Kas ir mākslīgais intelekts (MI)?
Mākslīgais intelekts ir programmas spēja mācīties. Tā ir arī viedo datorprogrammu zinātne un inženierija. Šie algoritmi spēj saprast modeļus un risināt problēmas, izmantojot lielas datu kopas, bez cilvēka komandām. Tie analizē ārējos ievaddatus, mācās no tiem un izmanto iegūtās zināšanas, lai sasniegtu konkrētus mērķus, izpildot dažādus uzdevumus.
Pamata līmenī var izšķirt divu galveno veidu MI – šauro MI un spēcīgo MI.
Šaurais MI ir orientēts uz konkrētiem vai ierobežotiem uzdevumiem, piemēram, uz sejas atpazīšanu, surogātpasta filtrēšanu vai šaha spēlēšanu. Savukārt spēcīgais MI spēj veikt plašu klāstu dažādu uzdevumu, nevis tikai vienu konkrētu uzdevumu. Tam potenciāli varētu piemist cilvēkam raksturīgās izziņas spējas un spēja izpildīt jebkuru no cilvēka veiktajiem intelektuālajiem uzdevumiem. Mūsdienās jau pastāv šaurais MI, bet ne spēcīgais MI – faktiski daudzi eksperti apšauba šī MI veida iespējamību.
Nav iespējams paredzēt spēcīgā MI iespējamo ietekmi, taču daudzi ir pārliecināti, ka blokķēde un MI nākotnē būs savstarpēji saistīti. Ir iespējams, ka tās būs vienas no svarīgākajām tehnoloģijām turpmākajās desmitgadēs.
Šī iemesla dēļ ir svarīgi rūpīgāk izpētīt, kā tās varētu nākotnē mijiedarboties.
MI un blokķēdes sinerģija
MI uzlabojumi blokķēdei
Ieguves procesā ir jāiegulda liela skaitļošanas jauda un daudz enerģijas. Dalītās virsgrāmatas upurē efektivitāti, lai iegūtu tādas īpašības kā nemainīgums un noturība pret cenzūru. MI var ļoti efektīvi optimizēt enerģijas patēriņu, palīdzot uzlabot ieguves algoritmus.
Viens no galvenajiem argumentiem, kas vērsti pret blokķēdes sistēmu izmantošanu, ir ārkārtīgi augstās prasības energoresursu jomā. Vēlamās kriptoekonomiskās un drošības īpašības paredz skaitļošanas uzdevumu veikšanu, kas citādi nebūtu nepieciešami. Ja tiktu samazināts darba apliecinājuma blokķēžu energopatēriņš, ieguvēja būtu visa nozare, un tas veicinātu arī blokķēžu plašāku izmantošanu.
MI varētu arī optimizēt blokķēžu prasības attiecībā uz datu glabāšanu. Tā kā darījumu vēsture tiek glabāta visos mezglos, dalītā virsgrāmata var ātri sasniegt lielu apjomu. Ja ir nepieciešama apjomīga krātuve, arī šķēršļi darbības uzsākšanai palielinās, potenciāli samazinot tīkla decentralizētību. MI varētu ieviest jaunas datu bāzes dalīšanas metodes, kas ļautu samazināt blokķēdi un efektīvāk glabāt tajā datus.
Decentralizētā datu ekonomika
Dati kļūst arvien vērtīgāki, un tos ir nepieciešams droši glabāt un apmainīt. Efektīvas MI sistēmas ir ļoti atkarīgas no datiem, un blokķēdes spēj nodrošināt ļoti drošu to glabāšanu.
Blokķēde būtībā ir droša, decentralizēta datu bāze, kuru koplieto visi tīkla dalībnieki. Tās dati tiek glabāti blokos, un katrs bloks ir kriptogrāfiski saistīts ar iepriekšējo. Tā rezultāta ir ārkārtīgi grūti mainīt blokķēdē glabāto informāciju, kaut kādā veidā nepārņemot kontroli pār tīkla konsensa mehānismu, piemēram, izmantojot 51 % uzbrukumu.
Decentralizētā datu apmaiņa ļauj izveidot jaunu datu ekonomiku, kas darbojas blokķēdē. Šāds risinājums padarītu datus un krātuvi ērti un droši pieejamus ikvienam (vai it visam). Pievienojoties šādai datu ekonomikai, MI algoritmi varētu izmantot lielāku ārējo datu apjomu un ātrāk mācīties. Turklāt šajos tirgos varētu apmainīties arī ar pašiem algoritmiem. Tas padarītu šos algoritmus pieejamākus plašākai mērķauditorijai un veicinātu to attīstību.
Decentralizēta datu apmaiņa var pilnībā pārvērst datu glabāšanas iespējas. Būtībā jebkuram būtu iespēja nomāt vietējo krātuvi par noteiktu samaksu (kas tiktu segta, izmantojot tokenus). Savukārt datu glabāšanas pakalpojumu sniedzēji varētu uzlabot savus pakalpojumus, lai nodrošinātu savu konkurētspēju.
Daļa šādu datu tirgu jau darbojas, lai gan tie ir agrīnā attīstības stadijā. Motivējot datu un krātuves pakalpojumu sniedzējus saglabāt nemainīgi augstu datu integritāti, ieguvējas būs arī MI sistēmas.
Decentralizēti superdatori
Lai apmācītu MI, ir nepieciešami ne vien kvalitatīvi dati, no kā algoritmi var mācīties, bet arī liela skaitļošanas jauda. MI algoritmi bieži izmanto skaitļošanas sistēmas, ko dēvē par mākslīgo neironu tīklu (MNT). MNT apgūst uzdevumu izpildi, izmantojot daudz dažādu piemēru. Šo MNT darbībai bieži vien ir nepieciešama ievērojama skaitļošanas jauda, lai varētu izpildīt paredzēto uzdevumu, apstrādājot miljoniem dažādu parametru.
Ja datus ir iespējams kopīgot blokķēdes tīklā, kāpēc nevar kopīgot skaitļošanas jaudu? Dažos blokķēdes risinājumos lietotāji var "aizdot" savu iekārtu skaitļošanas jaudu vienādranga (P2P) tirgū tiem, kam nepieciešams izpildīt sarežģītus skaitļošanas uzdevumus. Lietotāji tiek motivēti nodrošināt skaitļošanas jaudu, saņemot par to atlīdzībā tokenus.
Šajās skaitļošanas platformās ir iespējams daudz efektīvāk un lētāk apmācīt MI sistēmas. Agrīnie risinājumi ir primāri vērsti uz 3D datorgrafikas atveidi, taču uzmanība pakāpeniski varētu tikt pievērsta arī MI.
Attīstoties decentralizētajām lietotnēm (DApp), varētu palielināties konkurence to uzņēmumu vidū, kas nodrošina skaitļošanas jaudu. Ļaujot lietotājiem pelnīt, iznomājot savu neizmantoto skaitļošanas jaudu, liela daļa šo resursu tiks izmantota efektīvāk. Teorētiski visi neizmantotie centrālie procesori un grafiskie procesori pasaulē varētu darboties kā mezgli decentralizētā superdatorā.
Labāka MI lēmumu pārbaudāmība
MI sistēmu pieņemtie lēmumi cilvēkiem var būt grūti saprotami. Šie algoritmi var darboties ar tik lielu datu apjomu, ka cilvēkam būtu praktiski neiespējami pārbaudīt un atkārtot šo lēmumu pieņemšanas procesu.
Ja lēmumi tiek reģistrēti, balstoties uz katru datu punktu, cilvēkiem pārbaudei ir pieejami skaidri revīzijas pieraksti, un tas var veicināt uzticību MI algoritmu pieņemtajiem lēmumiem.
Noslēgumā
Ja abām šīm tehnoloģijām izdosies īstenot savu potenciālu, tās neapšaubāmi radīs paliekošu ietekmi. Lai gan daudzi uzņēmumi izmanto šīs tehnoloģijas atsevišķi, ir arī interesanti risinājumi, kas tās izmanto vienoti.
Attīstoties abām šīm tehnoloģijām, var rasties jauni inovatīvi risinājumi, vienlaikus izmantojot blokķēdes tehnoloģiju un MI. Iespējamos rezultātus ir grūti prognozēt, taču ir visai skaidrs, ka tādējādi tiks pilnveidoti daudzi mūsu ekonomikas aspekti.