Kas ir Web 3.0, un kāpēc tam ir nozīme?

Īsumā

Internets ir tehnoloģija, kam raksturīga pastāvīga attīstība un inovācijas. Līdz šim esam pieredzējuši Web 1.0 un 2.0, un tiek daudz diskutēts par to, ko varam sagaidīt no Web 3.0. Web 1.0 lietotājiem sniedza statisku pieredzi bez iespējas izveidot vietnes ar daudzveidīgu saturu, kā tas ir iespējams mūsdienās. Web 2.0 nodrošināja lielāku kopības izjūtu, izmantojot sociālos medijus un dinamiskās vietnes, taču tas tika iegūts uz centralizācijas rēķina.

Web 3.0 varētu sniegt mums kontroli pār mūsu tiešsaistes informāciju, kā arī radīt semantisko tīmekli. Tas nozīmē, ka iekārtas varētu viegli nolasīt un apstrādāt lietotāju radīto saturu. Blokķēde veicinās decentralizāciju, brīvas digitālās identitātes ar kriptovalūtu makiem un atvērtu digitālo ekonomiku.

Līdz ar 3D risinājumu pieejamību mūsu mijiedarbība ar tīklu kļūs visaptverošāka. Lietotāji iegūs arī tādas priekšrocības kā efektīvu informācijas pārlūkošanu, atbilstošākas reklāmas un uzlabotu klientu apkalpošanu. Plaši izmantoti Web 3.0 tehnoloģijas piemēri ir virtuālie palīgi Siri un Alexa, kā arī savienotās viedās mājas.

Ievads

Pēdējo divdesmit gadu laikā internets ir ļoti mainījies. Tas ir bijis ceļš no interneta retranslācijas tērzētavām (IRC) līdz mūsdienīgām sociālo mediju platformām. No pamata digitālajiem maksājumiem līdz moderniem internetbankas pakalpojumiem. Esam piedzīvojuši arī pilnīgi jaunas internetā balstītas tehnoloģijas, piemēram, kriptovalūtas un blokķēdes. Internets ir kļuvis par būtisku cilvēku mijiedarbības un savienojamības sastāvdaļu un joprojām turpina attīstīties. Līdz šim esam pieredzējuši Web 1.0 un 2.0, bet ko varam sagaidīt no Web 3.0? Apskatīsim šo jautājumu detalizēti un noskaidrosim, kādus jaunumus varam gaidīt.

Kas ir Web 3.0?

Web 3.0 jeb Web3 ir nākamās paaudzes interneta tehnoloģija, kas lielā mērā balstīta uz mašīnmācīšanos, mākslīgo intelektu (MI) un blokķēdes tehnoloģiju. Šo terminu izgudroja Gevins Vuds – Polkadot dibinātājs un Ethereum līdzdibinātājs. Web 2.0 koncentrējas uz lietotāju radīta satura izvietošanu centralizētās vietnēs, taču Web 3.0 nodrošinās lietotājiem lielāku kontroli pār saviem tiešsaistes datiem.

Šīs kustības mērķis ir radīt atklātas, savienotas, inteliģentas vietnes un tīmekļa lietotnes ar uzlabotu, mašīnās balstītu izpratni par datiem. Nozīmīga loma Web 3.0 izstrādē ir arī decentralizācijai un digitālajai ekonomikai, jo tās ļauj piešķirt vērtību tīklā radītam saturam. Svarīgi ir arī saprast, ka Web 3.0 ir mainīgs jēdziens. Tam nav vienas definīcijas, un tā nozīme dažādiem cilvēkiem var atšķirties.

Kā darbojas Web 3.0?

Web 3.0 mērķis ir ātrāk nodrošināt personalizētu un atbilstošu informāciju, izmantojot mākslīgo intelektu un modernas mašīnmācīšanās metodes. Ar viedajiem meklēšanas algoritmiem un lielapjoma datu analīzes uzlabojumiem iekārtas varēs intuitīvi saprast un ieteikt saturu. Web 3.0 pievērsīsies arī lietotāja īpašumtiesībām uz saturu un pieejamas digitālās ekonomikas atbalstam.

Šobrīd vietnes rāda lielākoties statisku informāciju vai lietotāju veidotu saturu, piemēram, forumos vai sociālajos medijos. Lai arī tas ļauj datus padarīt pieejamus plašai auditorijai, šī informācija netiek pielāgota konkrētā lietotāja vajadzībām. Vietnei būtu jāpielāgo tajā redzamā informācija katram atsevišķajam lietotājam, līdzīgi dinamiskajai komunikācijai starp cilvēkiem reālajā pasaulē. Web 2.0 gadījumā pēc informācijas izvietošanas tiešsaistē lietotāji zaudē īpašumtiesības uz informāciju un iespējas to kontrolēt.

Vēl viena svarīga persona saistībā ar Web 3.0 jēdzienu ir datorzinātnieks un globālā tīmekļa izgudrotājs Tims Bērnerss-Lī. Viņš 1999. gadā sniedza savu redzējumu par tīmekļa nākotni:

Mans sapnis ir tīmeklis, kurā [datori] var analizēt visus tīmeklī pieejamos datus – saturu, saites un darījumus starp cilvēkiem un datoriem. "Semantiskais tīmeklis", kas to visu padarītu iespējamu, vēl nav izveidots, taču, kad tas notiks, ikdienas tirdzniecības mehānismi, birokrātiskās darbības un mūsu ikdienas dzīve tiks organizēti, mašīnām sazinoties savā starpā.

Kopš tā laika Bērnersa-Lī redzējums ir apvienots ar Gevina Vuda ideju. Rezultātā vietnēm un lietotnēm būs pieejams decentralizētas informācijas okeāns. Tās spēs saprast un jēgpilni izmantot šos datus mijiedarbībā ar atsevišķiem lietotājiem. Blokķēde ir risinājums šīs tiešsaistes identitātes, datu un īpašumtiesību taisnīgai pārvaldībai.

Īss ieskats tīmekļa attīstības vēsturē

Lai labāk izprastu Web 3.0, apskatīsim, kā ir šobrīd un kā bija agrāk. Divu desmitgažu laikā esam jau pieredzējuši iespaidīgas pārmaiņas:

Web 1.0

Sākumā internets nodrošināja pieredzi, ko mūsdienās apzīmē ar terminu "Web 1.0". Šo terminu 1999. gadā izgudroja autore un tīmekļa dizainere Dārsija Dinuči, nošķirot jēdzienus "Web 1.0" un "Web 2.0". 20. gs. 90. gados vietņu izstrādē tika izmantotas statiskas HTML lapas, kas varēja tikai attēlot informāciju. Lietotāji nevarēja nekā mainīt šos datus vai augšupielādēt savu informāciju. Sociālā mijiedarbība aprobežojās ar vienkāršu tērzēšanas ziņojumapmaiņu un forumiem.

Web 2.0

20. gs. 90. gadu beigās sākās pāreja uz interaktīvāku internetu. Līdz ar Web 2.0 lietotāji varēja mijiedarboties ar vietnēm, izmantojot datubāzes, apstrādi servera pusē, dažādas veidlapas un sociālos medijus. Ar šiem rīkiem tīmekļa pieredze mainījās no statiskas uz dinamisku.

Web 2.0 ieviesa lielāku uzsvaru uz lietotāju veidotu saturu un dažādu vietņu un lietotņu sadarbspēju. Web 2.0 vairāk pievērsās aktīvai līdzdalībai, nevis novērošanai. Līdz 21. gs. pirmās desmitgades vidum vairumā vietņu bija ieviests Web 2.0, un lielie tehnoloģiju uzņēmumi sāka veidot sociālos tīklus un mākonī balstītus pakalpojumus.

Nākotne un Web 3.0

Semantiski intelektuālā tīmekļa attīstība ir loģisks solis interneta vēstures kontekstā. No sākuma dati lietotājiem tika rādīti statiskā veidā. Pēc tam lietotāji varēja ar datiem dinamiski mijiedarboties. Tagad algoritmi izmanto visus šos datus, lai uzlabotu lietotāju pieredzi un padarītu tīmekli personalizētāku un tuvāku lietotājam. YouTube un Netflix ir piemēri tam, ko spēj paveikt algoritmi un cik tālu tie ir attīstījušies.

Web 3.0 vēl nav pilnībā definēts, tomēr jau spēj izmantot vienādranga (P2P) tehnoloģijas, piemēram, blokķēdes, atvērtā pirmkoda programmatūru, virtuālo realitāti, lietu internetu (IoT) un citas iespējas. Web 3.0 mērķis ir arī padarīt internetu atvērtāku un decentralizētāku. Pašreizējā sistēmā lietotāji paļaujas uz tīklu un mobilo sakaru operatoriem, kas piekļūst viņu personas datiem un informācijai. Līdz ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju parādīšanos tas drīz varētu mainīties un lietotāji varētu atgūt īpašumtiesības uz saviem datiem.

Tālāk tabulā ir īsumā attēlotas galvenās atšķirības starp Web 1.0, 2.0 un 3.0:

	Web 1.0	Web 2.0	Web 3.0
Saturs	Lietotāja pasīva mijiedarbība	Kopienas platformas un lietotāju radīts saturs	Satura veidotāju īpašumtiesības
Tehnoloģijas	HTML	Dinamiskais HTML, Javascript	Blokķēde, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās
Virtuālā vide	Nav	3D pamata lietojums	3D, VR, paplašinātā realitāte
Reklāma	Uzmācīga (baneri u. tml.)	Interaktīva	Mērķtiecīga, ņemot vērā lietotāja uzvedību
Datu glabāšana	Glabāšana atsevišķos vietņu serveros	Pieder lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem	Sadalīta starp lietotājiem
Mērķauditorija	Atsevišķi lietotāji	Noteiktas lietotāju kopienas	Savstarpēji saistīti lietotāji no dažādām platformām un ierīcēm

Web 3.0 galvenās iezīmes

Web 3.0 joprojām ir visai tālu no pilnīgas ieviešanas, taču tā pamatjēdzieni jau lielākoties ir definēti. Tālāk sniegtās četras tēmas parasti tiek minētas kā būtiskākie Web 3.0 nākotnes aspekti.

Semantiskais aspekts

Laika gaitā iekārtas ir guvušas labāku izpratni par cilvēku radītajiem datiem un saturu. Tomēr līdz nevainojamai lietotāja pieredzei ar pilnīgu semantikas izpratni vēl ejams tāls ceļš. Piemēram, lietotājs dažkārt vārdu "slikts" varētu lietot ar nozīmi "labs". Mašīnai varētu būt ārkārtīgi grūti to saprast. Tomēr līdz ar lielapjoma datiem un lielāku pētāmās informācijas daudzumu mākslīgais intelekts sāk labāk izprast, ko mēs rakstām tīmeklī, un cenšas pasniegt to intuitīvākā veidā.

Blokķēde un kriptovalūtas

Būtiski Gevina Vuda Web3 nākotnes aspekti ir datu īpašumtiesības, tiešsaistes ekonomika un decentralizācija. Detalizēti šo tēmu apskatīsim vēlāk, taču blokķēde nodrošina pārbaudītu sistēmu, kas ļauj sasniegt lielu daļu no šiem mērķiem. Iespēja jebkuram tokenizēt aktīvus, izvietot informāciju ķēdē un izveidot digitālo identitāti ir milzīgs jauninājums ceļā uz Web 3.0.

3D vizualizācija un mijiedarbības prezentācija

Vienkāršiem vārdiem izsakoties – tīmekļa izskats būtiski mainīsies. Jau ir vērojama pāreja uz 3D vidi, kas ietver pat virtuālo realitāti. Metaverss ir viena no pirmajām jomām, kur tiek ieviesta šī pieredze, turklāt mums jau ir pazīstama saziņa 3D datorspēļu ietvaros. Tiek strādāts arī pie tā, lai lietotāju saskarnēs un lietotāju pieredzē informācija tīmekļa lietotājiem tiktu piedāvāta intuitīvākā veidā.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgajam intelektam ir izšķirīga nozīme centienos pārvērst cilvēku radītu saturu datos, ko spēj nolasīt mašīna. Esam jau iepazinuši klientu apkalpošanas botus, taču tas ir tikai sākums. MI var gan rādīt mums datus, gan tos kārtot, tādēļ tas ir rīks, kuru var daudzpusīgi izmantot Web 3.0 vidē. Pats labākais ir tas, ka MI patstāvīgi mācīsies un pilnveidosies, tādējādi samazinot cilvēku darba nepieciešamību turpmākajā izstrādes procesā.

Ar ko Web 3.0 ir pārāks par saviem priekštečiem?

Web 3.0 pamata funkciju kombinācija teorētiski var nodrošināt daudz dažādu priekšrocību. Neaizmirsīsim, ka viss būs atkarīgs no pamatā esošās tehnoloģijas panākumiem:

1. Nav centrālā kontroles punkta – tā kā nav starpnieku, tie vairs nekontrolē lietotāju datus. Šī brīvība ļauj samazināt valdību vai korporāciju īstenotas cenzūras risku un samazina pakalpojuma atteikuma (DoS) uzbrukumu efektivitāti.

2. Lielāka informācijas savienojamība – tā kā internetam tiek pievienots vairāk produktu, lielākas datu kopas nodrošina algoritmiem vairāk analizējamās informācijas. Tādējādi tie varētu nodrošināt precīzāku informāciju atbilstoši katra lietotāja konkrētajām vajadzībām.

3. Efektīvāka pārlūkošana – izmantojot meklētājprogrammas, dažkārt ir grūti atrast piemērotus rezultātus. Tomēr to spēja piemeklēt semantiski atbilstošus rezultātus, pamatojoties uz meklēšanas kontekstu un metadatiem, gadu laikā ir uzlabojusies. Tā rezultātā tīmekļa pārlūkošanas pieredze kļūst ērtāka un jebkurš var vieglāk atrast tieši meklēto informāciju.

4. Efektīvāka reklāma un mārketings – nevienam nepatīk uzmācīgas tiešsaistes reklāmas. Tomēr, ja reklāmas atbilst tavām vajadzībām, tās var būt noderīgas, nevis kaitinošas. Web 3.0 ļauj uzlabot reklāmas, izmantojot viedākas MI sistēmas un uzrunājot konkrētas mērķauditorijas, balstoties uz patērētāju datiem.

5. Uzlabots klientu atbalsts – klientu apkalpošanai ir izšķirīga nozīme, cenšoties nodrošināt nevainojamu lietotāja pieredzi vietnēs un tīmekļa lietotnēs. Tomēr milzīgo izmaksu dēļ daudziem tīmeklī balstītiem pakalpojumiem, kas guvuši panākumus, ir grūtības paplašināt savus klientu apkalpošanas resursus. Izmantojot viedākus tērzēšanas botus, kas vienlaicīgi var sarunāties ar vairākiem klientiem, lietotāji varēs baudīt maksimāli ērtu sadarbību ar atbalsta dienesta pārstāvjiem.

Kā kriptovalūtas iederas Web 3.0 kontekstā?

Blokķēdei un kriptovalūtām ir plašas iespējas Web 3.0 tīmeklī. Decentralizētie tīkli spēj radīt efektīvu motivāciju atbildīgākai datu turēšanai īpašumā, pārvaldībai un satura izveidei. Daži no Web 3.0 svarīgākajiem aspektiem:

1. Digitālie kriptovalūtu maki – ikviens var izveidot maku, ar kuru veikt darījumus un izmantot digitālo identitāti. Lietotājam nav jāglabā pašam savi dati vai jāveido konts pie centralizēta pakalpojumu sniedzēja. Lietotājs saglabā pilnu kontroli pār savu maku, un vienu un to pašu maku bieži vien var izmantot dažādās blokķēdēs.

2. Decentralizācija – blokķēdē var viegli un pārskatāmi izplatīt informāciju un gūt ietekmi plašā cilvēku lokā. Šis modelis atšķiras no Web 2.0, kur tehnoloģiju giganti dominē ievērojamu mūsu tiešsaistes dzīves daļu.

3. Digitālā ekonomika – iespēja iegūt savā īpašumā blokķēdē esošus datus un izmantot decentralizētus darījumus rada jaunu digitālo ekonomiku. Tādējādi mēs varam viegli novērtēt un tirgot tiešsaistes preces, pakalpojumus un saturu, nesniedzot nevienam bankas konta vai personiskos datus. Šāda atklātība palīdz uzlabot piekļuvi finanšu pakalpojumiem un motivē lietotājus sākt pelnīt.

4. Sadarbspēja – ķēdes decentralizētās lietotnes (dApps) un dati kļūst arvien savietojamāki. Blokķēdes, kas izstrādātas, izmantojot Ethereum virtuālo mašīnu, var viegli atbalstīt cita citas decentralizētās lietotnes, makus un tokenus. Tas veicina visuresamības sajūtu, kas nepieciešama savienotas Web 3.0 pieredzes gūšanai.

Web 3.0 lietojums

Lai arī Web 3.0 joprojām ir izstrādes procesā, ir daži piemēri tam, kā šis risinājums tiek izmantots jau tagad:

Virtuālie palīgi Siri un Alexa

Gan Apple palīgs Siri, gan Amazon asistente Alexa kā virtuālie palīgi atbilst vairākām Web 3.0 iezīmēm. MI un dabiska valodas apstrāde palīdz abiem šiem pakalpojumiem labāk izprast cilvēka sniegtās balss komandas. Jo vairāk cilvēku izmanto Siri un Alexa, jo efektīvāk MI uzlabo to piedāvātās rekomendācijas un mijiedarbību. Tas ir lielisks piemērs semantiski intelektuālai tīmekļa lietotnei, kas iederas Web 3.0 pasaulē.

Savienotas viedās mājas

Viena no Web 3.0 pamata iezīmēm ir visuresamība. Tas nozīmē, ka mēs varam piekļūt saviem datiem un tiešsaistes pakalpojumiem no dažādām ierīcēm. Sistēmas, kas kontrolē apkuri, gaisa kondicionēšanu un citus procesus mūsu mājās, tagad var to darīt viedi un savienoti. Tava viedā māja var noteikt, kad tu dodies prom vai atgriezies, kā arī to, kāda iekštelpu temperatūra tev patīk mājās. Tā var izmantot šo un citu informāciju, lai radītu tev individuāli pielāgotu pieredzi. Turklāt tu vari piekļūt šim pakalpojumam no sava tālruņa vai citas tiešsaistes ierīces neatkarīgi no savas atrašanās vietas.

Noslēgumā

Interneta attīstība ir bijusi ilgstoša, un pārmaiņas tajā noteikti turpināsies. Ievērojami pieaugot pieejamo datu apjomam, vietnes un lietotnes sāk pāriet uz visaptverošāku tīmekļa pieredzi. Lai arī pagaidām nav precīzas Web 3.0 definīcijas, jau ir pamanāmas noteiktas inovācijas šajā virzienā. Ir skaidri redzama virzība, un izskatās, ka blokķēde, visticamāk, veidos nozīmīgu daļu no Web 3.0 nākotnes.