Web2 un Web3 – kurš ir labāks?
Saturs
Ievads
Īss ieskats tīmekļa vēsturē
Kas ir Web3?
Web3 iespējamās priekšrocības
Noslēgumā
Web2 un Web3 – kurš ir labāks?
Sākums
Raksti
Web2 un Web3 – kurš ir labāks?

Web2 un Web3 – kurš ir labāks?

Sarežģītākas tēmas
Publicēts Sep 20, 2022Atjaunināts Dec 23, 2022
6m

Īsumā

Lai gan pašreizējo interneta versiju – Web2 – izmanto miljoniem cilvēku, tai ir savi trūkumi. Internetā joprojām pastāv problēmas saistībā ar datu īpašumtiesībām, cenzūru un drošību, tāpēc ir radīta ideja par jaunu, uzlabotu interneta versiju – Web3. Šajā nākotnes internetā tiek iekļautas tādas tehnoloģijas kā blokķēde, mākslīgais intelekts un paplašinātā realitāte. Būtībā ideāls Web3 risinājums sniegtu tādas priekšrocības kā datu īpašumtiesības un konfidencialitāte. Web3 tiek uzskatīts par uzlabotu Web2 versiju, taču kas tas īsti ir un vai tas ir labāks par Web2?

Ievads

Globālais tīmeklis, internets jeb vienkārši tīmeklis ir ievērojami mainījies kopš tā ieviešanas Web1 versijā. Attīstoties tehnoloģijām un mainoties lietotāju prasībām, nav nekāds pārsteigums, ka līdzi mainās arī tīmeklis. 

Web1 tīmeklī bija iespējama satura patērēšana un vienkārša mijiedarbība. Web2, ko daļēji iezīmēja viedtālruņu straujais popularitātes pieaugums un piekļuve mobilajam internetam, ļāva lietotājiem patērēt un arī pašiem radīt saturu. Tagad ir radusies jauna koncepcija par nākotnes tīmekli, ko dēvē par Web3. Šī jaunākā interneta versija ļaus lietotājiem ne vien patērēt un veidot savu saturu un datus, bet arī iegūt īpašumtiesības uz tiem. 

Īss ieskats tīmekļa vēsturē

Tīmeklis tā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojis neskaitāmas izmaiņas, taču kopumā tiek izšķirti divi galvenie posmi – Web1 un Web2.

Web1

Web1 jeb Web 1.0 ir sākotnējais internets. Tas sastāvēja no statiskām HTML (tā laika tīmekļa formatēšanas valodas) lapām, kas attēloja informāciju tiešsaistē. Web1 darbībā tika izmantota pilnībā decentralizēta infrastruktūra – jebkurš varēja uzturēt serveri, veidot lietojumprogrammas un publicēt informāciju internetā bez jebkādas cenzūras. Web1 lietotāji varēja meklēt informāciju tīklā, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammas. 

Web1 trūkumi

Lietotāji diemžēl nekā nevarēja šo informāciju mainīt, un bija maz iespēju mijidarboties ar citiem lietotājiem. Tie varēja sazināties tikai vienkāršos tērzēšanas ziņojumapmaiņas rīkos un forumos. Tādējādi lietotāji mijiedarbojās ar Web1 galvenokārt kā vērotāji, nevis aktīvi dalībnieki.

Web2

Atšķirībā no Web1 pašreizējā interneta versija ir centralizēta, orientējas uz satura izveidi un tajā lielā mērā valda lielu, veiksmīgu tehnoloģiju uzņēmumu monopoli.

20. gs. 90. gadu beigās datu bāzes, datu apstrāde serveru pusē, dažādas formas un sociālie tīkli kopā veidoja interaktīvāku internetu, ko dēvē par Web2 jeb Web 2.0. Tā ir pašreizējā interneta versija, kas ir ideāli piemērota satura veidošanai. No topošā rakstnieka līdz fotogrāfam un influencerim – jebkurš var viegli radīt un izrādīt savus darbus Web2 tīmeklī. 

Tādi pakalpojumu sniedzēji kā WordPress un Tumblr piedāvā cilvēkiem platformu satura izveidei, bet sociālo tīklu uzņēmumi, piemēram, Facebook un Twitter, ļauj cilvēkiem sazināties ar jebkuru cilvēku jebkurā vietā pasaulē. Turklāt līdz ar piekļuvi mobilajam internetam un viedtālruņu popularitāti tīmeklī pieejamo saturu var patērēt jebkurš.

Uz Web2 risinājumiem orientētie uzņēmumi ir spējuši izmantot šīs interneta revolūcijas sniegtās priekšrocības. Papildus peļņai uzņēmumiem ir izdevies izveidot arī apjomīgu datubāzi ar lietotāju datiem. Lielāki uzņēmumi kā Google un Facebook ir pārpirkuši mazākos, radot centrālu, globālu lietotāju tīklu un uzkrājot to datus.

Web2 trūkumi

Kopš Web2 ieviešanas lielie interneta uzņēmumi ir atskārtuši, ka var izmantot lietotāju datus, lai tos noturētu savās ekosistēmās. Veidojot patērētājiem pielāgotas reklāmas un novēršot sakarus starp dažādām platformām, lietotāji bieži vien tiek motivēti turpināt izmantot viņu pakalpojumus. 

Pēdējo gadu laikā daudzu interneta lietotāju uzmanību ir piesaistījušas ētikas problēmas, piemēram, saistībā ar datu izsekošanu un datu īpašumtiesībām. Ironiski, taču Web2 tīmeklī lietotāju dati, kā izskatās, pieder uzņēmumiem, nevis pašiem lietotājiem. Ir zināmi gadījumi ar negodīgu datu kontroli, kad lietotāju konti tika slēgti, jo tie neapzināti pārkāpa platformas iekšējās kopienas vadlīnijas. 21. gs. otrajā desmitgadē ziņas par Facebook nespēju aizsargāt savu lietotāju datus radīja globālu sašutumu saistībā ar personas datiem, kas tiek vākti bez lietotāju piekrišanas. 

Lai risinātu šīs problēmas, ir piedāvāts risinājums, kas apvieno Web1 un Web2 priekšrocības – decentralizāciju un lietotāju līdzdalību. Lai gan šis risinājums vēl nav konkretizēts, šīs interneta versijas (Web3) pamata aspekti ir lielākoties definēti.

Kas ir Web3?

Ņemot vērā Web2 aktuālās problēmas, Web3 ir nākamais loģiskais solis interneta uzlabošanā lietotāju interesēs. Izmantojot vienādranga (P2P) tehnoloģijas kā, piemēram, blokķēdi, virtuālo realitāti (VR), lietu internetu (IoT) un atvērtā pirmkoda programmatūru, Web3 tiecas mazināt milzīgo Web2 uzņēmumu ietekmi. Decentralizācija var sniegt lietotājiem iespēju atgūt kontroli pār savu saturu un iegūt īpašumtiesības uz saviem datiem. 

Web3 galvenās iezīmes

Decentralizācija: tā kā mērķis ir risināt Web2 pamata problēmu (centralizāciju), decentralizācija, protams, ir galvenais Web3 stūrakmens. Uzņēmumiem būtu ne vien jāatgriež lietotājiem kontrole pār to datiem, bet arī jāmaksā par iespēju tiem piekļūt. Decentralizācija padarītu vietējus kriptovalūtu maksājumus pieejamus ikvienam un novērstu nepieciešamību pēc dārgiem starpnieku pakalpojumiem, kas raksturīgi tradicionālajai Web2 maksājumu infrastruktūrai.

Bez atļaujām: tā vietā, lai dažas lielas organizācijas kontrolētu līdzdalību un aizliegtu komunikāciju starp dažādām platformām, ikviens varētu brīvi mijiedarboties ar citiem Web3 tīmeklī.

Bez nepieciešamības uzticēties: tīkls, uz kura balstās Web3, ļautu lietotājiem piedalīties bez nepieciešamības uzticēties vēl kādam citam bez paša tīkla. 

Šādus ideālus lielā mērā atbalstīs blokķēde un kriptovalūtas. 

Web3 iespējamās priekšrocības

Lielāka datu drošība

Tehnoloģiju gigantu glabātie dati centralizētās datu bāzēs ir pakļauti riskam, jo hakeriem ir jāpiekļūst tikai vienai sistēmai, lai iegūtu lietotāju datus. Ja datus glabātu un pārvaldītu decentralizēti risinājumi, privātā informācija būtu lielākā drošībā.

Patiesas datu īpašumtiesības

Tā kā viens no Web3 mērķiem ir datu īpašumtiesību nodrošināšana, lietotāji varēs atgūt kontroli pār saviem datiem un pat tos monetizēt, ja vien vēlēsies.

Kontrole pār patiesību

Ja nebūs centrālas varas, lietotājus neskars netaisnīga cenzūra. Bez cenzūras un iespējas dzēst konkrētu saturu, lieliem uzņēmumiem būs daudz grūtāk kontrolēt konkrēta satura izplatīšanu.

Ir arī citas priekšrocības, kas padara Web3 pārāku par tā priekšgājējiem.

Finansiāla brīvība

Web3 sniegs lietotājiem iespējas patērēt, veidot un iegūt savā īpašumā to veidoto saturu un datus. Turklāt, tā kā Web3 ir balstīts blokķēdes tehnoloģijā, lietotāji varēs viegli piekļūt ekosistēmām, kas nodrošina decentralizētās finanses (DeFi) un citus rīkus finansiālās brīvības nodrošināšanai. 

Uzlabota sociālā mijiedarbība

Līdzīgi iepriekšējām tīmekļa versijām, Web3 turpinās iekļaut tehnoloģijas, kas veidosies pēc blokķēdes tehnoloģijas. Piemēram, virtuālā realitāte (VR), paplašinātā realitāte un mākslīgais intelekts varētu pievienot Web3 lietotnēm digitālus elementus, kas veicinātu sociālo mijiedarbību tiešsaistē.

Jau šobrīd ir zināms viens šāds piemērs – metaverss jeb virtuāls 3D visums, kuru lietotāji var izpētīt, izmantojot avatārus. Tāda ieskaujoša vide kā metaverss ļauj lietotājiem socializēties tiešsaistē, iegādāties virtuālo zemi, spēlēt spēles un pat attālināti strādāt.

Noslēgumā

Web2 un Web3 var pielīdzināt mūžsenajam centralizācijas un decentralizācijas pretnostatījumam. Tā kā Web3 ieviešana vēl tikai notiks, tā šķietamais pārākums pār Web2 joprojām ir diskutējams. Tomēr, ņemot vērā Web3 decentralizēto infrastruktūru, tas varētu risināt ar datiem saistītos skandālus, kas raksturīgi Web2, un atgriezt kontroli lietotāju rokās.