Kāda ir saistība starp blokķēdi un Web3?
Saturs
Ievads
Ar ko Web3 atšķiras no Web2?
Kā blokķēde un kriptovalūtas atbilst Web3 ētiskajiem apsvērumiem?
Vai blokķēdes un kriptovalūtas ir svarīgas Web3 ekosistēmā?
Kāds būs Web3 tīmeklis ar kriptovalūtām un blokķēdēm?
Noslēgumā
Kāda ir saistība starp blokķēdi un Web3?
Sākums
Raksti
Kāda ir saistība starp blokķēdi un Web3?

Kāda ir saistība starp blokķēdi un Web3?

Iesācējiem
Publicēts Oct 24, 2022Atjaunināts Nov 29, 2022
6m

Īsumā

Internets ir attīstījies no "tikai lasāmā" Web 1.0 līdz pašreizējam Web 2.0, kas bieži tiek raksturots kā līdzdalību veicinošs un sociāli orientēts. Tagad mēs pakāpeniski virzāmies uz nākamo interneta attīstības posmu – Web 3.0, ko digitālo aktīvu kontekstā bieži dēvē par Web3. Web3 sola cilvēkiem iespēju iegūt digitālas īpašumtiesības, ērti veikt darījumus tiešsaistē un iegūt lielāku kontroli pār saviem personīgajiem datiem. Blokķēdēs un kriptovalūtu ekosistēmās jau tagad darbojas dažādi Web3 videi piemēroti produkti. Piemēram, lietotāji var veikt vienādranga (P2P) maksājumus un kolekcionēt savos kriptovalūtu makos digitālus priekšmetus. Daudzi blokķēdēs balstīti projekti pēc būtības ir decentralizēti, un tos var izmantot jebkurš cilvēks.

Ievads

Digitālie aktīvi var kļūt par neatņemamu sastāvdaļu jaunajā internetā – Web3, kas novērsīs tādas pašreizējā tīmekļa problēmas kā varas koncentrēšana dažu centralizētu sociālo mediju platformu rokās un lietotāju personas datu izmantošana. Blokķēžu decentralizētais un bezatļauju raksturs palīdz sadalīt komunikācijas pilnvaras, nevis piešķirt tās centrālajām iestādēm.

Lai gan digitālie aktīvi nodrošina vietējos digitālos maksājumus Web3 vidē, tie var darboties arī kā tokeni, kas ieprogrammēti, lai pildītu visdažādākās funkcijas digitālās ekonomikas sistēmās. Turklāt blokķēdes un kriptovalūtas varētu veicināt Web3 orientāciju uz kopienu, izmantojot decentralizētās autonomās organizācijas (DAO)

Ar ko Web3 atšķiras no Web2?

Galvenie interneta evolūcijas posmi bieži tiek attēloti kā kvalitatīvi atšķirīgas fāzes – Web1, Web2 un Web3. Web1 laikmetā lietotāji nevarēja mainīt tiešsaistes datus vai augšupielādēt savu saturu vietnēs, ar kurām tie mijiedarbojās. Tolaik internetu veidoja statiskas HTML lapas, kas nodrošināja vienkāršu, vienvirziena pieredzi, piemēram, informatīvu forumu lasīšanu.

Web1 tīmeklī bija iespējama satura patērēšana un vienkārša mijiedarbība. Vēlāk līdz ar Web2 tika izveidots interaktīvāks internets, kurā lietotāji varēja vairāk iesaistīties sava satura veidošanā. Tā kā šos tiešsaistes mijiedarbības veidus galvenokārt veicināja sociālo mediju platformas, Web2 periodā izveidojās jauna veida centralizēti tehnoloģiju giganti.

Pašreizējā Web2 ekosistēma atkal mainās, atklājoties arvien jaunām tās nepilnībām. Piemēram, interneta lietotājus arvien vairāk satrauc datu izsekošana un īpašumtiesības uz tiem, kā arī cenzūras problēmas.

Centralizēto uzņēmumu vara kļuva īpaši pamanāma, kad tie sāka aizliegt konkrētiem lietotājiem un organizācijām iespēju izmantot attiecīgās platformas. Web2 uzņēmumi šos datus izmanto arī, lai noturētu lietotājus savās vietnēs un rādītu mērķtiecīgas reklāmas trešo pušu interesēs. Šāda ekonomiskā motivācija var mudināt uzņēmumus rīkoties pretēji lietotāju interesēm.

Web3 ir plānots kā solis pretī labākam internetam. Tā galvenie mērķi ietver decentralizētu, bezatļauju tiešsaistes platformu izveidi bez nepieciešamības uzticēties. Tas varētu arī ieviest digitālās īpašumtiesības, digitālus vietējos maksājumus un noturību pret cenzūru kā jauno standartu tīmekļa produktiem un pakalpojumiem.

Blokķēde un kriptovalūtas ir ideāli piemērotas, lai kļūtu par Web3 pamata tehnoloģijām, jo tās pēc būtības ir decentralizētas un sniedz iespēju jebkuram reģistrēt ķēdē informāciju, tokenizēt aktīvus un veidot digitālo identitāti. 

Kā blokķēde un kriptovalūtas atbilst Web3 ētiskajiem apsvērumiem?

Decentralizācija. Kā minējām iepriekš, viena no Web2 pamatproblēmām ir varas un datu koncentrācija dažu lielāko dalībnieku rokās. Blokķēde un kriptovalūtas var decentralizēt Web3, veicinot informācijas un varas sadalīšanu. Web3 varētu izmantot blokķēdē balstītas publiskas, dalītas virsgrāmatas, tādējādi nodrošinot lielāku pārskatāmību un decentralizāciju.

Bezatļauju raksturs: blokķēdēs balstītie projekti aizstāj tradiconālo uzņēmumu izveidotās privātās sistēmas ar atklāti pieejamu kodu. Tā kā blokķēdē izstrādātās lietotnes ir bezatļauju lietotnes, jebkurš var piekļūt tām no jebkuras vietas pasaulē un mijiedarboties ar tām bez jebkādiem ierobežojumiem.

Bez nepieciešamības uzticēties: blokķēde un kriptovalūtas novērš nepieciešamību uzticēties trešajām pusēm, piemēram, bankai vai kādam individuālam starpniekam. Web3 lietotāji var mijiedarboties bez nepieciešamības uzticēties kādam citam, izņemot pašu tīklu. 

Maksājumu risinājumi: kriptovalūtas varētu tikt izmantotas kā digitālas maksājumu infrastruktūras Web3 vidē. Digitālie aktīvi varētu uzlabot Web2 raksturīgo dārgo un neērto maksājumu infrastruktūru, jo tie ļauj izvairīties no starpniekiem un spēj darboties visā pasaulē.

Īpašumtiesības: kriptovalūtas jau tagad piedāvā tādus rīkus kā patstāvīgi pārvaldāmi kriptovalūtu maki, kas ļauj lietotājiem glabāt savus līdzekļus bez starpniekiem. Lietotāji var pievienot makus decentralizētām lietotnēm, lai izmantotu savus līdzekļus dažādiem mērķiem un varētu demonstrēt savus digitālos priekšmetus. Jebkurš var pārliecināties par šo līdzekļu un priekšmetu īpašumtiesībām, izmantojot pārskatāmu publisko virsgrāmatu.

Noturība pret cenzūru: blokķēdes pēc būtības ir noturīgas pret cenzūru, kas nozīmē, ka neviens nevar vienpusēji mainīt tajās reģistrētos darījumus. Tiklīdz blokķēdē ir veikts ieraksts, to ir gandrīz neiespējami dzēst. Šī īpašība varētu palīdzēt aizsargāt jebkādu lietotāju pausto viedokli no valdības un organizāciju cenzūras.

Vai blokķēdes un kriptovalūtas ir svarīgas Web3 ekosistēmā?

Web3 var izmantot tehnoloģijas, kas nav saistītas ar blokķēdi vai kriptovalūtām. Piemēram, jaunajā interneta laikmetā tik pat labi varētu izmantot tādas tehnoloģijas kā paplašinātā realitāte, virtuālā realitāte, lietu internets (IoT) vai metaverss. Kamēr blokķēde varētu vairāk tikt izmantota Web3 infrastruktūras izveidei, šīs tehnoloģijas un risinājumi varētu palīdzēt padarīt internetu ieskaujošāku un ciešāk savienotu ar reālo pasauli.

IoT varētu savienot dažādas ierīces, izmantojot internetu, bet paplašinātā realitāte varētu iegult reālajā pasaulē digitālus vizuālos elementus, un virtuālā realitāte varētu veidot datora ģenerētu vidi, izmantojot priekšmetus, kas tiek atveidoti kā digitāli aktīvi. Visbeidzot, mērogošana un šo tehnoloģiju apvienošana varētu padarīt vienotu metaversu par Web3 realitāti.

Kriptovalūtas varētu izmantot kā digitālus maksājumu līdzekļus, un ne tikai. Funkcionālie tokeni var pavērt bezgalīgas izmantošanas iespējas, kas būtu noderīgas Web3 vidē. Bet neaizstājamie tokeni (NFT) var palīdzēt verificēt identitāti un īpašumtiesības digitālajā vidē, nemazinot lietotāju kontroli pār saviem personīgajiem datiem.

Kāds būs Web3 tīmeklis ar kriptovalūtām un blokķēdēm?

Blokķēdes tehnoloģija var kļūt par vienu no Web3 pamata tehnoloģijām, taču lietotāji to var pat nepamanīt. Ja blokķēdēs izstrādātās lietotnes ir lietotājam draudzīgas un intuitīvi izmantojamas, cilvēki pat neaizdomāsies par to pamatā esošo infrastruktūru – līdzīgi kā mēs parasti nedomājam par datu serveriem un interneta protokoliem, kas ir ikdienā izmantoto sociālo tīklu platformu pamatā.

NFT varētu sniegt lietotājiem iespēju demonstrēt citiem lietotājiem savus digitālos kolekcionējamos priekšmetus un palīdzēt izveidot un uzturēt savu unikālo digitālo identitāti. Tie varētu kalpot arī citiem funkcionāliem mērķiem, piemēram, kā pamats daudziem svarīgākajiem procesiem tiešsaistes spēlēs.

Blokķēde un kriptovalūtas var mainīt veidu, kā Web3 lietotāji organizēs un veicinās kolektīvo darbu, izmantojot decentralizētās autonomās organizācijas (DAO). DAO ļauj cilvēkiem organizēties kopīgu interešu grupās bez centrāla lēmumu pieņēmēja starpniecības. Tā vietā tokenu turētāji, kopīgi balsojot, izvēlas piemērotāko rīcības plānu. Turklāt visa aktivitāte un balsojumi ir redzami blokķēdē. Līdz ar to DAO var veicināt Web3 decentralizētību, pārskatāmību un orientāciju uz kopienu. 

Noslēgumā

Web3 var atrisināt būtiskas problēmas, kas raksturīgas šodienas internetam, un mazināt tehnoloģiju gigantu ietekmi. Pagaidām tā ir tikai iedvesmojoša vīzija, nevis taustāma realitāte. Taču tehnoloģijas, kas varētu kalpot par pamatu jaunajai tīmekļa versijai, jau tiek izstrādātas.

Blokķēde un kriptovalūtas bieži tiek uzskatītas par vienu no tehnoloģijām, kas varētu radīt Web3 revolūciju, jo tās pēc būtības veicina decentralizāciju un bezatļauju mijiedarbību bez nepieciešamības uzticēties. Turklāt blokķēdes tehnoloģija un digitālie aktīvi nekonkurē ar tīmekļa svarīgākajiem komponentiem, piemēram, papildināto un virtuālo realitāti vai lietu internetu, – visdaudzsološākie risinājumi varētu tikt iegūti tad, ja šie komponenti tiktu izmantoti vienoti.