpretī tirgū ar lejupejošu tendenci Eliota viļņu cikls izskatītos šādi:

Motīvu viļņi

Atbilstoši Prehtera pārliecībai, motīvu viļņi vienmēr kustas vienā virzienā ar lielāko tendenci.

Kā nupat redzējām, Eliots raksturoja divu veidu viļņu attīstību: motīvu un korektīvos viļņus. Iepriekšējais piemērs ietvēra piecus motīvu viļņus un trīs korektīvos viļņus. Tomēr, aplūkojot tuvāk vienu atsevišķu motīvu vilni, redzēsim, ka tas sastāv no pieciem mazākiem viļņiem. Eliots to nosauca par piecu viļņu modeli un definēja trīs noteikumus, kas to raksturo:

2. vilnis nevar atkārtot vairāk nekā 100 % no iepriekšējā (1.) vilņa kustības.
4. vilnis nevar atkārtot vairāk nekā 100 % no iepriekšējā (3.) vilņa kustības.
Starp 1., 3. un 5. vilni – 3. vilnis nevar būt īsākais, bet parasti ir garākais. Turklāt 3. vilnis vienmēr pārsniedz 1. viļņa beigu punktu.

Korektīvie viļņi

Atšķirībā no motīvu viļņiem, korektīvie viļņi parasti sastāv no trim viļņiem. Tos bieži vien veido mazāki korektīvie viļņi, kas rodas starp diviem mazākiem motīvu viļņiem. Šos trīs viļņus parasti apzīmē ar A, B un C.

Salīdzinot ar motīvu viļņiem, korektīvie viļņi parasti ir mazāki, jo tie kustās pretēji lielākajai tendencei. Dažkārt šāds pretspēks var arī apgrūtināt korektīvo viļņu identificēšanu, jo tiem var būt ļoti atšķirīgs garums un komplicētība.

Saskaņā ar Prehteru, svarīgākais noteikums, kurš jāpatur prātā saistībā ar korektīvajiem viļņiem, ir tāds, ka tie nekad nesastāv no pieciem viļņiem.

Vai Eliota viļņi darbojas?

Pastāvīgi tiek diskutēts par Eliota viļņu efektivitāti. Daži apgalvo, ka Eliota viļņu principa piemērošanas rezultāts ir ļoti atkarīgs no tirgotāja spējas precīzi iedalīt tirgus kustības tendencēs un korekcijās.

Praksē viļņus iespējams zīmēt vairākos veidos, nepārkāpjot Eliota noteikumus. Tas nozīmē, ka pareiza viļņu uzzīmēšana nebūt nav vienkāršs uzdevums. Ne tikai tāpēc, ka tam ir nepieciešama pieredze, bet arī augstā subjektivitātes līmeņa dēļ.

Līdz ar to kritiķi apgalvo, ka Eliota viļņu teorija nav uzticama, jo ir ļoti subjektīva un paļaujas uz neviennozīmīgi definētiem noteikumiem. Tomēr tūkstošiem veiksmīgu investoru un tirgotāju ir izdevies gūt peļņu, izmantojot Eliota principus.

Interesanti, ka arvien vairāk tirgotāju apvieno Eliota viļņu teoriju ar tehniskajiem indikatoriem, lai palielinātu izredzes gūt panākumus un samazinātu riskus. Fibonači korekcijas un Fibonači paplašinājuma indikatori ir, iespējams, populārākie piemēri.

Noslēgumā

Saskaņā ar Prehtera teikto, Eliots nekad nenodarbojās ar spekulācijām par to, kāpēc tirgos ir tendence veidoties 5-3 viļņu struktūrai. Tā vietā viņš vienkārši analizēja tirgus datus un nonāca pie šāda secinājuma. Eliota princips vienkārši ir rezultāts neizbēgamiem tirgus cikliem, ko rada cilvēka daba un pūļa psiholoģija.

Tomēr, kā jau minējām, Eliota viļņi nav tehniskās analīzes indikators, bet gan teorija. Līdz ar to nav pareizu vai nepareizu veidu, kā to izmantot, un šī metode savā būtībā ir subjektīva. Lai varētu precīzi prognozēt tirgus izmaiņas, izmantojot EVT, ir nepieciešama pieredze un iemaņas, jo tirgotājiem ir jāsaprot, kā zīmēt viļņus. Tas nozīmē, ka šīs metodes izmantošana var būt riskanta, jo īpaši – iesācējiem.