Ievads kriptoekonomikā iesācējiem
Sākums
Raksti
Ievads kriptoekonomikā iesācējiem

Ievads kriptoekonomikā iesācējiem

Iesācējiem
Publicēts Nov 18, 2019Atjaunināts Feb 23, 2023
6m

Kas ir kriptoekonomika?

Vienkārši izsakoties, kriptoekonomika, apvienojot kriptogrāfiju un ekonomiku, nodrošina veidu, kā koordinēt tīkla dalībnieku uzvedību.

Konkrētāk, kriptoekonomika ir datorzinātnes joma, kas, izmantojot kriptogrāfiju un ekonomiskus stimulus, cenšas risināt dalībnieku koordinācijas problēmas digitālās ekosistēmās. 

Veidojot decentralizētus tīklus, ir svarīgi ņemt vērā kriptoekonomiku, jo šis mehānisms nodrošina veidu, kā saskaņot dalībniekiem piešķiramos stimulus, neiesaistot uzticamu trešo pusi.

Kriptoekonomika ir nevis tradicionālās ekonomikas apakšnozare, bet gan spēļu teorijas, mehānismu dizaina, matemātikas un citu ekonomikas metodoloģiju apvienojums. Galvenais mērķis ir saprast, kā finansēt, plānot, izstrādāt un veicināt decentralizētu tīklu darbību.

Šajā rakstā apskatīsim kriptoekonomikas pirmsākumus un nozīmi Bitcoin un citu decentralizēto tīklu izveidē.


Kādu problēmu risina kriptoekonomika?

Pirms Bitcoin ieviešanas pastāvēja uzskats, ka nav iespējams izveidot vienādranga tīklu, kurā konsenss tiktu sasniegts bez ievērojama uzbrukumu un kļūmju riska.

Šo problēmu mēdz dēvēt par Bizantijas ģenerāļu problēmu. Tā ir loģiska dilemma, kas parāda, cik svarīgi ir vienoties decentralizēto sistēmu dalībniekiem. Šī problēma paredz, ka, tā kā daļa dalībnieku varētu būt neuzticami, vienoties nav iespējams un tīkls nevar darboties, kā tam paredzēts. 

Līdz ar Bitcoin izstrādi Satoshi Nakamoto piedāvāja ekonomiskos stimulus vienādranga tīklam un atrisināja šo problēmu.

Kopš tā laika decentralizētie tīkli ir izmantojuši kriptogrāfiju konsensa sasniegšanai par tīkla aktuālo stāvokli un tā vēsturi. Turklāt vairums tīklu ir ieviesuši ekonomiskos stimulus, kas mudina tīkla dalībniekus rīkoties noteiktā veidā.

Kriptogrāfisko protokolu un ekonomisko stimulu sinerģija ļauj veidot pilnīgi jaunu decentralizēto tīklu ekosistēmu, kas ir droša un elastīga.


Kriptoekonomikas nozīme Bitcoin ieguvē

Bitcoin mērķis ir izveidot vērtības nodošanas tīklu, kurā tiek precīzi verificēti vērtības nodošanas darījumi un kurš ir nemainīgs un noturīgs pret cenzūru. 

Tas tiek nodrošināts, izmantojot t. s. ieguves procesu, kurā ieguvēji, kas sekmīgi validē darījumu bloku, saņem atlīdzībā Bitcoin. Šāds ekonomiskais stimuls motivē ieguvējus rīkoties godīgi un padara tīklu drošāku un uzticamāku.

Ieguves process ietver sarežģītas matemātiskas problēmas risināšanu, balstoties uz kriptogrāfisku jaukšanas algoritmu. Šajā kontekstā jaucējkodi tiek izmantoti, lai piesaistītu katru bloku nākamajam blokam, tādējādi būtībā izveidojot ar laika zīmogu reģistrētu apstiprināto darījumu ierakstu – blokķēdi

Jaucējkodi tiek izmantoti arī skaitļošanas uzdevumos, kuru risināšanā sacenšas ieguvēji. Turklāt viens no konsensa noteikumiem, kas jāievēro, veicot darījumus, ir tāds, ka Bitcoin var iztērēt tikai tad, ja ar privāto atslēgu tiek ģenerēts derīgs digitālais paraksts

Šie tehnoloģiskie noteikumi saistībā ar ieguvi ir saskaņoti ar Bitcoin tīkla drošības prasībām, tostarp neļaujot ļaunprātīgiem dalībniekiem pārņemt kontroli.


Kā kriptoekonomika veicina Bitcoin drošību?

Bitcoin drošības modeļa pamatā ir vairākuma principa noteikums. Tas nozīmē, ka ļaunprātīgie tīkla dalībnieki varētu pārņemt kontroli pār blokķēdi, iegūstot kontroli pār lielāko daļu tīkla skaitļošanas jaudas, veicot t. s. 51 % uzbrukumu

Šādā gadījumā uzbrucēji varētu neļaut jauniem darījumiem iegūt apstiprinājumus vai pat varētu pilnībā atcelt notikušus darījumus. Taču šādas skaitļošanas jaudas iegūšana savā kontrolē izmaksātu ļoti dārgi, un būtu nepieciešama īpaša aparatūra un ļoti daudz elektrības.

Kriptoekonomika ir viens no Bitcoin panākumu iemesliem. Satoshi Nakamoto ieviesa pieņēmumus, lai veicinātu noteiktus stimulus dažādām tīkla dalībnieku kategorijām. Sistēmas drošības garantijas ir lielā mērā atkarīgas no šo pieņēmumu par to, kā tīkla dalībnieki reaģē uz noteiktiem ekonomiskiem stimuliem, efektivitātes. 

Bez kriptogrāfiskā protokola stabilitātes nebūtu drošas norēķinu vienības, ko piešķirt atlīdzībā ieguvējiem. Bez ieguvējiem nebūtu pārliecības par dalītās virsgrāmatas darījumu vēstures derīgumu, ja vien to nepārbaudītu kāda uzticama trešā persona, taču tas atceltu vienu no galvenajām Bitcoin priekšrocībām. 

Balstoties uz kriptoekonomikas pieņēmumiem, drošību sniedz simbiotiskās attiecības starp ieguvējiem un Bitcoin tīklu. Taču nav nekādu garantiju, ka šī sistēma nākotnē spēs turpināt darbību.


Kriptoekonomikas aplis

Kriptoekonomikas aplis ir holistisks kriptoekonomikas modelis. To publicēja Džoels Monegro, ilustrējot abstraktas vērtības plūsmas starp dažādām dalībnieku kategorijām šādā vienādranga ekonomikā. 

 Kriptoekonomikas aplis

Šis modelis atveido trīspusēju tirgu ar ieguvējiem (piegādātāju pusi), lietotājiem (pieprasījuma pusi) un investoriem (kapitāla pusi). Visas grupas savstarpēji apmainās ar vērtību, izmantojot ierobežotā daudzumā pieejamu kriptoekonomikas resursu (tokenu).

Ieguvēja-lietotāja attiecībās šajā aplī ieguvēji saņem atlīdzībā par savu darbu lietotāju izmantotos tokenus. Tīkla konsensa protokols standartizē šo procesu, bet kriptoekonomikas modelis kontrolē to, kad un kā ieguvēji saņem atlīdzību. 

Tādas tīkla arhitektūras izveide, ko nodrošina decentralizēta piedāvājuma puse (ieguvēji), ir vēlama, ja vien priekšrocības atsver trūkumus. Parasti tiek iegūtas tādas priekšrocības kā noturība pret cenzūru, starptautiski darījumi un lielāka drošība. Taču decentralizēto sistēmu veiktspēja parasti ir zemāka nekā centralizētajos modeļos.

Investoram šajā modelī ir divējāda loma: nodrošināt likviditāti ieguvējiem, lai tie varētu pārdot savus tokenus, un kapitalizēt tīklu, atbalstot tokenu cenas, kas pārsniedz ieguves izmaksas. 

Šis modelis ilustrē šīs divas lomas, iedalot investorus divās grupās: tirgotājos (īstermiņa investoros) un turētājos (ilgtermiņa investoros). 

Tirgotāji nodrošina tokena likviditāti, lai ieguvēji varētu pārdot savus iegūtos tokenus un segt darbības izmaksas, bet turētāji kapitalizē tīklu izaugsmei, atbalstot tokenu cenas. Ieguvēja-tirgotāja attiecības darbojas ar tiešu vērtības plūsmu, bet ieguvēja-turētāja attiecības – ar netiešu vērtības plūsmu. 

Tas vienkārši nozīmē, ka visi tirgus dalībnieki šādā ekonomikā ir savstarpēji atkarīgi, lai varētu sasniegt savus ekonomiskos mērķus. Tādējādi tiek iegūts stabils un drošs tīkls. Atbilstība uz stimuliem balstītajam noteikumu kopumam atsevišķam tirgus dalībniekam ir izdevīgāka par ļaunprātīgu rīcību, un tas savukārt padara tīklu izturīgāku.  


Noslēgumā

Lai gan kriptoekonomika ir salīdzinoši jauna koncepcija, kas radās līdz ar Bitcoin, tas ir nozīmīgs elements, kas jāņem vērā, veidojot decentralizētus tīklus. 

Dažādo lomu nošķiršana kriptoekonomiskajos modeļos palīdz analizēt izmaksas, stimulus un vērtību plūsmas katrai dalībnieku grupai. Tā var arī palīdzēt izvērtēt relatīvo ietekmi un identificēt centralizācijas aspektus, kas ir svarīgi, cenšoties izveidot līdzsvarotākus pārvaldības un tokenu sadales modeļus.

Kriptoekonomikas joma un kriptoekonomikas modeļu izmantošana var sniegt lielas priekšrocības tīklu izstrādē nākotnē. Izpētot kriptoekonomikas modeļus, kas ir jau izmēģināti reālā vidē, būtu iespējams veidot efektīvākus un ilgtspējīgākus tīklus nākotnē, tādējādi radot stabilāku decentralizētu ekonomiku ekosistēmu.